Oktobra numurs (2002)
Oktobrī žurnāls TERRA neraksta par vēlēšanām, bet gan par skolēnu - jauno zinātnieku - sasniegumiem dažādos starptautiskos konkursos un olimpiādēs, uzskatot, ka mūsu potenciāls ir jaunā paaudze. Varētu sacīt, ka numura tēma ir cilvēks tā dažādās izpausmēs. Kas ir tas dzinulis, kas vieniem liek iedziļināties zinātnes jautājumos, bet citiem – viltot ievērojamu mākslinieku darbus? Droši vien, ka tā ir sevis apliecinā-šana dažādās formās. Pastāv arī citi pašapliecināšanās paņēmieni. Savu individualitāti ir iespējams izpaust, konfigurējot datora virtuālo darba vidi. Var būt, ka visneparastākais ego izpausmes piemērs ir senie ēģiptieši, kas ticēja ķermeņa nemirstībai, tāpēc pēc nāves lika sevi iebalzamēt. Par šīm un citām tēmām lasiet žurnāla TERRA lappusēs!
Žurnāla Terra galvenais redaktors Ilgonis Vilks
Īss ieskats rakstos
Ķīmijas šarms mākslā un arheoloģijā.
Ķīmijas metodes plaši izmanto mākslas darbu izpētē un autentiskuma noteikšanā
Juris Meija Kā noteikt, vai mākslas darbs nav viltots? Kaut arī viltojumu izskats parasti ir tik nevainojams, ka spēj apmuļķot pat mākslas ekspertus, tomēr pastāv arī tādas lietas, kuras nespēj mainīt pat prasmīgs viltotājs. Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā pārliecināties par gleznas autentiskumu, ir glezniecības pigmenta svina baltuma izotopu analīze. 1945. gadā gleznotājs un mākslas dīleris Hans van Mēgerens tika arestēts par vairāk nekā 10 gleznu viltošanu, piedēvējot tās holandiešu gleznotājam Vermēram van Delftam. Analīzes uzrādīja, ka baltā pigmenta vecums nepārsniedz 100 gadus, bet oriģināla gadījumā šim skaitlim jābūt trīs reizes lielākam. Un tas nav vienīgais gadījums un vienīgais analīzes veids... Zemeslodes iemītnieks – cilvēks.
Cilvēks iedarbojas uz vidi, un arī vide iedarbojas uz cilvēku
Edgars Jansons Mēs dzīvojam plānā planētas virsmas slānī, jo tikai tur ir mūsu dzīvei piemēroti apstākļi. Cilvēks, pats būdams vides sastāvā, nepārtraukti no vides uzņem vienas vielas, bet videi atdod atpakaļ citas. Tas nozīmē, ka cilvēka organisma esamības rezultātā tiek izmainīts vides sastāvs. Viena cilvēka radītās vides izmaiņas, protams, ir tik niecīgas, ka to ietekme uz vidi kopumā nav manāma. Taču mūsdienās uz zemeslodes jau dzīvo vairāk nekā seši miljardi cilvēku un viņu skaits nepārtraukti palielinās. Katram no mums ir vajadzīgs tīrs gaiss, dzeramais ūdens un pārtika. Kāda ir situācija pasaulē un Latvijā, un kas mūs gaida tuvākajā nākotnē? Augšāmcelšanās pēc 4000 gadiem?
Žurnāla lasītājs izvirza eksotisku hipotēzi par mūmiju klonēšanu
Ilgonis Vilks Kāpēc senie ēģiptieši veltīja tika daudz enerģijas un līdzekļu mirušo ķermeņu saglabāšanai? Kāpēc tie tika noglabāti drošās, nepieejamās vietās - milzīgās akmens piramīdās vai cita veida akmens kapenēs? Ticība nemirstībai un fiziskajai atdzimšanai bija nozīmīga ēģiptiešu reliģijas sastāvdaļa. Viņi uzskatīja, ka, ja visi personas elementi - dvēsele, vārds, ēna, sirds un ķermenis - tiek saglabāti, tad cilvēku ir iespējams atdzīvināt. Vai ēģiptiešu priesteri paļāvās uz to, ka pēc 4000 gadiem zinātne būs attīstījusies tiktāl, ka mūmiju audus būs iespējams izmantot klonēšanai? Biologs profesors Elmārs Grēns sniedz skaidru atbildi uz šo jautājumu. Draudzīgais darba rīks.
Dators kā jebkurš instruments ir jākopj – dati un programmatūra jāuztur darba kārtībā
Jānis Kauliņš Saruna, kas žurnāla lappusēs risinās jau visa gada garumā, nonākusi līdz jautājumam par virtuālās darba vides - "rakstāmgalda" (Desktop) iekārtošanu. Ir grūti sniegt kādas gatavas receptes, jo, kas vienam šķiet brīnišķīga ērtība, citam liekas neizturams haoss. Rakstā aplūkoti galvenie Windows operētājsistēmas darba vides konfigurēšanas instrumenti, par kuru esamību daļa lietotāju pat nezina. Dots ieskats monitora režīmu izvēlē, stāstīts par rīku joslu izmantošanas iespējām, aprakstītas iespējas individualitātes izpausmei. Saskaņā ar principu "viens dators - labi, divi - vēl labāk", sniegti padomi arī neliela lokālā tīkla izveidei.
Ķīmijas metodes plaši izmanto mākslas darbu izpētē un autentiskuma noteikšanā
Juris Meija Kā noteikt, vai mākslas darbs nav viltots? Kaut arī viltojumu izskats parasti ir tik nevainojams, ka spēj apmuļķot pat mākslas ekspertus, tomēr pastāv arī tādas lietas, kuras nespēj mainīt pat prasmīgs viltotājs. Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā pārliecināties par gleznas autentiskumu, ir glezniecības pigmenta svina baltuma izotopu analīze. 1945. gadā gleznotājs un mākslas dīleris Hans van Mēgerens tika arestēts par vairāk nekā 10 gleznu viltošanu, piedēvējot tās holandiešu gleznotājam Vermēram van Delftam. Analīzes uzrādīja, ka baltā pigmenta vecums nepārsniedz 100 gadus, bet oriģināla gadījumā šim skaitlim jābūt trīs reizes lielākam. Un tas nav vienīgais gadījums un vienīgais analīzes veids... Zemeslodes iemītnieks – cilvēks.
Cilvēks iedarbojas uz vidi, un arī vide iedarbojas uz cilvēku
Edgars Jansons Mēs dzīvojam plānā planētas virsmas slānī, jo tikai tur ir mūsu dzīvei piemēroti apstākļi. Cilvēks, pats būdams vides sastāvā, nepārtraukti no vides uzņem vienas vielas, bet videi atdod atpakaļ citas. Tas nozīmē, ka cilvēka organisma esamības rezultātā tiek izmainīts vides sastāvs. Viena cilvēka radītās vides izmaiņas, protams, ir tik niecīgas, ka to ietekme uz vidi kopumā nav manāma. Taču mūsdienās uz zemeslodes jau dzīvo vairāk nekā seši miljardi cilvēku un viņu skaits nepārtraukti palielinās. Katram no mums ir vajadzīgs tīrs gaiss, dzeramais ūdens un pārtika. Kāda ir situācija pasaulē un Latvijā, un kas mūs gaida tuvākajā nākotnē? Augšāmcelšanās pēc 4000 gadiem?
Žurnāla lasītājs izvirza eksotisku hipotēzi par mūmiju klonēšanu
Ilgonis Vilks Kāpēc senie ēģiptieši veltīja tika daudz enerģijas un līdzekļu mirušo ķermeņu saglabāšanai? Kāpēc tie tika noglabāti drošās, nepieejamās vietās - milzīgās akmens piramīdās vai cita veida akmens kapenēs? Ticība nemirstībai un fiziskajai atdzimšanai bija nozīmīga ēģiptiešu reliģijas sastāvdaļa. Viņi uzskatīja, ka, ja visi personas elementi - dvēsele, vārds, ēna, sirds un ķermenis - tiek saglabāti, tad cilvēku ir iespējams atdzīvināt. Vai ēģiptiešu priesteri paļāvās uz to, ka pēc 4000 gadiem zinātne būs attīstījusies tiktāl, ka mūmiju audus būs iespējams izmantot klonēšanai? Biologs profesors Elmārs Grēns sniedz skaidru atbildi uz šo jautājumu. Draudzīgais darba rīks.
Dators kā jebkurš instruments ir jākopj – dati un programmatūra jāuztur darba kārtībā
Jānis Kauliņš Saruna, kas žurnāla lappusēs risinās jau visa gada garumā, nonākusi līdz jautājumam par virtuālās darba vides - "rakstāmgalda" (Desktop) iekārtošanu. Ir grūti sniegt kādas gatavas receptes, jo, kas vienam šķiet brīnišķīga ērtība, citam liekas neizturams haoss. Rakstā aplūkoti galvenie Windows operētājsistēmas darba vides konfigurēšanas instrumenti, par kuru esamību daļa lietotāju pat nezina. Dots ieskats monitora režīmu izvēlē, stāstīts par rīku joslu izmantošanas iespējām, aprakstītas iespējas individualitātes izpausmei. Saskaņā ar principu "viens dators - labi, divi - vēl labāk", sniegti padomi arī neliela lokālā tīkla izveidei.