Academic CentreNovembra numurs (2002)
Novembra "Terras" galvenā tēma ir zinātnes un tehnikas ietekme uz mūsu dzīvi. Burtiski pirms dažiem gadiem ir atklāts vielas piektais stāvoklis – Bozes-Einšteina kondensāts, kas rodas pie superzemām temperatūrām, bet jau ir izgatavoti t. s. atomu lāzeri, kas izmanto kondensāta neparastās īpašības. Daudzi citi kondensāta lietojumi litogrāfijā, hologrāfijā, nanotehnoloģijā un citās tehnoloģijas jomās stāv vēl priekšā.Šajā žurnāla numurā ir iespējams noskaidrot arī to, kuri atklājumi notiek tāpēc, ka "ir pienācis to laiks", un kuri ir izdarīti nejauši. Tāpat lasītājam ir iespēja ielūkoties pagātnē un nākotnē – kuri izgudrojumi ir visvairāk izmainījuši mūsu dzīves veidu un kādas pārmaiņas nesīs arvien plašāka mākslīgā intelekta un robotu izmantošana. Par šīm un citām tēmām lasiet žurnāla TERRA lappusēs!
Žurnāla Terra galvenais redaktors Ilgonis Vilks
Īss ieskats rakstos
Piektais vielas stāvoklis.
Atbilde uz jautājumiem "Kas ir Bozes-Einšteina kondensāts un kāpēc tā iegūšana bija tik svarīga?"
Olga un Dmitrijs Docenko Jau 1925. gadā Alberts Einšteins nonāca pie secinājuma, ka pie pietiekami zemas temperatūras izveidosies jauns vielas stāvoklis. Tomēr līdz Bozes-Einšteina kondensāta eksperimentālai iegūšanai pagāja veseli 70 gadi. Lai to panāktu, nācās apvienot daudzas sarežģītas metodes - lāzerdzesēšanu, magnētoptiskās lamatas un citas "viltības". 1995. gada 5. jūnijā zinātnieku grupa Kolorādo universitātē (ASV) beidzot ieguva Bozes-Einšteina kondensātu. Domājot par tā iespējamo pielietojumu loku, der atcerēties optisko lāzeru likteni, kas vairākas desmitgades tika izmantoti tikai zinātniskajās laboratorijās, bet šobrīd sastopami gandrīz katrā veikalā. Kas zina, kurp mūs aizvedīs vēl tikai topošie atklājumi Bozes-Einšteina kondensācijas fizikā. Nejaušības loma zinātnē.
Par nejauši izdarītiem atklājumiem, sākot ar Arhimēdu un beidzot ar 20. gadsimta zinātniekiem
Valdis Rēvalds Tēze, ka zinātniskie atklājumi notiek, kad uzkrāts pietiekami daudz faktu, lai šos atklājumus veiktu, ir vispāratzīta. Spilgts piemērs tam ir gravitācijas likums, kuru 1665. gadā formulēja I. Ņūtons. Bet kā ir ar nejaušības lomu zinātniskajos atklājumos? Leģenda vēsta, ka Arhimēds, kuram bija uzdots noskaidrot, vai zelta kronim nav piejaukts sudrabs, atrisinājumu radis, sēžot vannā. Stiprā uztraukumā Arhimēds lēcis no vannas ārā un skrējis pa Sirakūzu ielām, saukdams “Heurēka! Heurēka!” (Atradu! Atradu!). Lasītājs var iebilst, ka minētais piemērs ar Arhimēdu un vannu ir uztverams ar smaidu. Tādēļ rakstā aplūkoti diezgan daudzi zinātnes vēsturē notikuši gadījumi, kas ir precīzi datēti un kuros nejaušībai ir bijusi būtiska nozīme. Eksotiskie koki.
Interesanti fakti par kokiem, kas reti vai nemaz nav sastopami Latvijā
Fricis Akmentiņš Koku pasaules giganti un pudurīši. Koki, kas smaržo, un koki, kas smird... Vai jūs zinājāt, ka velvičija, kas aug Āfrikas tuksnešos un kurai virs zemes paceļas tikai lapu puduris, ir koks? Koks ir arī gigantiskā sekvoja, kas sasniedz 140 metru augstumu un no kuras stumbra var izgatavot 45 nelielas mājas. Vērtīgs koks ir eikalipts, jo tā koksne un lapas ne tikai patīkami smaržo, bet ir arī vērtīgu ēterisko vielu avots. Savukārt reliktā koka dinozauru līdzgaitnieka divdaivu ginka augļi nepatīkami smird. Par šiem un citiem kokiem lasiet rakstā "Eksotiskie koki". Inteliģentie roboti.
Mākslīgā intelekta elementi dažādās nozarēs tiek izmantoti arvien vairāk
Solvita Rūja Robotam nav obligāti jābūt cilvēkveidīgam. Robota galvenā pazīme ir mākslīgais intelekts - spēja atdarināt cilvēka intelektuālo uzvedību. Cilvēka spēju apvienošana ar strauji augošajām datoru iespējām ir radījusi virkni radījumu, kas var būt par sākuma punktu jebkam. Ko jūs teiktu par mauriņa pļāvēju, kas pārtiek no nopļautās zāles? Vai par zemūdens robotu, kas pludmalēs baida haizivis? Ja šādi roboti vēl ir nākotnes jautājums, tad praksē jau ir izmēģināti virtuālie tirdzniecības aģenti un aviācijas dispečeri, kas pēc saviem "dotumiem" pārspēj cilvēku. Robotiem ir arī dota iespēja pašattīstīties, piemēram, savas "dzīves" laikā izaudzējot jaunu roku, vai arī nodot vērtīgākās īpašības "nākamajām paaudzēm".
Piektais vielas stāvoklis.
Atbilde uz jautājumiem "Kas ir Bozes-Einšteina kondensāts un kāpēc tā iegūšana bija tik svarīga?"
Olga un Dmitrijs Docenko Jau 1925. gadā Alberts Einšteins nonāca pie secinājuma, ka pie pietiekami zemas temperatūras izveidosies jauns vielas stāvoklis. Tomēr līdz Bozes-Einšteina kondensāta eksperimentālai iegūšanai pagāja veseli 70 gadi. Lai to panāktu, nācās apvienot daudzas sarežģītas metodes - lāzerdzesēšanu, magnētoptiskās lamatas un citas "viltības". 1995. gada 5. jūnijā zinātnieku grupa Kolorādo universitātē (ASV) beidzot ieguva Bozes-Einšteina kondensātu. Domājot par tā iespējamo pielietojumu loku, der atcerēties optisko lāzeru likteni, kas vairākas desmitgades tika izmantoti tikai zinātniskajās laboratorijās, bet šobrīd sastopami gandrīz katrā veikalā. Kas zina, kurp mūs aizvedīs vēl tikai topošie atklājumi Bozes-Einšteina kondensācijas fizikā. Nejaušības loma zinātnē.
Par nejauši izdarītiem atklājumiem, sākot ar Arhimēdu un beidzot ar 20. gadsimta zinātniekiem
Valdis Rēvalds Tēze, ka zinātniskie atklājumi notiek, kad uzkrāts pietiekami daudz faktu, lai šos atklājumus veiktu, ir vispāratzīta. Spilgts piemērs tam ir gravitācijas likums, kuru 1665. gadā formulēja I. Ņūtons. Bet kā ir ar nejaušības lomu zinātniskajos atklājumos? Leģenda vēsta, ka Arhimēds, kuram bija uzdots noskaidrot, vai zelta kronim nav piejaukts sudrabs, atrisinājumu radis, sēžot vannā. Stiprā uztraukumā Arhimēds lēcis no vannas ārā un skrējis pa Sirakūzu ielām, saukdams “Heurēka! Heurēka!” (Atradu! Atradu!). Lasītājs var iebilst, ka minētais piemērs ar Arhimēdu un vannu ir uztverams ar smaidu. Tādēļ rakstā aplūkoti diezgan daudzi zinātnes vēsturē notikuši gadījumi, kas ir precīzi datēti un kuros nejaušībai ir bijusi būtiska nozīme. Eksotiskie koki.
Interesanti fakti par kokiem, kas reti vai nemaz nav sastopami Latvijā
Fricis Akmentiņš Koku pasaules giganti un pudurīši. Koki, kas smaržo, un koki, kas smird... Vai jūs zinājāt, ka velvičija, kas aug Āfrikas tuksnešos un kurai virs zemes paceļas tikai lapu puduris, ir koks? Koks ir arī gigantiskā sekvoja, kas sasniedz 140 metru augstumu un no kuras stumbra var izgatavot 45 nelielas mājas. Vērtīgs koks ir eikalipts, jo tā koksne un lapas ne tikai patīkami smaržo, bet ir arī vērtīgu ēterisko vielu avots. Savukārt reliktā koka dinozauru līdzgaitnieka divdaivu ginka augļi nepatīkami smird. Par šiem un citiem kokiem lasiet rakstā "Eksotiskie koki". Inteliģentie roboti.
Mākslīgā intelekta elementi dažādās nozarēs tiek izmantoti arvien vairāk
Solvita Rūja Robotam nav obligāti jābūt cilvēkveidīgam. Robota galvenā pazīme ir mākslīgais intelekts - spēja atdarināt cilvēka intelektuālo uzvedību. Cilvēka spēju apvienošana ar strauji augošajām datoru iespējām ir radījusi virkni radījumu, kas var būt par sākuma punktu jebkam. Ko jūs teiktu par mauriņa pļāvēju, kas pārtiek no nopļautās zāles? Vai par zemūdens robotu, kas pludmalēs baida haizivis? Ja šādi roboti vēl ir nākotnes jautājums, tad praksē jau ir izmēģināti virtuālie tirdzniecības aģenti un aviācijas dispečeri, kas pēc saviem "dotumiem" pārspēj cilvēku. Robotiem ir arī dota iespēja pašattīstīties, piemēram, savas "dzīves" laikā izaudzējot jaunu roku, vai arī nodot vērtīgākās īpašības "nākamajām paaudzēm".