Academic CentreMarta numurs (2002)
Žurnāls TERRA martā pievērsies laukiem, taču nevis rudzu laukiem, bet gan tādiem laukiem, par kuriem Lauksaimniecības ministrijai nav nekādas teikšanas. Numura galvenā tēma ir zinātnieku valodās daudz cilātie torsionu lauki. Vai tiešām esam Einšteina sapņa piepildījuma liecinieki un atrodamies uz pilnīgi jaunas pasaules izpratnes un jaunu tehnoloģiju sliekšņa? Torsionu teorijas autori sola debesu mannu, kas gan nesteidzas nolīt pāri mūsu galvām, toties pār autoru galvām gāžas kritikas duša. Fizikālo lauku tēma turpinās nodaļā "Terra laboratorija", kur aplūkota magnētisko lauku izmantošana. Marta numurā lasiet arī interviju ar profesoru Paulu Pumpēnu par gēnu terapijas iespējām, iepazīstieties ar mākslinieku skatījumu uz zinātni un ielūkojieties Latvijas mazo upīšu dzidrajos ūdeņos, kur dzīvo upespērlenes.
Žurnāla Terra galvenais redaktors Ilgonis Vilks
Īss ieskats rakstos
Torsionu lauku teorija – māņi vai īstenība?
Fiziķis teorētiķis Genādijs Šipovs mēģina iet vienotā lauka teorijas izveidošanas ērkšķaino ceļu.
Juris Tambergs Tieši pirms četriem gadiem Latviju pāršalca kaislību vilnis, jo Rīgā viesojās un ar ziņojumiem par fizikālā vakuuma un torsionu lauka teoriju uzstājās divi krievu zinātnieki — Genādijs Šipovs un Anatolijs Akimovs. Lekcijas Latvijas Zinātņu akadēmijā, Sv. Pētera baznīcā un Latvijas Universitātē bija kupli apmeklētas un izraisīja karstas diskusijas, kas pēc tam turpinājās dažādās publikācijās un atdzīvojās 2001. gada nogalē līdz ar A. Buiķa grāmatas «Vai mēs esam tie, kas patiesībā esam» iznākšanu.
Magnētiskā lauka pētījumi – “pievelkoša” tēma.
Īsi, bet skaidri par magnētiskā lauka sensoriem.
Jānis Balgalvis Skolā fizikas nodarbībās mēdz būt labi izklāstīta tēma par elektrisko lauku un tā mērīšanu. Taču par magnētiskā lauka pētījumiem parasti uzzinām vienīgi to, ka mērīšana ir iespējama un tai ir saikne ar elektrisko strāvu. Pēdējā laikā ir izveidoti vairāki jauna veida magnētiskā lauka sensori, kas mēra Zemes magnētisko lauku, reģistrē garām braucošus automobiļus, darbojas drošības sistēmās un visdažādākajās mērierīcēs. Pateicoties datortehnikas attīstībai, ar tiem jau šodien var īstenot tādus eksperimentus, kas vēl nesen būtu iespējami tikai dārgi aprīkotās zinātniskās laboratorijās. http://xen-maint.lu.lv/terra/2002/mar.htmlGēnu terapija.
Kāpēc mums jāpazīst savi gēni?
Mārtiņš Kālis Gēnu terapija ir samērā jauna medicīnas tehnoloģija, ar kuras palīdzību terapeitiskos nolūkos var ievadīt šūnā jaunu ģenētisko materiālu. Šāda medicīniska iejaukšanās iekļauj gan trūkstošo, šūnai vajadzīgo gēnu ievadīšanu, gan šūnai nevēlamo gēnu darbības bloķēšanu. Tas nozīmē, ka gēnu terapija ļauj labot ģenētiskus defektus, ārstēt iedzimtas slimības, ko līdz šim uzskatīja par neārstējamām. Par gēnu terapijas nākotnes izredzēm Terrai pastāstīja Latvijas Universitātes ģenētiķis prof. Pauls Pumpēns. Zinātne un māksla sader kopā!
Mākslinieki smeļas iedvesmu zinātnē, un zinātnieki – mākslā.
Aigars Atvars “Zinātne ir daudz dinamiskāka nekā māksla”- māksliniekam tie, liekas, ir dīvaini vārdi. Taču māksliniece Kornēlija Pārkere jau ilgus gadus iedvesmu ir smēlusies tieši zinātnē. Šai ziņā viņa nav vienīgā. Projekti piesaistīt zinātnes centriem māksliniekus kļūst arvien populārāki. Ir zināmi gadījumi, kad mākslinieki ir palīdzējuši zinātniekiem rast jaunus ceļus zinātnē, un arī gadījumi, kad māksla ir virzījusi zinātni. Piemēram, mākslinieks Džeksons Polloks savās gleznās jau sen pirms matemātiķiem lietoja fraktāļu un haosa idejas.
Auksto un tīro ūdeņu iemītnieces.
Cik ilgi vēl Latvijā dzīvos upespērlenes?
Mudīte Rudzīte Vai tiešām upespērlenes ir iznīkšanas stadijā? Vēl vismaz astoņdesmit gadu šī suga Latvijā būs, bet tās izdzīvošanas iespējas ļoti strauji samazinās vispārējās vides eitrofikācijas dēļ. Turklāt upespērleņu populācijas ļoti cietušas no intensīvās pērļu ieguves septiņpadsmitajā un astoņpadsmitajā gadsimtā. Pērleņu kolonijas, kas bija veidojušās vairāku gadu tūkstošu laikā, gandrīz pilnīgi iznīcināja dažu gadsimtu laikā. Pašlaik Latvijā kopā ir apmēram 25 000 upespērleņu.
Fiziķis teorētiķis Genādijs Šipovs mēģina iet vienotā lauka teorijas izveidošanas ērkšķaino ceļu.
Juris Tambergs Tieši pirms četriem gadiem Latviju pāršalca kaislību vilnis, jo Rīgā viesojās un ar ziņojumiem par fizikālā vakuuma un torsionu lauka teoriju uzstājās divi krievu zinātnieki — Genādijs Šipovs un Anatolijs Akimovs. Lekcijas Latvijas Zinātņu akadēmijā, Sv. Pētera baznīcā un Latvijas Universitātē bija kupli apmeklētas un izraisīja karstas diskusijas, kas pēc tam turpinājās dažādās publikācijās un atdzīvojās 2001. gada nogalē līdz ar A. Buiķa grāmatas «Vai mēs esam tie, kas patiesībā esam» iznākšanu.
Magnētiskā lauka pētījumi – “pievelkoša” tēma.Īsi, bet skaidri par magnētiskā lauka sensoriem.
Jānis Balgalvis Skolā fizikas nodarbībās mēdz būt labi izklāstīta tēma par elektrisko lauku un tā mērīšanu. Taču par magnētiskā lauka pētījumiem parasti uzzinām vienīgi to, ka mērīšana ir iespējama un tai ir saikne ar elektrisko strāvu. Pēdējā laikā ir izveidoti vairāki jauna veida magnētiskā lauka sensori, kas mēra Zemes magnētisko lauku, reģistrē garām braucošus automobiļus, darbojas drošības sistēmās un visdažādākajās mērierīcēs. Pateicoties datortehnikas attīstībai, ar tiem jau šodien var īstenot tādus eksperimentus, kas vēl nesen būtu iespējami tikai dārgi aprīkotās zinātniskās laboratorijās. http://xen-maint.lu.lv/terra/2002/mar.htmlGēnu terapija.
Kāpēc mums jāpazīst savi gēni?
Mārtiņš Kālis Gēnu terapija ir samērā jauna medicīnas tehnoloģija, ar kuras palīdzību terapeitiskos nolūkos var ievadīt šūnā jaunu ģenētisko materiālu. Šāda medicīniska iejaukšanās iekļauj gan trūkstošo, šūnai vajadzīgo gēnu ievadīšanu, gan šūnai nevēlamo gēnu darbības bloķēšanu. Tas nozīmē, ka gēnu terapija ļauj labot ģenētiskus defektus, ārstēt iedzimtas slimības, ko līdz šim uzskatīja par neārstējamām. Par gēnu terapijas nākotnes izredzēm Terrai pastāstīja Latvijas Universitātes ģenētiķis prof. Pauls Pumpēns. Zinātne un māksla sader kopā!
Mākslinieki smeļas iedvesmu zinātnē, un zinātnieki – mākslā.
Aigars Atvars “Zinātne ir daudz dinamiskāka nekā māksla”- māksliniekam tie, liekas, ir dīvaini vārdi. Taču māksliniece Kornēlija Pārkere jau ilgus gadus iedvesmu ir smēlusies tieši zinātnē. Šai ziņā viņa nav vienīgā. Projekti piesaistīt zinātnes centriem māksliniekus kļūst arvien populārāki. Ir zināmi gadījumi, kad mākslinieki ir palīdzējuši zinātniekiem rast jaunus ceļus zinātnē, un arī gadījumi, kad māksla ir virzījusi zinātni. Piemēram, mākslinieks Džeksons Polloks savās gleznās jau sen pirms matemātiķiem lietoja fraktāļu un haosa idejas.
Auksto un tīro ūdeņu iemītnieces. Cik ilgi vēl Latvijā dzīvos upespērlenes?
Mudīte Rudzīte Vai tiešām upespērlenes ir iznīkšanas stadijā? Vēl vismaz astoņdesmit gadu šī suga Latvijā būs, bet tās izdzīvošanas iespējas ļoti strauji samazinās vispārējās vides eitrofikācijas dēļ. Turklāt upespērleņu populācijas ļoti cietušas no intensīvās pērļu ieguves septiņpadsmitajā un astoņpadsmitajā gadsimtā. Pērleņu kolonijas, kas bija veidojušās vairāku gadu tūkstošu laikā, gandrīz pilnīgi iznīcināja dažu gadsimtu laikā. Pašlaik Latvijā kopā ir apmēram 25 000 upespērleņu.