Academic CentreMaija numurs (2002)
TERRAS maija numurs noslēdz žurnāla otro sezonu (nākamais numurs iznāks septembrī). Šoreiz numura galvenā tēma ir Senā Ēģipte. Latviešu pieminekļu pētnieku grupa februārī strādāja Karnakā, Ēģiptē, veicot 3500 gadus vecā Tutmosa tempļa dokumentēšanu. Patīkami apzināties, ka arī latviešu pētnieki var sniegt ieguldījumu mūžīgu cilvēces vērtību saglabāšanā! Maija numurā lasiet arī par kukaiņu interesanto dzīvi, nepalaidiet garām materiālu par sauļošanos un iedeguma rašanos, kā arī iedziļinieties Visuma noslēpumos, par kuriem vēsta reliktais starojums.
Žurnāla Terra galvenais redaktors Ilgonis Vilks
Īss ieskats rakstos
Desmit dienas Ēģiptē.
Latviešu ekspedīcija dokumentē Ēģiptes vēsturi
Jānis Klētnieks Gadu tūkstoši nav saudzējuši Karnakas tempļu ansambli Ēģiptē. To postījušas gan cilvēku rokas, gan smilšu vētras. Līdz mūsu dienām saglabājušās ar bareljefiem rotāto sienu drupas un skulptūru fragmenti. Ekspedīcijas uzdevums bija fotogrammetriski dokumentēt 7. pilona pašreizējo stāvokli un ģeodēziski sasaistīt to ar kopējo tempļu kompleksa koordinātu sistēmu, lai pēc tam, izmantojot modernās digitālās tehnoloģijas, izstrādātu rekonstrukcijas projektu.
Priežu sprīžotājs un citi notikumi entomologa dzīvē.
Kukaiņu un augu sarežģītās attiecības
Agra Lipsberga intervē biologu Agni Šmitu Cilvēki bieži vien nevar iedomāties, ka kukaiņa un auga attiecības ir ļoti sarežģītas. Tas nav tik vienkārši kā, piemēram, kad zaķis apēd kāpostu. Ja tā būtu, tad uz Zemes nebūtu neviena zaļā auga. No milzīgās kukaiņu sugu daudzveidības tikai niecīga daļa ir kaitēkļi, kas periodiski sasniedz ļoti lielu skaitu. Augi jau arī nav gluži „muļķi” – viņi mēģina sevi pasargāt un sintezē vielas, kas kukaiņiem ļoti nepatīk. Tās ir vai nu indīgas, vai grūti sagremojamas, tāpēc kukaiņiem jāpielāgojas, lai augu ķīmiskās vielas varētu neitralizēt. Reliktais starojums – agrīnā Visuma liecinieks.
Astronomi pēta notikumus, kas risinājušies 300 000 gadus pēc Lielā Sprādziena
Dmitrijs Docenko, Olga Docenko Zinātnieki tagad uzskata, ka mēs dzīvojam Visumā, kas izplešas un ir izveidojies Lielā Sprādziena rezultātā no sākotnējā stāvokļa ar ārkārtīgi lielu temperatūru un blīvumu. Vērā ņemamu pamatu šai hipotēzei ir izveidojuši kosmiskā mikroviļņu fona starojuma jeb reliktā starojuma novērojumi. Tie ļauj spriest par kosmoloģisko teoriju atbilstību realitātei un spēlē ļoti svarīgu lomu mūsu priekšstatu attīstībā par agrīno Visumu. Iedegums vai apdegums?
Padomi patīkami brūnas ādas iegūšanai
Ilgonis Vilks Saulainajās pavasara dienās Saule tik patīkami silda. Kā pēc ziemas bāluma tikt pie daudziem kārotā ādas brūnuma un tomēr neapdegt? Apdegums rodas, kad ilgstošs un spēcīgs ultravioletais starojums bojā šūnas ādas ārējā kārtā. Regulāri uzturoties Saulē, ādā izveidojas vairāk pigmenta – melanīna, kas absorbē ultravioletos starus un tādējādi pasargā ādu no staru iedarbības. Āda kļūst tumšāka un rodas iedegums. Ja iedegums ir nevēlams, jālieto pretiedeguma krēms ar noteiktu aizsardzības pakāpi.
Desmit dienas Ēģiptē. Latviešu ekspedīcija dokumentē Ēģiptes vēsturi
Jānis Klētnieks Gadu tūkstoši nav saudzējuši Karnakas tempļu ansambli Ēģiptē. To postījušas gan cilvēku rokas, gan smilšu vētras. Līdz mūsu dienām saglabājušās ar bareljefiem rotāto sienu drupas un skulptūru fragmenti. Ekspedīcijas uzdevums bija fotogrammetriski dokumentēt 7. pilona pašreizējo stāvokli un ģeodēziski sasaistīt to ar kopējo tempļu kompleksa koordinātu sistēmu, lai pēc tam, izmantojot modernās digitālās tehnoloģijas, izstrādātu rekonstrukcijas projektu.
Priežu sprīžotājs un citi notikumi entomologa dzīvē.Kukaiņu un augu sarežģītās attiecības
Agra Lipsberga intervē biologu Agni Šmitu Cilvēki bieži vien nevar iedomāties, ka kukaiņa un auga attiecības ir ļoti sarežģītas. Tas nav tik vienkārši kā, piemēram, kad zaķis apēd kāpostu. Ja tā būtu, tad uz Zemes nebūtu neviena zaļā auga. No milzīgās kukaiņu sugu daudzveidības tikai niecīga daļa ir kaitēkļi, kas periodiski sasniedz ļoti lielu skaitu. Augi jau arī nav gluži „muļķi” – viņi mēģina sevi pasargāt un sintezē vielas, kas kukaiņiem ļoti nepatīk. Tās ir vai nu indīgas, vai grūti sagremojamas, tāpēc kukaiņiem jāpielāgojas, lai augu ķīmiskās vielas varētu neitralizēt. Reliktais starojums – agrīnā Visuma liecinieks.
Astronomi pēta notikumus, kas risinājušies 300 000 gadus pēc Lielā Sprādziena
Dmitrijs Docenko, Olga Docenko Zinātnieki tagad uzskata, ka mēs dzīvojam Visumā, kas izplešas un ir izveidojies Lielā Sprādziena rezultātā no sākotnējā stāvokļa ar ārkārtīgi lielu temperatūru un blīvumu. Vērā ņemamu pamatu šai hipotēzei ir izveidojuši kosmiskā mikroviļņu fona starojuma jeb reliktā starojuma novērojumi. Tie ļauj spriest par kosmoloģisko teoriju atbilstību realitātei un spēlē ļoti svarīgu lomu mūsu priekšstatu attīstībā par agrīno Visumu. Iedegums vai apdegums?
Padomi patīkami brūnas ādas iegūšanai
Ilgonis Vilks Saulainajās pavasara dienās Saule tik patīkami silda. Kā pēc ziemas bāluma tikt pie daudziem kārotā ādas brūnuma un tomēr neapdegt? Apdegums rodas, kad ilgstošs un spēcīgs ultravioletais starojums bojā šūnas ādas ārējā kārtā. Regulāri uzturoties Saulē, ādā izveidojas vairāk pigmenta – melanīna, kas absorbē ultravioletos starus un tādējādi pasargā ādu no staru iedarbības. Āda kļūst tumšāka un rodas iedegums. Ja iedegums ir nevēlams, jālieto pretiedeguma krēms ar noteiktu aizsardzības pakāpi.