Janvāra numurs

TERRA — tas ir populārzinātnisks žurnāls, kas stāsta par pētījumiem, atklājumiem un jaunumiem dabaszinātnēs, kā arī par jaunākajām tehnoloģijām. Tas ir 48 lpp. biezs, krāsains žurnāls, kurā lasāmas dažādas rubrikas – par fiziku, ķīmiju, bioloģiju u.c. Rakstu autori ir gan Latvijas, gan citu valstu zinātnieki, ar tehnoloģijām saistītu firmu darbinieki, kā arī augstskolu studenti. Žurnālā regulāri varat lasīt ārzemju populārzinātnisko žurnālu apskatu, atradīsiet informāciju par interesantām lietām, kuras var iegādāties tepat Latvijā, varat sīki izpētīt dažādu elektronisku ierīču darbību, iepazīties ar skolēnu zinātnisko darbu rezultātiem un ievietot savu bezmaksas sludinājumu. Žurnāla vidū ievietotais atvērums katrreiz piedāvā kādu lielu krāsainu attēlu, savukārt skolotājiem noderēs metodiskie materiāli, kas ir gatavi izmantošanai mācību stundā.Šajā žurnāla tiek skarti visdažādākie dabaszinātņu un tehnoloģiju aspekti, attaisnojot Terras devīzi «Saistoši par dabaszinātnēm un tehnoloģijām». TERRA jauno 2002. gadu iesāk ar aktuālu tēmu par ģenētiku. ASV klonēts cilvēka embrijs. Nav aiz kalniem laiks, kad piedzims pirmais klonētais mazulis. Vai viņš būs brīvs no ģenētiskiem defektiem? Pasaulē dzimst daudzi cilvēki, kam ģenētisku defektu dēļ ir "aplams" dzimums — vīrietis atrodas "sievietes ādā" un otrādi. No kā ir atkarīgs, vai piedzims puisītis vai meitenīte? TERRA raksta arī par postu, ko var nodarīt kodolieroči. Jācer, ka kodolvalstīm Indijai un Pakistānai pietiks prāta tos nepielietot savā konfliktā. Vēl TERRA intervē akadēmiķi Jāni Stradiņu par zinātnes vietu un stāvokli sabiedrībā, meklē kosmosā saprātīgas būtnes un sniedz padomus mājas digitālās fotolaboratorijas iekārtošanai. Žurnāla Terra galvenais redaktors Ilgonis Vilks Īss ieskats rakstos Puisītis vai meitenīte?
Dzimuma veidošanās notiek daudzu faktoru ietekmē
Jēkabs Raipulis Liekas nav nekā stabilāka un negrozāmāka par puisīšu un meitenīšu dzimšanu, turklāt tādās skaitliskās attiecībās, lai ģimenes dibināšanas vecumā līgavu un līgavaiņu attiecība būtu tuva vienam pret vienu. Vienīgi dažkārt sarūgtina tas, ka gaidītās meitiņas vietā piedzimst puisītis vai otrādi. Tad gan gribas noskaidrot, kā varētu iegūt vēlamā dzimuma bērniņu. Taču izrādās, ka tādas receptes nemaz nav. Jau daudz zinot par dzimuma veidošanās molekulārajām norisēm, mēs vēl nevaram ietekmēt to, kāds dzimums attīstīsies. Kad pasaule tuvojas pašiznīcībai.
Atomenerģiju var izmantot, lai ārstētu un arī, lai iznīcinātu
Inese Priedīte Cilvēces pašaizsardzības un uzbrukšanas mākslas vēsture nav apstājusies pie gana efektīvajiem, taču primitīvajiem stekiem. Diemžēl tiek izgudroti un pilnveidoti arvien sarežģītāki un postošāki ieroči. Kodolieroči ir pirmie masu iznīcināšanas ieroči, kuru jauda faktiski ir neierobežota. Lode tenisa bumbiņas lielumā spēj radīt sprādzienu, kas līdzvērtīgs 20 000 tonnu trotila uzspridzināšanai. Kodolieroči atšķiras no parastajiem ieročiem ne vien ar sprādzienā izdalītās enerģijas daudzumu, bet arī ar postošās iedarbības komplekso un ilgstošo raksturu. Latvijas zinātne — "AD HONORES"?
Intervija ar akadēmiķi Jāni Stradiņu
Mārtiņš Kālis Lai darbotos zinātnē, tomēr ir vajadzīga zināma apmātība. Aģitēt masveidā “iet” uz zinātni nebūtu pareizi. Tomēr žurnāliem un avīzēm vajadzētu veidot un uzturēt priekšstatu par zinātni kā par pozitīvu parādību. Mazāk būtu jāraksta par horoskopiem, biolaukiem un tamlīdzīgiem jautājumiem, kas pašreiz ir modē un tiek popularizēti, bet kuriem nav dziļāka pamata. Jāatzīst taču, ka par civilizācijas progresu var pateikties zinātniekiem. Citādi sanāk, ka mēs visus zinātnes augļus — internetu, telekomunikācijas u. c. izmantojam, bet pašu zinātni necienām, kā vajadzētu. Vai mēs Visumā esam vieni?
Dzīvības meklējumi Saules sistēmā
Ilgonis Vilks Vai mēs Visumā esam vieni? Šo jautājumu cilvēki sev uzdod jau kopš tā brīža, kad saprata, ka Zeme kosmosā nav vienīgā planēta. 17. un 18. gadsimtā zinātnieku un filozofu prātos dominēja ideja, ka apdzīvoti ir visi debess ķermeņi, arī Saule. Mūsdienās esam kļuvuši skeptiskāki — daļa zinātnieku uzskata, ka mūsu civilizācija ir vienīgā. Pēdējos gadu desmitos astronomija ir uzkrājusi daudzus faktus, kas tomēr liek domāt citādi. Ārpus Saules sistēmas ir atklātas planētas, kas var izrādīties piemērotas dzīvības attīstībai. Notiek mēģinājumi uztvert ārpuszemes civilizāciju radiosignālus. 21. gadsimta sākumā zinātne ir pietuvojusies slieksnim, aiz kura var sagaidīt atbildi. Mājas digitālā fotolaboratorija.
Datora pircējam ir jāmeklē kompromiss starp vēlmēm un vajadzībām
Jānis Harja Dators mājās arvien noteiktāk kļūst nevis par greznuma priekšmetu, bet ikdienas nepieciešamību. Datora, programmnodrošinājuma un perifērijas iekārtu iegāde liek pircējam meklēt kompromisu starp vēlmēm, vajadzībām un cenām. Universālu datoru — tādu, kas der visam un visiem, nopirkt ir neiespējami. Nopirkt kaut ko minimālu iesākumam ir riskanti, jo datortehnika noveco ļoti strauji: 3—4 gadus vecs dators jau pieskaitāms "vectētiņu" kategorijai. Katrā konkrētā gadījumā pircējam ir jāizšķiras pašam — vai dators būs vairāk piemērots attēlu apstrādei vai E pastam un “sērfošanai” pa internetu, vai darbam ar elektroniskajām tabulām un datu bāzēm.