Februāra numurs (2002)

Februārī pie lasītājiem dodas žurnāla 15. numurs. Tā nav nekāda jubileja. Tas ir kārtējais žurnāla numurs, kurš sniedz jaunāko informāciju par mūsdienu dabaszinātnēm un tehnoloģijām. 15. numurs nozīmē vienkārši to, ka žurnāls ir atradis savu nišu un savus uzticīgos lasītājus. To cilvēku vidū, kas interesējas par zinātnes norisēm, vārds TERRA vairs nav svešs. Jaunus piekritējus TERRA ieguva žurnāla un TV raidījuma Futūršoks rīkotā konkursa dalībnieku veidolā. Apsveicam konkursa uzvarētāju un solām, ka šādi konkursi būs žurnālā arī turpmāk. Tuvākajā nākotnē mēs arī apņemamies regulāri informēt lasītāju par, mūsuprāt, interesantākajām parādībām zinātnes un tehnikas pasaulē. Piemēram, šajā žurnāla numurā sākam praktisku padomu sēriju datoru lietotājiem, kas turpināsies visa gada garumā. Žurnāla TERRA februāra numurā atspoguļota tēmu mozaīka. Pirms 500 gadiem milzīgo acteku impēriju sagrāva spāņu avantūristu saujiņa. Viņu panākumu pamatā bija acteku māņticība un cilšu nesaskaņas. Kas virza mūsdienu militāros konfliktus? Vai tie ir etniskie un reliģiskie motīvi, vai primitīva cīņa par resursiem? Spāņu konkistadoru dzinulis bija Eldorado — teiksmainā zelta zeme. Mūsdienās Eldorado kā pārpilnības simbols tiek piesaukts, runājot par digitālās naudas ieviešanu. Digitālā nauda droši vien būs ērta, taču ciktāl progress vispār ir labs? Tehnikai attīstoties, dzīve kļūst nevis mierīgāka, bet gluži otrādi — stresa pārpilna. Tomēr tos, kuriem zinātkāre ir stiprāka par stresu, aicinām ielūkoties mobilā telefona dzīlēs un noskaidrot, kas notiek pēc tam, kad nospiesta sarunas poga. Žurnāla Terra galvenais redaktors Ilgonis Vilks Īss ieskats rakstos Centrālamerika pirms Kolumba.
Acteku impērija - milzis uz māla kājām
Agra Lipsberga Ne jau acteki radīja to augsti attīstīto civilizāciju, kuru Tenočtitlanā ieraudzīja konkistadori. Acteki to saņēma mantojumā. Un tomēr, neraugoties uz to, acteki kļuva par lieliskas kultūras augstāko virsotni. Manierēs, apģērbos, arhitektūrā viņi varēja konkurēt ar viduslaiku Eiropu. Viņu lielākie tempļi bija gandrīz tikpat iespaidīgi kā Ēģiptes piramīdas, dārzi krāšņumā neatpalika no Babilonijas zikurātiem, akmens celtnes varēja līdzināties Senās Grieķijas celtnēm. Acteku valstī bija ļoti attīstīta kara māksla, un tomēr milzīgais acteku karaspēks zaudēja cīņā ar mazu, bet kareivīgu spāņu piedzīvojumu meklētāju vienību. http://xen-maint.lu.lv/terra/2002/feb.htmlMilitāro konfliktu cēloņi.
21. gadsimta sākumā pasaulē turpinās 40 militārie konflikti
Brigita Mežgale–Turlaja Etnisko un reliģisko konfliktu skaits pasaulē vienmēr ir bijis vislielākais. Ekonomiskie faktori konfliktos parasti figurē kā blakusfaktori, taču dažreiz tie ir noteicošie, kā, piemēram, Persijas līča karā, kurā Sadama Huseina vadītā Irāka centās pakļaut vienu no pasaules visbagātākajām valstīm — Kuveitu. Sociālo faktoru izraisīto konfliktu pamatā ir privilēģijas kādai sabiedrības daļai un no tām izrietošā diskriminējošā attieksme pret pārējo sabiedrību. Lietojot Senās Romas laika izteicienu: “Kas atļauts patricietim, nav lemts plebejam.” Digitālā nauda.
Vai eiro lietos tikai 10 gadus?
Tulkojusi Ieva Rudzinska 20. gadsimta beigās likās, ka ciparu naudu gaida spoža nākotne, bet sākotnējā eiforija ir noplakusi. Lai gan jaunas elektroniskas maksāšanas sistēmas nepārtraukti cenšas iekarot tirgu, nevienai no tām tas vēl nav izdevies. Tomēr turpmākajos gados un desmitgadēs nauda kļūs arvien vairāk nemateriāla. Tehnoloģijām kļūstot izsmalcinātākām, liela daļa maksājumu tiks veikta elektroniski ar interneta, viedkartes un mobilā tālruņa palīdzību. Tā rezultātā rēķinu nomaksa un darījumi ar skaidro naudu kļūs par kaut ko īpašu. Plaisa tehnocilvēka apziņā.
Intervija ar fiziķi Andri Broku
Mārtiņš Kālis Progress ir agresīvs. Daudzi cilvēki to nevar akceptēt, jo jaunais ienāk tik strauji, ka rodas stress. Tāpēc stresa pieaugums ir likumsakarīgs – tā tam tiešām vajadzētu būt un to mēs arī novērojam. Droši vien tas ir saistīts ar cilvēka dabu, jo cilvēks tiecas pēc jaunā, bet kas par daudz, tas par skādi. Viņš sagrābjas pārāk daudz visa kā. Zinātnes fronte ir ļoti plaša, sasniegumu ļoti daudz, un vienā brīdī tu esi sagrābies par daudz. Šobrīd tas notiek ļoti strauji. Ātrums. Par ātrumu ir jāmaksā. Maksa par to ir stress. Skrien un runā.
Kā darbojas mobilo sakaru tīkls
Paulis Paulins GSM (Global System for Mobile Communications) izstrādāšanu iesāka 1982. gadā kā vienotu standartu Eiropas valstīs. 1989. gadā Madridē notika pirmā GSM saruna. Mobilo sakaru sistēmas galvenās sastāvdaļas ir mobilie telefoni jeb mobilās stacijas, kas sastāv no raidītāja, uztvērēja, loģiskās daļas un barošanas avota; bāzes stacijas, kas uztur sakarus ar visiem mobilajiem telefoniem savās darbības zonās; mobilo telefonu centrāles, kas nodrošina sakarus un vada visas bāzes stacijas, kontrolē visu telefonu darbību, nodrošina sakarus ar fiksēto un citiem telefonu tīkliem.