Decembra numurs (2002)

Decembrī žurnāls TERRA apkopo gada rezultātus, vienlaikus neaizmirstot arī ielūkoties nākotnē. Šajā numurā TERRA iepazīstina ar Nobela prēmijas laureātiem dabaszinātnēs, stāsta par skolēnu veiksmīgo startu ģeogrāfijas olimpiādē Dienvidāfrikā, pievēršas citplanētiešu tēmai kinomākslā. Decembra numurā noslēdzas arī gandrīz gadu ilgusī saruna par datoru izmantošanu. Savukārt tuvākajā nākotnē lasītājam var noderēt žurnāla atvērumā publicētais 2003. gada kalendārs, bet tālākajā nākotnē — atziņas, kas paustas rakstā par evolūcijas teoriju. Sagaidāms, ka 2003. gadā arī pašu žurnālu skars "evolūcija". Žurnāla Terra galvenais redaktors Ilgonis Vilks Īss ieskats rakstos Evolūcijas teorija krustcelēs.
Evolūcija dzīvajā dabā notiek. Bet kā tā virzīsies turpmāk?
Jēkabs Raipulis Čārlzs Darvins atklāja tos dabiskos spēkus, kas nodrošina organismu pielāgošanos konkrētiem vides apstākļiem un virza evolūcijas procesu. Cits zinātnieks - Gregors Mendelis - noskaidroja, kā pazīmes pārmantojas no paaudzes uz paaudzi. Šo zinātnieku atklājumu ietekmē noritēja bioloģijas attīstība 20. gadsimtā. Šajā gadsimtā ir pavērušās iespējas mērķtiecīgi iejaukties dzīvības norisēs, un tāpēc kā vēl nekad ir svarīgi izprast dabas norišu likumsakarības, lai rīkotos atbilstoši tām. Vislielākās cerības tiek liktas uz ģenētikas un evolūcijas procesu izpratni un veiksmīgu izmantošanu. Trīs stāsti par Nobela prēmijām.
TERRA iepazīstina lasītājus ar 2002. gada Nobela prēmijas laureātiem dabaszinātnēs
Vitālijs Kuzmovs 2002. gada Nobela prēmija fizikā tika piešķirta par neitrīno un kosmiskās rentgenradiācijas atklāšanu. Uz šo atklājumu pamata izveidojušās divas astrofizikas nozares - neitrīno astronomija un rentgenastronomija. Ķīmijā prēmija tika piešķirta par sasniegumiem masas spektrometrijas un kodolmagnētiskās rezonanses metožu attīstībā. Ar šo metožu palīdzību tagad ir iespējams ātri un precīzi noteikt olbaltumvielas veidu un iegūt olbaltumvielu molekulu attēlus. Savukārt 2002. gada Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā un medicīnā veikuši nozīmīgus atklājumus, pētot orgānu ģenētisko attīstību un šūnu  “ieprogrammēto nāvi”. Jaunie ģeogrāfi "kartē" Dienvidāfriku.
Intervija ar ģeogrāfijas skolotāju Zaigu Tenisoni
Agra Lipsberga Šogad Durbanā, Dienvidāfrikas Republikā, notika 4. Starptautiskā ģeogrāfijas olimpiāde, kurā piedalījās arī Latvijas komanda. Vairāki uzdevumi saistījās ar lauka darbiem, kam Latvijas skolu ģeogrāfijas programmā diemžēl tiek veltīta visai maza uzmanība. Viens no interesantākajiem uzdevumiem bija pilsētas funkcionālo zonu noteikšana un kartēšana, kā arī tipiskāko problēmu definēšana. Durbanas ielās gandrīz kā mācību grāmatās varēja vērot funkcionālo zonu maiņu virzienā uz Centrālo biznesa rajonu – ēkas kļuva lielākas, redzamāka kļuva finansu funkcijas klātbūtne (bankas), veikali kļuva lielāki, plašāki, ar augstākām cenām, samazinājās neformālo tirgotāju īpatsvars... Tikšanās ar Svešo.
Citplanētieši kino jeb mūžsenais stāsts par cilvēka ceļojumu pretī Nezināmajam
Gunta Vilka Visumā mēs neesam vieni, tā vismaz pieņemts domāt. Jautājums ir – kādi tad varētu būt mūsu hipotētiskie Visuma kaimiņi? Aukstā kara paranojas gados tie bija ļauni iebrucēji un tikai pats “gaišākais” no visiem citplanētiešiem – “E.T.” – pierādīja, ka tas nav vienīgais iespējamais scenārijs. Tiesa, desmit gadus vēlāk filma “Neatkarības diena” nostiprināja faktu – citplanētieši ir uzvarami, viņi var tikt apsmieti, bet pēc būtības viņi ir iebrucēji un tāpēc slikti. Lūk, tā!