Academic CentreAprīļa numurs (2002)
Žurnāla TERRA aprīļa numura galvenā tēma ir vulkāni – dabas spēks, ar kuru var iemācīties sadzīvot, bet nav iespējams pakļaut. Kāpēc cilvēki tomēr dzīvo šajos bīstamajos reģionos? Atbilde ir vienkārša - vulkānu nogāzēs ir auglīga augsne, tur var bez maksas iegūt siltumenerģiju un karsto ūdeni. Aprīļa numurā vēl lasiet par jauno apvidus automobili Volvo XC90, kas Latvijā būs aplūkojams rudenī; par cerību un vilšanās pilniem zinātnieku mēģinājumiem atrast saprāta brāļus kosmosā; kā arī par bioloģiskajiem ritmiem, kam esam pakļauti ne tikai mēs, bet arī daudzi augi.
Žurnāla Terra galvenais redaktors Ilgonis Vilks
Īss ieskats rakstos
Kāpēc dievs Vulkāns ir nemierīgs?
Ar vulkānisma izpausmēm var sadzīvot, bet nevar tās pakļaut
Agra Lipsberga Cilvēki ir pakļāvuši dažādus dabas spēkus, bet joprojām nespēj turēties pretī zemestrīcēm un vulkānu izvirdumiem. Cilvēces vēsturē ir daudz stāstu, kuros skan iznīcinātu pilsētu vaimanas. Šajās sacīkstēs starp cilvēkiem un viņu briesmīgo pretinieku lielu ieguldījumu devusi zinātne - vulkanoloģija. Arvien lielāks skaits dažādu aparātu - seismogrāfi, mikrofoni, magnetometri, gravimetri, datori u.c. – dod iespēju paredzēt izvirdumus un glābt cilvēkus. Kopš 20. gs. sākuma vairākos vulkāniskajos apgabalos ierīkotas speciālas zinātniskas observatorijas. Augu iekšējais pulkstenis.
Augstākajos augos darbojas unikāla bioloģiskā pulksteņa mašinērija
Mārtiņš Kālis Pavisam nesen pārgājām uz vasaras laiku un pulksteņi tika pārregulēti par vienu stundu uz priekšu. Ja iepriekš bijām pieraduši mosties, teiksim, sešos, tagad gribas gulēt līdz septiņiem. Arī vakaros vairs nav tik viegli aizmigt “pareizajā” laikā. Gan jau katrs lasītājs būs ievērojis, ka mūsu organismam ir specifiski “ieradumi”, kam piemīt periodisks raksturs. Līdzīgi ritmi ir arī augu valstī – visuzskatāmākais no tiem ir ziedu aizvēršanās vakarā un atvēršanās no rīta. Nav pārsteigums, ka šādas parādības dzīvajā dabā sauc par bioloģiskajiem pulksteņiem.
Ugunīgs un izsmalcināts Volvo.
Izveidots kompānijas Volvo pirmais apvidus automobilis
Roberts Paeglis 27. aprīlī Volvo svin 75 gadu jubileju kopš sava pirmā automobiļa izgatavošanas. Vērot lielākā zviedru autobūvētāja vērienīgos svētkus ir uzaicināta arī Zviedrijas karaliskā ģimene. “Programmas nagla” – Volvo XC90. Auto kūleņos pa nogāzi, lai uzskatāmi apliecinātu sasniegumus droša apvidus auto radīšanā. Parasti apvidus automašīna apveļoties kļūst par “kabrioletu” – jumts tiek saplacināts. Kā apgalvo ražotāji, pat pēc vairākiem kūleņiem XC90 jumts izturēs un pasargās pasažierus (manekeni neiebilst pret piedalīšanos šajā demonstrējumā). Adata siena kaudzē.
40 gadus ilgie ārpuszemes civilizāciju meklējumi izrādījušies nesekmīgi
Ilgonis Vilks Ir pamats domāt, ka dzīvība kosmosā ir diezgan izplatīta parādība. Taču cik daudz ir saprātīgu būtņu un tehnoloģiski attīstītu civilizāciju? Un cik daudzas civilizācijas cenšas paziņot citiem par savu eksistenci? Viena no iespējām, kā to noskaidrot, ir klausīties kosmosu. Ārpuszemes civilizāciju meklējumi sākās jau 1960. gadā. Kopš tā laika realizēti aptuveni 70 projekti, kuros iesaistīti pasaules lielākie radioteleskopi, signālu analīzei izmantoti milzīgi datoru resursi, bet neviens mākslīgs signāls tā arī nav atklāts. Kur tā vaina?
Kāpēc dievs Vulkāns ir nemierīgs?Ar vulkānisma izpausmēm var sadzīvot, bet nevar tās pakļaut
Agra Lipsberga Cilvēki ir pakļāvuši dažādus dabas spēkus, bet joprojām nespēj turēties pretī zemestrīcēm un vulkānu izvirdumiem. Cilvēces vēsturē ir daudz stāstu, kuros skan iznīcinātu pilsētu vaimanas. Šajās sacīkstēs starp cilvēkiem un viņu briesmīgo pretinieku lielu ieguldījumu devusi zinātne - vulkanoloģija. Arvien lielāks skaits dažādu aparātu - seismogrāfi, mikrofoni, magnetometri, gravimetri, datori u.c. – dod iespēju paredzēt izvirdumus un glābt cilvēkus. Kopš 20. gs. sākuma vairākos vulkāniskajos apgabalos ierīkotas speciālas zinātniskas observatorijas. Augu iekšējais pulkstenis.
Augstākajos augos darbojas unikāla bioloģiskā pulksteņa mašinērija
Mārtiņš Kālis Pavisam nesen pārgājām uz vasaras laiku un pulksteņi tika pārregulēti par vienu stundu uz priekšu. Ja iepriekš bijām pieraduši mosties, teiksim, sešos, tagad gribas gulēt līdz septiņiem. Arī vakaros vairs nav tik viegli aizmigt “pareizajā” laikā. Gan jau katrs lasītājs būs ievērojis, ka mūsu organismam ir specifiski “ieradumi”, kam piemīt periodisks raksturs. Līdzīgi ritmi ir arī augu valstī – visuzskatāmākais no tiem ir ziedu aizvēršanās vakarā un atvēršanās no rīta. Nav pārsteigums, ka šādas parādības dzīvajā dabā sauc par bioloģiskajiem pulksteņiem.
Ugunīgs un izsmalcināts Volvo.Izveidots kompānijas Volvo pirmais apvidus automobilis
Roberts Paeglis 27. aprīlī Volvo svin 75 gadu jubileju kopš sava pirmā automobiļa izgatavošanas. Vērot lielākā zviedru autobūvētāja vērienīgos svētkus ir uzaicināta arī Zviedrijas karaliskā ģimene. “Programmas nagla” – Volvo XC90. Auto kūleņos pa nogāzi, lai uzskatāmi apliecinātu sasniegumus droša apvidus auto radīšanā. Parasti apvidus automašīna apveļoties kļūst par “kabrioletu” – jumts tiek saplacināts. Kā apgalvo ražotāji, pat pēc vairākiem kūleņiem XC90 jumts izturēs un pasargās pasažierus (manekeni neiebilst pret piedalīšanos šajā demonstrējumā). Adata siena kaudzē.
40 gadus ilgie ārpuszemes civilizāciju meklējumi izrādījušies nesekmīgi
Ilgonis Vilks Ir pamats domāt, ka dzīvība kosmosā ir diezgan izplatīta parādība. Taču cik daudz ir saprātīgu būtņu un tehnoloģiski attīstītu civilizāciju? Un cik daudzas civilizācijas cenšas paziņot citiem par savu eksistenci? Viena no iespējām, kā to noskaidrot, ir klausīties kosmosu. Ārpuszemes civilizāciju meklējumi sākās jau 1960. gadā. Kopš tā laika realizēti aptuveni 70 projekti, kuros iesaistīti pasaules lielākie radioteleskopi, signālu analīzei izmantoti milzīgi datoru resursi, bet neviens mākslīgs signāls tā arī nav atklāts. Kur tā vaina?