Pastāvīga trauksme

Pastāvīga, visu aptveroša trauksme traucē ikdienas darbos un izpaužas kā noturīgas raizes, nemiers, spriedze un bailes. Tās ir pārmērīgas raizes un nemitīgas domas, domājot par to, kas būs, ja nu, vai galvas lauzīšana par to, kas būs, ja nu es kaut ko pateicu ne tā, kaut ko nepareizi; kas būs, ja nu man neizdosies izdarīt šo darbu; kā tas būs, ja es viņam/viņai nepatikšu utt., kas paaugstina kopējo stresa līmeni. Tās nav raizes par kaut ko vienu, noteiktu, bet gan visu aptverošas raizes par ļoti daudziem jautājumiem. Ir secināts, ka aptuveni 3–4% iedzīvotāju piemīt šāda veida raizes. Tās vienlīdz izplatītas gan sieviešu, gan vīriešu vidū. Pēc 2006. gada oktobra nogalē LU veiktā pētījuma par pirmā kursa studentiem var secināt, ka 38% jauno studentu atzīst paaugstinātu uztraukumu jaunās situācijās, saskaroties ar nelielām problēmām. Studiju uzsākšana, kas izraisa stresu sakarā ar pārmaiņām, jauniem noteikumiem un jauno vidi var aktivizēt indivīdam raksturīgas reakcijas, kas, iekļaujoties jaunajā vidē, mēdz pakāpeniski izlīdzināties. Visu aptverošās trauksmes izpausmes. Šādos gadījumos var novērot dažādas emocionālas un psiholoģiskas izpausmes:

• Domas pastāvīgi klaiņo no viena raižu iemesla uz kādu citu.
• Grūti koncentrēties.
• Viegla aizkaitināmība.
• Bieži baidās par to, ka kaut kas varētu atgadīties. Piemēram, ja kāds aizkavējas, tad jau domā, ka noticis kāds negadījums.
• Grūti iet uz nodarbībām vai darbu.
• Nespēj atcerēties to brīdi, kad pēdējo reizi juties atslābināts un mierīgs.
• Vienmēr jūties galēji saspringts.
• Grūti aizmigt, jo nemitīgi traucē visādas domas.
• Trūkst enerģija un jūties izsīcis.

Var novērot arī fiziskus simptomus

• Trīcēšanu.
• Muskuļu saspringumu vai sāpes, muskuļu savilkumu.
• Iekšēju nemieru un sagurumu.
• Elpošanas traucējumus, grūti elpot.
• Samulsumu vai nosarkšanu.
• Svīšanu.
• Sliktu dūšu, caureju.

Kādi tam varētu būt iemesli. Pilnībā nav skaidri šīs problēmas cēloņi. Tie var būt ļoti individuāli. Visu aptverošās trauksmes izveidošanos var veicināt ieilgusi stresa situācija, ko izraisījusi pārslodze. Arī iepriekš piedzīvotas pārmērīgas raizes to var veicināt. Trauksme var izrietēt no neskaidriem mērķiem un karjeras orientācijas, pazeminātas pašcieņas un pašpaļāvības, nepilnīgas izpratnes par jauno studiju vidi un atbalsta trūkuma jaunajos apstākļos. Ko tu varētu darīt savā labā.             Tā kā prāts šajos gadījumos ir visai nemierīgs, tam vispirms ir nepieciešama atpūta. Būtiski atrast savu veidu, kas tev noderētu prāta nomierināšanai. Labi varētu noderēt meditācija, elpošanas vingrinājumi, joga, sporta nodarbības. Ir būtiski atrast arī tādas pieejas, kas palīdz pārtraukt savas negatīvās domāšanas ieradumus (Ieskaties: Kā tikt galā ar stresu). Vēlams veltīt laiku tam, lai pārdomātu savas raizes. Tas novērš to, ka par tām pastāvīgi jādomā. Vari mēģināt sevi fokusēt uz to, lai vienlaicīgi pārdomātu tikai vienu raižpilnu domu, nevis noņemtos ar daudzām, jo tad kļūsti pārslogots un nespēj nonākt pie noderīgākām atziņām vai risinājumiem. Trauksmi rada arī veids, kā tu par sevi izsakies un kā novērtē savas spējas tikt galā ar noteiktu situāciju. Ja raizējies un šaubies, nemiers pieaug, un trauksme traucē veikt darbu. Lai mazinātu trauksmi un labāk tiktu galā ar uzdevumiem, vari sevi iedrošināt ar tādiem izteikumiem, kas palīdz izpildīt uzdevumu. Lūk, piedāvājam dažus piemērus, kas var palīdzēt mainīt to veidu, kā tu domā un izsakies par sevi.

Situācija	Izteikums, kurš palielina trauksmi	Izteikums, kurš mazina trauksmi, palīdz darbībai
Jāieiet telpā, kur notiks trauksmi izraisošs pasākums.	„Nomierinies un beidz trīcēt. Tas tik muļķīgi. Kas gan ar mani notiek? Es nespēju apstāties, kas būs tālāk.. ?”	„Man dreb rokas. Jā, esmu tik saspringts. Jāatslābinās. Ievelc dziļu elpu, nomierinies. Tā jau ir labāk. Tas mani nenobeigs. Darīšu visu, ko spēju”.
Grūts eksāmena jautājums.	„Es nevaru atbildēt. Es to mācījos un tagad nespēju atbildēt. Tas sagraus visus manus plānus.. ”.	„Nespēju to atcerēties. Hm, labāk virzīšos uz priekšu. Tikšu galā ar pārējiem jautājumiem, tad atgriezīšos pie šī”.
Risinot matemātikas problēmu, kura liekas visai sarežģīta.	„Tas ir tik mulsinoši. Es pat nenojaušu, kā iesākt. Tik daudz ko nezinu. Nekur ar to netikšu..”.	„Mans pienākums nav visu izpildīt pareizi. Jādomā, ka tas pamatots uz to, ko jau zinu. Man taču nav viss jāzina. Te tik daudz informācijas, ko nevaru uzreiz izstrādāt. Varbūt jāsāk ar to, ka problēmu sadalu mazākos, secīgos posmos, un tad risinu.. ”.
Mēģinot sākt rakstīt referātu.	„Es labi nerakstu. Ievads ir ļoti svarīgs, bet es nespēju neko labu izdomāt.. Būtu jāiesāk ar labu ievadu.. ”.	„Tā nu ir, es nespēju sākt ar ievadu. Varu sākt rakstīt kādu citu daļu un ievadu uzrakstīt pēc tam, kad labāk zināšu ko teikt”.
Izejot priekšā auditorijai, lai sniegtu ziņojumu.	„Es nespēju publiski runāt. Es visu aizmirsīšu.. Es vienmēr stomos un meklēju vārdus. Iepriekšējo reizi runāju kā robots”.	„Tikšu galā. Atslābināšos, dziļi ievilkšu elpu un sākšu ar to, kā to mājās pamēģināju”.

  Ir nepieciešams laiks un pacietība, lai izmanītu veidu, kā tu izsakies vai domā par sevi. Būtu noderīgi, ja tu pāris nedēļas pierakstītu to, ko sev saki, ņemot vērā šo paraugu, un izdomātu izteikumus, kas veicinātu tavu darbību. Izteikumam jābūt iedrošinošam, tam jāattiecas uz noteiktu rīcību un jābūt ticamam. Tā tu pārliecināsies, ka spēj vadīt savu trauksmi un produktīvāk darboties. Kad būtu jāmeklē palīdzība Ja pastāvīgā trauksme traucē ikdienas darbībā, tad ieteicams vērsties pēc palīdzības. Kāda veida palīdzība būtu noderīga Pastāvīgo trauksmi labi palīdz novērst tāda veida terapija, kas zināmā mērā māca cilvēkiem veidus, kā mazināt trauksmi. Noderīga var būt uzvedības maiņu terapija, kas palīdz izprast sava domāšanas veida saistību ar emocijām un uzvedību. Tās galvenais uzskats ir tas, ka mūsu domas provocē mūsu izjūtas, un ja mēs iemācāmies ietekmēt mūsu domas, mēs apgūstam prasmi ietekmēt savas izjūtas. Tā attīsta cita veida pieeju problēmām, līdz ar to mainās attieksme pret tām, un problēmas kļūst vieglāk risināmas un pārvaldāmas. Tā arī iemāca pamanīt un izprast tās situācijas, kas rada trauksmi un attīsta pašpaļāvību. Pat tādā gadījumā, ja grūtības ir ieilgušas, tās var dziedināt. Piesaistot psihoterapiju, zināmu uzlabojumu var sākt pamanīt jau pēc trīs, četru mēnešu terapijas. Tomēr, ja visu aptverošā trauksme ieilgusi, tad reizēm var būt noderīga arī medikamentu lietošana. Kur vērsties pēc palīdzības? LU studentu servisā, psihologs-konsultants. Tālr. 67034392
e-pasts: psihologs-konsultants@lu.lv
LU Psiholoģiskās palīdzības centrs. Tālr. 67034020
Vari ieskatīties tīmekļa vietnē: http://www.liis.lv/veseliba