Ilgas pēc mājām
Lielākā daļa cilvēku kaut reizi dzīvē ir izjutuši ilgas pēc mājām. Iespējams tad, kad bija jaunāki, vai arī tad, kad uz kādu brīdi ir bijuši prom no mājām.
Universitātes gaitu uzsākšana saistīta ar pārmaiņām un diviem uzdevumiem: a) jāatstāj labi pazīstamais: cilvēki, vietas, ierastās lietas; b) jāpielāgojas jaunajam: cilvēkiem, vietām, norisēm.
Uzsākot studenta dzīvi, rodas gan patīkams satraukums, gan bažas. Blakus vairs nav tuvinieku (ģimene, draugi), pietrūkst ierastās vietas, un arī ikdienas ritms ir citāds. Rodas atskārsme par to, ka mājās, paša ģimenes dzīve turpinās arī bez tavas klātbūtnes.
Dzīves pārmaiņas ir tās, kas dod mums iespēju apgūt dažādas, jaunas pieredzes, kā tikt galā ar citām prasībām. Pazīstamā vietā mēs parasti jūtamies drošībā un jūtamies atzīti no apkārtējo cilvēku puses, un tādēļ spējam labi veikt savas funkcijas un tikt galā ar negaidītām situācijām. Indivīdiem ir atšķirīga izturības pakāpe attiecībā uz pārmaiņām.
Attālinoties no pazīstamās vides, bez ierastā atbalsta nepazīstamos apstākļos ierastie un pārbaudītie rīcības veidi arī tiek pakļauti pārbaudei. Tie uzdevumi, kas iepriekš likušies viegli paveicami, tagad var šķist kā nopietni pārbaudījumi vai arī sāk likties, ka tie nav pat paveicami. Jaunajos apstākļos, piedzīvojot kādu neveiksmi, tā var likties visai nopietna, kas ietekmē pašcieņu un pašpaļāvību. Tad var pat rasties šaubas par sevi, izvēlēto mērķi, tā nozīmību.
Tie, kuri ir piedzīvojuši ilgas pēc mājām, būs pamanījuši nomāktu garastāvokli, trauksmi, uzmācīgas domas vai kādas nelielas fiziskas kaites. Ilgas pēc mājām atšķiras no depresijas izpausmēm. Cilvēki, kuriem nosliece uz depresiju, gan universitāti, gan savas mājas uzskata par nejaukām vietām. Turpretim, piedzīvojot ilgas pēc mājām, nepatīkamās izjūtas attiecas tikai uz universitāti kā vienu nejauku vietu, bet domājot par mājām, tās liekas kā visjaukākā vieta.
Daži studenti jau pirms došanās uz universitāti izjūt trauksmi un raizes par gaidāmajām pārmaiņām. Citiem studiju sākumā liekas, ka viss ir kārtībā, tikai akadēmiskā gada gaitā, iespējams, pēc brīvdienām, parādās nomāktības izjūta vai arī ilgas pēc mājām. Tomēr diezgan bieži, īpaši jaunajiem studentiem, visgrūtākās liekas pirmās dienas vai nedēļas augstskolā.
Tie studenti, kuri ilgojas pēc mājām, bieži izjūt vāju kontroli pār notiekošo. Viņi nejūtas īsti piederīgi augstskolai vai savai fakultātei, tādēļ nespēj īsti identificēties ar to, tās prasībām un sociālo vidi. Tādēļ piedzīvo neapmierinātību un tādu kā atsvešinātības izjūtu, kas var izpausties arī ilgās pēc mājām.
Kas var radīt ilgas pēc mājām:
- attālums no mājām;
- zināms atslābums, kad pēc dažāda veida pūlēm esi nonācis universitātē;
- tas, ja students pats nav pieņēmis lēmumu studēt attiecīgajā programmā;
- neapmierinātība ar to, ka ieceres un gaidas par studijām nav piepildījušās;
- mācību spriedze, darbu slodze un nepietiekamas kontroles izjūta pār jauno situāciju;
- atšķirīgais dzīves stils universitātes vidē;
- raizes par to, vai mājās ar ģimenes locekļiem viss ir kārtībā.