Optometrista prakses vietā veicamā redzes terapija

Optometrista prakses vietā veicamā redzes terapija

Redzes terapijas 1. posms

Sākotnējais terapijas mērķis ir iemācīt pacientam diverģēšanas sajūtu un koncepciju, veikt precīzu diverģences kustību. Pacientam būtu jābūt spējīgam brīvprātīgi konverģēt un diverģēt jebkurā attālumā no 5 cm līdz 6 m. Lielākoties tiek izmantotas treniņu metodes ar Broka stīgu un “muša uz stīgas”.

Tā kā parasti ir ierobežotas negatīvās fūzijas rezerves (gan miglošanās, gan dubultošanās, gan atjaunošanās robežas), nepieciešams normalizēt NFV amplitūdu. Sākotnēji tiek strādāts ar plūstošās jeb toniskās verģences darbību.

Atsevišķos gadījumos pamata ezoforija var kombinēties ar akomodācijas problēmām – var būt nepieciešami papildus vingrinājumi akomodācijas amplitūdas normalizēšanai, spējai atslābināt un stimulēt akomodācijas darbību. Šajos gadījumos lielākoties izmanto lēcu šķirošanas vingrinājumus jeb lens sorting, brīvās lēcu maiņas jeb loose lens rock un Harta tabulas ar tāluma/tuvuma maiņu. Ja akomodācijas funkcijas ir normālas, šos vingrinājumus nav nepieciešams veikt.

Šis posms beidzas, kad pacients ir spējīgs:

• precīzi diverģēt uz Broka stīgas līdz 3 m attālumam;
• sapludināt līdz 15 pBIE ar anaglifu metodi vai tai līdzvērtīgu tehniku;
• veikt akomodācijas viegluma testu – 12 ciklus/minūtē ar +/-2.00 D lēcām (skatoties uz redzes asuma optotipu pie redzes asuma 0,7).

Redzes terapijas 2. posms

Kad plūstošās fūzijas spējas ir normalizētas, tiek uzlabota arī lēcienveida jeb fāziskā fūzija. Vēl joprojām var izmantot anaglifus, bet ir nepieciešami speciāli vingrinājumi tieši lēcienveida fūzijai – nevariējami anaglifi, ekscentriskie apļi, fūziju rezervju trenēšanas kartes un dažādas datorizētas ortoptikas programmas.

Atšķirībā no redzes terapijas pirmā posma, kur ātrums nebija būtisks, šeit nav tik svarīgs fūzijas lielums, cik ātrums. Tagad jāuzlabo fūzionātās verģences atbildes ātrums un fūzijas atjaunošanas spēja.

Tāpat tiek strādāts pie pozitīvās fūziju verģences rezervēm (PFV). Tiek izmantotas tās pašas metodes, kas pirmajā posmā NFV trenēšanai. Sāk ar vingrinājumiem plūstošās fūzijas trenēšanai, tad pāriet uz lēcienveida fūziju treniņiem.

Tā kā minētie vingrinājumi balstīti uz darbošanos tuvumā, šīs fāzes beigās nepieciešams uzsākt darbu arī vidējos attālumos. Tiek izmantotas tās pašas metodes, taču pacients jau ir iepazinies ar aprīkojumu un ir nepieciešamās prasmes, lai spētu darboties arī vidējos attālumos. Anaglifus iespējams projicēt uz sienas, kas ļauj brīvi izvēlēties darbošanās attālumu. Iespēju gadījumā darbojas arī ar stereoskopiem ar maināmu attālumu.

Šis posms beidzas, kad pacients ir spējīgs:

• atvēruma lineālā sapludināt 12.karti ar konverģences palīdzību un 6.karti ar diverģences palīdzību;
• sapludināt ekscentriskos apļus vai brīvās telpas sapludināšanas kartes, izmantojot konverģenci (12 cm starp attēliem) un diverģenci (6 cm starp attēliem);
• sapludināt līdz 20 pBĀ un 10 pBIE anaglifus, kas projicēti 3 m attālumā.

Redzes terapijas 3. posms

Līdz šim pacients ir strādājis ar konverģenci un diverģenci atsevišķi. Šim mērķim var izmantot vektogrammas ar polarizētiem fliperiem vai anaglifus ar sarkani-zaļiem fliperiem. Katru reizi, kad fliperis tiek apgriezts, mainās prasība no konverģences uz diverģenci un otrādi. Iespējams izmantot speciāli šādiem mērķiem veidotus caurspīdīgus ekscentriskos apļus vai caurspīdīgas Bernela brīvās telpas sapudināšanas kartes (“Bernell Free Space Fusion cards”).

Lai savienotu verģences kustības ar versijām un sakādēm var izmantot Broka stīgu ar rotāciju, ekscentriskos apļus un brīvas telpas sapludināšanas kartes ar rotāciju un/vai laterālu kustību un glābšanas riņķu jeb lifesaver  kartes ar rotāciju. Datorizētajām programmām papildus horizontālās verģences prasībām parasti var pievienot arī rotācijas kustības.

Papildus šajā terapijas posmā ar diverģenci strādā 3 līdz 6 m attālumā (izmanto tās pašas metodes, ko otrajā fāzē izmantoja vidējiem attālumiem).

Šis posms beidzas, kad pacients ir spējīgs:

• noturēt skaidru attēlu un saglabāt binokularitāti ar ekscentriskajiem apļiem un brīvās telpas sapludināšanas kartēm, kas tie turētas kopā un lēni rotētas konverģences un diverģences terapijas laikā;
• noturēt skaidru attēlu un saglabāt binokularitāti ar lieliem ekscentriskiem apļiem tālumā.

Kad terapija ir pabeigta, ieteicama uzturoša  terapija, kas tiek veikta mājās.