Pirms 40 gadiem «Zvaigžņotajā debesī»

No «ZvD» 238. numura Pirms 40 gadiem «Zvaigžņotajā debesī» ZVAIGŽŅOTĀ DEBESS un PUTNU CEĻOJUMI   LPSR ZA Bioloģijas institūta ornitoloģijas laboratorijas mēģinājumos atklājās, ka pat viens atsevišķs niecīgs spīdošs punkts stipri ietekmē eksperimenta putna migrāciju nemiera intensitāti un kustību virzību apaļajos būros. Vislabāk šāda veida eksperimentus veikt speciālā planetārijā, kur iespējams mākslīgās debess meridiānu mainīt, griežot projektoru ap vertikālo asi. Ornitoloģijas laboratorijas planetārijs iekārtots galvenokārt nolūkā iegūt pilnīgi pārliecinošus pierādījumus, vai putni migrāciju nemiera laikā virzienu izvēlas pēc zvaigznēm vai kāda cita orientiera. Visos dažādajos eksperimentu variantos parādījās zvaigžņotās debess izšķirošā loma sarkanrīklīšu kustību virziena izvēlē apaļajos būros. Ja planetārija projektoru eksperimenta gaitā pagrieza par noteiktu leņķi, sarkanrīklītes attiecīgi mainīja arī izvēlēto kustību virzienu. (Saīsināti pēc I.Vilkas raksta 1.-7.lpp.)   SATURNA GREDZENA SPIRĀLES Saturna gredzeni ir pazīstami vairāk nekā 300 gadus, tomēr vēl arvien tiek atkātas jaunas to īpašības. Pavisam nesen astronomi precizēja šo gredzenu skaitu – izrādījās, ka to pavisam ir 5, kas atdalīti cits no cita  ar dažāda platuma spraugām. Galvenie, spožākie, ir divi – gredzens A un gredzens B. Platākais un spožākais ir iekšējais gredzens B; ārējais gredzens A ir blāvāks un pusotras reizes šaurāks par gredzenu B. Jau pirms 20 gadiem bija pamanīts, ka Saturna ārējā gredzenā allaž novērojamas divas spožākas un divas blāvākas zonas. Spožuma variācijas vienmēr paliek vienās un tais pašās vietās attiecībā pret planētu. Šo efektu mēģināja izskaidrot, izvirzot dažādas hipotēzes. Vispieņemamākā izrādījas ideja par gredzena daļiņu spirālisko koncentrāciju, kad spožākās un blāvākās vietas novērojamas, mūsu skatam dažādos leņķos šķērsojot gredzena blīvākās un retinātākās vietas. Kosmiskās vielas šķembas, riņķojot ap Saturnu, savstarpējo gravitācijas spēku ietekmē tiešām var veidot sablīvējumus, iezīmējot it kā spirāļu zarus. Atsevišķo spirāļu caurmērs ir apmēram daži kilometri, tāpēc teleskopā no Zemes tās nav saskatāmas. Kā rāda aprēķini, Saturna ārējā gredzena spirāliskie sablīvējumi var veidoties tikai tādā gadījumā, ja gredzena daļiņu apmēri ir stipri dažādi – no centimetriem līdz varbūt pat kilometram. (Saīsināti pēc N.Cimahovičas raksta 28.-29.lpp.)   FRĪDRIHA CANDERA V LASĪJUMI 1977.gada 19.-21.aprīlī Rīgā notika Frīdriha Candera V lasījumi. Šie lasījumi, kas veltīti izcilā raķešu būves pioniera piemiņai, kļuvuši par skaistu tradīciju, kas pulcē vienuviet gan kosmisko lidojumu speciālistus, gan zinātnes vēsturniekus, gan daudzu citu zinātnes nozaru pārstāvjus, kurus interesē astronomijas un kosmonautikas problēmas. Šoreiz lasījumi izvērtās par sevišķi svinīgu notikumu – tie sakrita ar F.Candera 90.gadskārtu. Lasījumos, kuru darbs norisa trīs sekcijās, piedalījās PSRS vadošie kosmonautikas speciālisti un republikas zinātniskie darbinieki, kosmonauti A.Jeļisejevs un J.Glazkovs un Fr.Candera meita Astra Candere. PSRS lidotājs-kosmonauts A.Jeļisejevs savā ziņojumā par tēmu «Kosmiskās ēras 20 gadi» pakavējās pie pirmajem soļiem starptautiskajā sadarbībā kosmosa apgūšanā, īpaši pie programmas «Sojuz-Apollo». Aizritējušie lasījumi ir tikai daļa no pasākumiem, kas veltīti F.Candera deviņdesmitgadei. Maskavā paredzēta F.Candera darbības analīzei veltīta PSRS ZA Prezidija sēde, kā arī citi pasākumi, godinot ievērojamā kosmonautikas pioniera piemiņu. (Saīsināti pēc I.Šmelda raksta 53.-56.lpp.)