KOSMOSA INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBAS TENDENCES EIROPĀ
APSPRIEDES un SANĀKSMES No «ZvD» 237. numura
Mārtiņš Sudārs, Thales Alenia Space Turīnā (Itālija)
(fragmenti)
[..]
Eiropas valstis pašas par sevi ir nelielas un nebūtu spējīgas finansēt lielus projektus, bet, apvienojot spēkus vienā organizācijā – Eiropas Kosmosa aģentūrā ESA (European Space Agency), kura vieno 22 dalībvalstis, kļūst iespējams finansēt un realizēt ievērojamas misijas
[..]
Eiropas Kosmosas aģentūras izraudzītos projektus var sagrupēt šādās kategorijās:
- Starptautiskās kosmosa stacijas (SKS) un citu valstu vai komerciālo pilotējamo transportlīdzekļu izmantošana. Tas nozīmē, ka Eiropa turpinās SKS uzturēšanu, zinātnisko eksperimentu veikšanu, astronautu apmācību un nosūtīšanu uz kosmisko staciju, izmantojot Krievijas vai ASV kosmosa kuģus. [..]
- Mēness resursu izpēte un izmantošana. [..]
- Marsa izpēte. Eiropas Marsa virsmas izpētes pēdējais mēģinājums Exomars 2016 misijas ietvaros vainagojās tikai ar daļēju veiksmi, jo nolaižamais aparāts pagājušā gada oktobrī veiksmīgi izturēja ieiešanu atmosfērā, veiksmīgi atvēra izpletni, tomēr navigācijas sistēmas kļūdas dēļ pašās beigās priekšlaicīgi izslēdza bremzēšanai paredzētos raķešdzinējus un lielā ātrumā ietriecās Marsa virsmā. Eiropas Kosmosa aģentūra sadarbībā ar Roskosmos turpina darbu pie Exomars 2020 misijas, kas paredz Eiropas pirmā virsmas rovera nogādāšanu uz Marsa.
Jau šā gadsimta sākumā ESA risināja sarunas ar NASA par kopīgu misiju Marsa iežu paraugu nogādāšanai uz Zemes1, tomēr šo misiju NASA iesaldēja un to realizēt Eiropai vienai pašai nebij ne nepieciešamo finansiālo resursu, ne arī nepieciešamās pieredzes, [..] - Loma pilotējamos transporta kuģos un nesējraķetēs. 2016. gada ministru sanāksmē ESA apstiprināja budžetu jaunas nesējraķetes Ariane-6 izstrādei, kura būtu lētāka, konkurētspējīgāka, bet tikpat jaudīga kā esošā Ariane-5. Galvenā dalībvalsts, kas investē šajā projektā, ir Francija. Tajā pašā laikā tika dota arī zaļā gaisma nesējraķetes VEGA uzlabošanai, kā arī daudzkārt izmantojamās atmosfēras laivas Space Rider izstrādei, kas ārēji ļoti līdzinās 2015. gadā izmēģinātajam kosmosa kugim IXV2, kura izstrādē piedalījās arī šī raksta autors.
- Iesaistīšanās ESA projektos kā apakšuzņēmējiem. Tas nozīmē, ka Latvijas uzņēmumi iesaistītos kāda kosmosa kuģa sistēmu projektēšanā vai arī detaļu izgatavošanā. Lai pilnvērtīgi iesaistītos šajos projektos, pirmkārt, ir nepieciešams kļūt par ESA pilnvērtīgu dalībvalsti, un, otrkārt, nepieciešams Latvijas finansiāls ieguldījumu ESA’ā tieši šāda tipa projektos, īpaši tehnoloģiju attīstības projektos.
- NATO ietvaros paredzētais aizsardzības budžets, kas būtu 2% no IKP. Šos līdzekļus iespējams novirzīt militāro tehnoloģiju pētniecībai, no kā vienlaikus būtu ieguvums arī kosmosa tehnoloģijām. Piemēram, karstumizturīgi materiāli, piepūšamas struktūras, mazas vilkmes raķešdzinēju, komunikāciju tehnoloģijas, antenas utt. Ir nepieciešama koordinācija starp Izglītības un zinātnes un aizsardzības ministriju.
- Sinerģija ar kosmosu nesaistītām zinātnes sfērām. Svarīgi ir apzināties Latvijas uzņēmumu un institūtu kompetences un to iespējamo pielietojumu ar kosmisko infrastruktūru saistītos projektos. Tādas noteikti jau ir, piemēram, ķīmiskajā rūpniecībā, elektronikā, materiālzinātnē, programmatūras izstrādē, tomēr nepieciešams vēl pielāgot rūpniecības procesus un kvalitātes kontroli atbilstoši Eiropas kosmiskajiem standartiem, un tas ir galvenokārt ar birokrātiju saistīts process.
- Fakts, ka Latvija ir mazapdzīvota, ļautu izveidot nelielus poligonus dažādiem izmēģinājumiem vai izmantot jau esošos poligonus, kā arī Rīgas jūras līci izmēģinājumiem virs jūras. Šādi izmēģinājumi būtu nelielu atmosfēras laivu nolaišanās testi, nometot tos no helikoptera, gaisa balona, vai nelielu raķešdzinēju izmēģinājumi, kas parasti rada lielu akustisko piesārņojumu, līdz ar to nav veicami blīvi apdzīvotā vidē, kā lielā daļā Rietumeiropas valstu.
- Skatoties tālākā nākotnē, Latvijā ģeogrāfiskā novietojuma dēļ nav īpaši perspektīvi izveidot raķešu palaišanas centru. Starti austrumu virzienā nebūtu iespējami, jo diez vai Krievija autorizētu startus pāri savai teritorijai. Ja kādam investoram tomēr būtu interese starta platformu ierīkot, vienīgā iespēja būtu starti uz polārajām orbītām, ziemeļu virzienā pāri Baltijas jūrai. Taču arī šajā gadījumā trajektorija šķērsotu Eiropas-Austrumāzijas gaisa koridoru un būtu bieži jāierobežo regulāro avioreisu darbība, kas noteikti nav pozitīvs arguments visu nepieciešamo atļauju iegūšanai.