Starptautiskā Astronomijas Savienība IAU un tās Ģenerālās Asamblejas

No «ZvD» 230. numura  APSPRIEDES un SANĀKSMES   Dainis Draviņš, Lundas observatorija (Zviedrija)   Astronomija ir zinātne, kas aptver visu pasauli (ja pat ne vairāk …), un pasaules profesionālos astronomus bieži apvieno kopīgas intereses un kopīgi mērķi. Tādu sadarbību veicināšanai pasaules astronomi ir apvienojušies Starptautiskajā Astronomijas Savienībā IAU (angliski International Astronomical Union, franciski UAI – Union astronomique internationale, http://www.iau.org/ ). Tā tika dibināta tālajā 1919. gadā, apvienojot dažas toreizējās organizācijas debess kartēšanai, Saules pētījumiem un laika dienestam. Katru gadu IAU sarīko virkni augsta līmeņa zinātnisku simpoziju atsevišķās nozarēs, bet ik pa trim gadiem notur savas tā sauktās Ģenerālās asamblejas, izskatot praktiski visas astronomijas sadaļas. Šīs Ģenerālasamblejas ir dižākie sarīkojumi astronomu darba dzīvē. Pirmo tādu noturēja Romā 1922. gadā, un kopš tā laika to garo virkni ir pārtraucis vienīgi Otrais pasaules karš. Pasaules astronomi ir pulcējušies daudzās vietās visos kontinentos, vienīgi vēl ne Āfrikā; apraksti par senākām asamblejām arī atrodami agrāko gadu Zvaigžņotās debess numuros¹. Pēdējā noritēja nesen, 2015. gada augustā Honolulu, Havaju salās, ASV. Tā sapulcēja 3072 astronomus no 74 valstīm uz tikšanos, kas ilga divas pilnas nedēļas (http://www.astronomy2015.org/). ______________________________________ ¹ Jau pašos pirmajos ZvD numuros ir atspoguļoti Starptautiskās astronomu savienības (SAS) kongresi jeb Ģenerālasamblejas: Alksne Z. SAS 10. kongress. – 1958, Rudens (1), 45. lpp.; Ikaunieks J. Starptautiskās astronomu savienības Ģenerālā Asambleja Maskavā. – 1959 (1958/59), Ziema (2), 1.-4. lpp.; Daube I. 11. Starptautiskais astronomu kongress /par SAS biedriem uzņemti divi Latvijas astronomi – I. Daube un K. Šteins/. – 1962, Pavasaris (15), 19.-21. lpp.; Daube I. Starptautiskās astronomu savienības 12. kongress /SAS uzņemts A. Alksnis/. – 1965, Pavasaris (27), 36.-37. lpp.; Alksnis A., Daube I. Astronomu tikšanās Prāgā /par SAS XIII kongresu, SAS uzņemts A. Balklavs/. – 1968 (1967/68), Ziema (38), 31.-32. lpp. utt. 

IAU organizāciju izveido 73 dalībvalstu vienības (visbiežāk akadēmijas, bet arī ministrijas, astronomijas biedrības, pētniecības fondi u.c.) kopā ar individuāliem biedriem. Prasība, lai tiktu uzņemts kā individuāls biedrs, ir, ka persona ir ieguvusi zinātņu doktora grādu astronomijā vai radniecīgā zinātnē, joprojām ir aktīva pāris gadus pēc tāda grāda iegūšanas un ir ticams, ka arī turpinās darboties kādā ar astronomiju saistītā jomā. Starp pēdējiem saprot ne tikai astrofizikas pētījumus, bet arī, piemēram, astronomijas popularizēšanu jeb astronomijas vēstures izpēti. Jaunas dalībvalstis un jaunus biedrus uzņem ik pēc trim gadiem sakarā ar šīm asamblejām. Honolulu tika uzņemta viena jauna dalībvalsts (Kolumbija), kā arī 1195 jauni individuāli biedri; tagad kopējais biedru skaits sasniedz 12 450, pārstāvot 79 valstis (nedaudz biedru darbojas valstīs, kuras pašas nav dalībvalstis). No Latvijas IAU sarakstā pašlaik ir 16 individuāli biedri², no Igaunijas 30, no Lietuvas 20.

______________________________________ ² IAU sarakstā biedru skaits 16, bet faktiski 14, jo Ernests Grasbergs ir miris 2012. g., bet Juris Žagars uzskaitīts divreiz. IAU veic plašas darbības astronomijas jomā, arī ja vislielākā daļa netiek apmaksāta no IAU visai pieticīgā budžeta, taču, kur IAU devusi savu morālo jeb simbolisku atbalstu, parasti ir iespējams piesaistīt vietējos līdzekļus. Tā, piemēram, IAU Mazo planētu centrs pie Hārvarda universitātes (http://www.minorplanetcenter.net/) apkopo jebkuras valsts jauno mazo planētu un komētu atklājumus un novērojumus. Tā budžets tiek segts no vietējiem ASV līdzekļiem, arī ja IAU sniedz savu simbolisko pabalstu. Savu administrāciju IAU veic no neliela ofisa Parīzē, ir arī iestāde astronomijas attīstībai Keiptaunā (http://www.astro4dev.org/) un dažas citas. IAU kopā ar radniecīgām citu zinātņu organizācijām veido Starptautisko zinātnes padomi ICSU (International Council for Science, http://www.icsu.org/), caur kuru pasaules zinātnes jautājumi tiek pacelti UNESCO un ANO līmenī. Piemēram, tādā veidā 2009. gadā varēja vienoties par Starptautisko astronomijas gadu (SAG2009), bet 2015. gadā organizēt Starptautisko gaismas un gaismas tehnoloģiju gadu. IAU ienākumi nāk tikai no dalībvalstīm, kamēr individuāliem biedriem dalībmaksu vispār nav. Dalībvalstis ir sadalītas 12 kategorijās, apmēram pēc to astronomijas darbības apjoma, no kurām katra piedalās ar ikgadēju dalības maksu no 1 līdz 80 vienībām. Par vienības apjomu tiek balsots asamblejās, un Honolulu kā 2016. gada vienību nobalsoja 2917 EUR, paredzot pāris procentu pieaugumu sekojošos gados. Skaitot uz katru astronomu, tiešās izmaksas mazākām valstīm iznāk lielākas: piemēram, Etiopija ar tikai 3 biedriem maksā vienu vienību (tāpat kā Latvija), kamēr ASV ar veseliem 2808 biedriem maksā “tikai” 80 vienību. Taču pasaules astronomijā “lielās” valstis reāli apmaksā ļoti daudz no kopīgi izmantojamiem resursiem, piemēram, uzturot observatoriju datu bāzes (ESA, ESO, NASA), literatūras pakalpojumus (ADS, arXiv) un citus, kuri visi prasa daudz vairāk resursu nekā salīdzinoši nelielā IAU dalībmaksa, bet kurus par brīvu izmanto arī darbinieki “mazākās” valstīs. Arī faktiskais biedru skaits ne vienmēr atbilst darbības apjomam: pasaulē ir visai atšķirīgas normas ne tikai doktora grādu prasībām, bet arī tam, kuras personas izvirza par biedriem starptautiskās organizācijās.

Ģenerālasamblejas programma ir ļoti daudz zinātnisko sanāksmju, dažreiz darbojoties līdz pat 20 paralēlās sesijās; Honolulu programma ar tēzēm bija dokuments ar aptuveni 1000 lappusēm! Tās sedz teju vai visas astronomijas pētniecības nozares, instrumentu un teleskopu ražotāji demonstrē savus produktus. Diskusijas un prezentācijas³ ietver arī tādas darbības kā popularizēšanu, juridiskus jautājumus par gaismas un radiotrokšņu piesārņojumu observatoriju tuvumā, zinātnisko grāmatu un žurnālu publicēšanu, planetāriju programmu izstrādes un daudz ko citu. Notiek arī administratīvas sanāksmes (uz kurām dalībvalstis balsošanai izvirza oficiālus delegātus). Pēc iepriekšējās asamblejas Pekinā 2012. gadā IAU uzsāka būtisku darba grupu reorganizāciju, lai labāk atspoguļotu jaunas pētniecības jomas, kā, piemēram, citplanētas un astrobioloģija. Lēmumos arī cenšas iesaistīt vairāk biedru (arī tos, kuri Ģenerālasamblejas neapmeklē), izmantojot tiešo balsošanu internetā. Tādā veidā tika izvēlēts, kurās apakšnozarēs izveidos galvenās darba grupas, t.s. komisijas (piemēram, radioastronomija, astroķīmija, astronomijas vēsture), kuri būs to vadītāji. Tehniski šī interneta balsošanas sistēma darbojas visai labi, arī ja joprojām ne visi biedri izmanto savas tiesības balsot.

________________________________ ³ IAU XXVII Ģenerālajā asamblejā Riodežaneiro (2009), kurā zinātņu doktorus D. Docenko un M. Gillu uzņēma SAS, bija izstādīts arī plakāts par SAG2009 aktivitātēm Latvijā (plakāta autors SAG2009 koordinators M. Gills) – sk. ZvD, 2009, Rudens, vāku 3. lpp. https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/1837 un 2010, Pavasaris, 42. lpp. https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/2336 Pašā Ģenerālasamblejā par ierosinātiem priekšlikumiem un rezolūcijām notiek personiska balsošana. Dažkārt var būt jautājumi ar pretrunīgo saturu. Te slavenākais gadījums bija 2006. gada sanāksmē Prāgā, kur nobalsojām pārklasificēt Plutonu par pundurplanētu⁴. Šoreiz Honolulu nebija nekas tāda rakstura, tomēr tika izlemts par dažu astronomisku mērogu precizējumiem un jaunām definīcijām. ________________________________ ⁴ Sk. IAU XXVI Ģenerālās Asamblejas 5. un 6. rezolūciju – ZvD, 2006/07, Ziema (194), 5.-7. lpp. https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/1180 Jau iepriekšējā asamblejā 2012. gadā Pekinā tika izlemts, ka jēdziens “astronomiskā vienība” (au) ir precīzi 149 597 870 700 metru garš attālums. Tradicionālā au nozīme, protams, ir Zemes vidējais attālums no Saules, un it kā jaunais skaitlis tam arī atbilst. Taču tagad tas ir precīzi definēts metros un ja, piemēram, Zemes orbīta nedaudz mainītos, tās izmēri vairs nebūs precīzi viena au. Honolulu vairāki tādi ar debess ķermeņiem bieži lietoti izmēru skaitļi guva precīzas definīcijas. Ar jēdzienu “viens Saules rādiuss” tagad saprot precīzi 695,7 miljonus metru, bet “Saules izstarotā jauda” ir precīzi 3,828×10²⁶ vatu. Arī Saules masa tagad ir saistīta ar precīzu skaitli, gan tikai kopā ar gravitācijas konstanti, jo šos abus lielumus nevar precīzi atdalīt. Savukārt zvaigzne ar no Zemes redzamo (bolometrisko) spožumu m_bol = 0 apstaro Zemi ar jaudu 2,51802×10^-8 vatu uz kvadrātmetru. Citas definīcijas ir par Jupitera un Zemes izmēriem un masām. Visi šie lielumi tuvu atbilst faktiski izmērītiem, bet, tagad ieviešot precīzas definīcijas, izvairīsies no nelielām starpībām starp dažādu grupu un autoru lietotiem skaitļiem. Šie jaunie jēdzieni tātad neapzīmē it kā precīzāk izmērītus skaitļus, bet gan pievieno šos jēdzienus SI mērvienību sistēmai (bez tam, piemēram, faktiskā Saules masa jau nav pastāvīga, bet nepārtraukti mainās ar Saules iekšējo evolūciju un izstarojumu, komētu iekrišanu u.c.). Cita rakstura rezolūcija bija par to, kā aizsargāt radioastronomiskus novērojumus no traucējumiem, ko izraisīs radari, kuri sadursmju novēršanas nolūkos drīzumā tiks izvietoti uz automašīnām. Vēl tika pieņemts stratēģisks plāns IAU turpmākam darbam līdz 2021. gadam, īpaši orientēts uz pasaules jaunattīstībām valstīm. Lai gan astronomijas darbības apjomi pasaulē pēdējos gadu desmitos ir ievērojami pieauguši, šis pieaugums galvenokārt ir bijis valstīs, kur astronomija jau agrāk bija attīstīta. Vēl var pieminēt uz plašāku sabiedrību orientētus pasākumus, kā uzaicinājums balsot par jaunatklāto citplanētu nosaukumiem (NameExoWorlds). Ir ievērojams darbs un pūles sarīkot Ģenerālās asamblejas, un to organizatorus izrauga sešus gadus uz priekšu. Jau 2012. gadā tika izlemts, ka nākamā Asambleja būs mums visai tuvajā Austrijā, Vīnē, 2018. g. augustā (http://astronomy2018.org/), bet IAU ekspertu grupa pēc pieteikumu izskatīšanas un konkurentu prezentācijām (apmēram tāpat, kā notiek ar olimpiādēm!) Honolulu nobalsoja, ka 2021. sanāksme tiks rīkota Busanā (Pusanā), Dienvidkorejā. Spēcīgi konkurenti, kas sacentās par šo godu, bija Keiptauna (Dienvidāfrikā), Monreāla (Kanādā) un Santjago (Čīlē). Uz nākamajiem trim gadiem ievēlēja jaunu IAU vadību: jaunā prezidenteir Silvia Torres-Peimbert (Meksika), bet ģenerālsekretārs Piero Benvenuti no Itālijas.

Tomēr bez problēmām neiztikt. Lai sniegtu pilnīgāku ainu, jāpiemin arī grūtības, ar ko sastapās šī gada Ģenerālasambleja. Viena problēma bija ar ģeogrāfisko vietu. No vienas puses, Havajās atrodas lielas un izcilas observatorijas, it kā dabīga vieta astronomu saietiem. No otras puses, ģeogrāfiskais novietojums daudziem dalībniekiem ir visai attāls un ceļojums dārgs. Sapulces rīkoja Honolulu konferenču centrā netālu no tās Vaikīkī pludmales (Waikīkī; havajiešu valodā garumzīmes uz patskaņiem lieto tāpat kā latviski). Vairums tuvo viesnīcu gan bija vairāk kūrorta rakstura, ar zinātniskai konferencei nevajadzīgu greznumu un arī dārgām cenām. Arī apsverot, ka ASV dolāra kurss nesen audzis pret daudzām citām valūtām, daudzi izvēlējās lētāku dzīvošanu tālāk nost no pludmales (arī šo rindu autors) vai izvēlējās vispār nebraukt. Kaut gan šī iznāca apjomīga konference ar vairāk nekā 3000 dalībniekiem, sākotnēji iecerētais skaitlis bija 3500 vai pat 4000. Taču, nopietnāka situācija izveidojās ar konfliktu ap amerikāņu trīsdesmitmetrīgā teleskopa celtniecību Maunakea kalnā, vairāk nekā 4000 metru augstumā, Havaju arhipelāga galvenajā salā. Konflikts iespaido dzīvi arī Honolulu, kaut gan tā atrodas uz citas salas, Oahu (O'ahu, havajiešu valodā simbols ' apzīmē līdzskani ar nosaukumu 'okina; fonētikā to sauc par glotālu slēdzeni, ko izrunā ar pauzi, te tātad “o-ahu”). Kad Havajas pirms sešiem gadiem tika izvēlēta kā vieta Ģenerālasamblejai, organizatoriem bija pārliecība, ka šis lielākais amerikāņu teleskops, TMT – Thirty Meter Telescope, būs ja ne pabeigts, tad vismaz tālā būvniecības stadijā, bet kultūras konflikti celtniecību ir apstādinājuši. Maunakea kalna nosaukums bieži rakstīts kā Mauna Kea (tulkojumā baltais, t.i., sniegotais kalns), bet īstais pilnais nosaukums ir Mauna a Wākea, kalns, kas pieder debess tēvam Wākea. Pēc sena havajiešu un polinēziešu ticējuma šī Hawai'i salas augstākā galotne veido simbolisku (nabas) saiti starp debesīm un Zemi. Ģeogrāfiski kalns pilnīgi paceļas pāri salai (tas ir pat pasaules augstākais un lielākais kalns, ja to mēra no okeāna dibena), un tā virsotne ir redzama no gandrīz jebkuras salas vietas. Ap galotni līdz šim ir uzcelti 13 teleskopi, no tālienes (pārāk?) skaidri redzami savos baltos kupolos; jaunais TMT⁵ paredzēts daudz lielāks par visiem citiem. Protesti pret tā celtniecību ir jau bijuši gadiem, un pašlaik pievedceļi ir bloķēti, celtniecība pārtraukta, kamēr Havaju augstākā tiesā kārtējo reizi izskata argumentus. Neatkarīgi no juridiskā iznākuma ir skaidrs, ka problēmas turpināsies gadiem ilgi: ja ļaus uzcelt pašlaik paredzētā vietā, ticams, ka daudzi vietējie turpinās to uzskatīt par nevēlamu svešķermeni, bet ja ne, būs jāsāk jauni piemērotākas vietas meklējumi. Tika dzirdēti komentāri, ka “mums”, t.i., eiropiešiem, par laimi tāda tipa problēmas nav, ESO ceļot savu 39-metrīgo E-ELT teleskopu Armazones kalnā, neapdzīvotajā Čīles Atakamas tuksnesī. _____________________________________ ⁵ Sk. ZvD, 2005, Pavasaris (187), 93. lpp. un pielikumu Nākotnes gigantiskie optiskie teleskopi https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/1340 Protesti nav vērsti ne pret astronomiju, ne pret teleskopiem kā tādiem (havajiešiem un polinēziešiem pašiem ir lepnas debess vērotāju tradīcijas, pēc zvaigznēm sekmīgi kuģojot pa milzīgo Kluso okeānu), bet tikai vēršas pret vēsturisko jeb svēto vietu izjusto apgānīšanu. Ja ir būts augšā Maunakea (no Ģenerālasamblejas šoreiz paredzētas ekskursijas gan tika atceltas), viegli izprast, ka tā tiešām ir īpaša vieta. Tās simboliskā vērtība varētu būt salīdzināma ar (gandrīz tikpat augstajiem) kalniem Fudzi Japānā un Teide Tenerifē vai arī ar Uluru⁶ klinti Austrālijā), uz kuriem, ticams, vispār neļautu ēkas celt. Svētdienā starp Ģenerālasamblejas abām nedēļām caur Honolulu gāja liela demonstrācija (sk. attēlu nr. 1 un nr. 2) ar vairāk nekā 10.000(!) dalībnieku, galvenokārt vērsta pret TMT celtniecību. Uz T-krekliņiem varēja vērot uzrakstus ar alternatīvu “TMT” interpretāciju kā “Too Many Telescopes” (pārāk daudz teleskopu), un plakātus par kalnu virsotņu saglabāšanu varēja redzēt daudzviet pilsētā. Arī ja, protams, IAU nenodarbojas ar teleskopu celtniecības jautājumiem atsevišķās dalībvalstīs, neizbēgami, ka lielais saiets tika uztverts kā forums, kur pasaules astronomiem paust uzskatus. Līdz ar šo konfliktu arī bija neiespējami veikt plašākus astronomijas popularizēšanas pasākumus sabiedrībā un pilsētā. Tradicionāli tādi ir bijuši apvienoti ar Ģenerālasamblejām, orientēti uz tālab plašāku publiku kā, piemēram, dabaszinātņu skolotājiem vai skolniekiem vispār. _____________________________________ ⁶ Sk. ZvD, 2013, Pavasaris (219), 64. lpp.

Demonstrācija Honolulu pret TMT teleskopa celtniecību kulturāli un vēsturiski nozīmīgajā Maunakea kalnā (Mauna a Wākea) 2015. g. augustā (“a'ole” havajiešu valodā nozīmē “nē”, “nekad”). Havaju karoga stūrī ir britu karogs, iekļauts 19. gadsimtā, kad Lielbritānija atbalstīja Havaju karalisti. Daži karogi ir pacelti ar augšu uz leju, kas ir sēru noformējums; Eiropā tā būtu sēru lente jeb karogs pusmastā. Autora foto

  Iebraukušam ārzemju astronomam, protams, ir visai neomulīgi iekļūt šādos strīdos. Citās vietās ar attīstītu astronomiju (Čīle, Kanāriju salas) svešiniekiem var atklāti pateikt, ka nodarbojas ar astronomiju, un parasti kā reakciju saņemt pozitīvu ziņkāri, bet šais apstākļos bija labāk pārāk skaļi nestāstīt par savām darbībām, lai netiktu uztverts kā aizdomīga persona. Citas sekas bija paaugstinātas drošība ap konferenču centru, kā arī IAU lūgums konferences dalībniekiem izvairīties no jebkādām intervijām jeb izteikumiem, kuri varētu tikt uztverti kā nākuši no IAU puses. Cita problēma konferencē (mazāk nopietna, bet tomēr) radās kā sekas no rīkotāju pārcenšanās digitalizēt konferences materiālus. Visa informācija par norises programmu, kā arī ikdienas konferences avīze, vairs nebija pieejama uz papīra, bet tikai izmantojot datoru vai viedtālruņu programmatūru. Pirms konferences varējām izmēģināt šo interesanto iespēju bagātinātās programmas, bet, kad konference sākās pa īstam un pāris tūkstoši dalībnieku vienlaicīgi mēģināja pieslēgties, datorsistēma nobruka un visumā informācija reālā laikā vairs nebija pieejama. Starp tiem, kuri īpaši sekoja notikumiem, bija grupa no Austrijas, nākamās Ģenerālasamblejas (skatīt attēlu nr. 1 un nr. 2) organizētāji, solīdami, ka izmantos Honolulu labo, kā arī mazāk labo pieredzi, lai nākamā asambleja Vīnē noritētu gludi.