PN A66 33 un HD 83535 sastapšanās veido briljanta gredzenu debesīs

No «ZvD» 228. numura  ATKLĀJUMI Irena Pundure Eiropas Dienvidobservatorija (turpmāk ESO no European Southern Observatory) 2011. gada 24. augustā pieteica jaunu novērošanas programmu – Kosmisko Dārgumu (ESO Cosmic Gems) programmu, lai, izmantojot ESO teleskopus, apgādātu sabiedrību ar iespaidīgiem krāsainiem attēliem un saglabātu savu pasaules vadošo vietu astronomijas izglītībā un sabiedrības informēšanā. Ar ESO Ļoti lielo teleskopu (turpmāk VLT no Very Large Telescope) – pasaulē modernāko redzamās gaismas astronomisko virszemes observatoriju¹ Čīlē, sastāvošu no četriem atsevišķiem teleskopiem ar 8.2 m diametra galvenajiem spoguļiem, – astronomi ir ieguvuši acis piesaistošu planetārā miglāja PN A66 33 – vairāk zināmā kā Abell 33 – neparastu attēlu. Izraisīts, kad novecojusi zvaigzne nomet savus ārējos slāņus, šis daiļais zilais burbulis ir nejauši gadījies vienā rindā ar spilgtu priekšplāna zvaigzni HD 83535 un kopā dod pārdabisku līdzību ar dimanta saderināšanās gredzenu (sk. 1. att. vāku 1. lpp.). Vairums zvaigžņu ar masām līdzīgām mūsu Saules masai beidz savas dzīves kā baltie punduri – mazi, ļoti karsti ķermeņi, kas lēni atdziest vairākos miljardos gadu. Ceļā uz šo savas dzīves beigu stadiju² zvaigznes nomet savas atmosfēras ārējos apvalkus apkārtējā kosmiskajā telpā un rada planetāros miglājus, – krāsainus kvēlojošus gāzu mākoņus, kas apņem nelielas, spožas zvaigznes paliekas. Šis ESO’s VLT uztvertais un ESO’s Cosmic Gems ievietotais attēls rāda ārkārtīgi apaļu planetāro miglāju Abell 33, kas atrodas aptuveni 2500 gaismas gadu attālumā no Zemes (sk. 2. att.). Būt pilnīgi aplim ir neparasti šiem objektiem – parasti kaut kas izjauc simetriskumu un ir par iemeslu planetārajam miglājam izrādīt neregulāras formas. Abell 33 izcelsmes zvaigznes paliekas var saredzēt gandrīz centrā miglāja iekšpusē kā sīku baltu pērlīti. Tā ir vēl spoža – daudz spožāka kā mūsu Saule – un izstaro pietiekoši ultravioletā starojuma, veidojot izdzītās atmosfēras blāzmas burbuli. Uz miglāja stīpas malas redzamā pārsteidzoši spilgtā zvaigzne HD 83535 izvietojusies ap 869 gg. tālu no mums miglāja priekšplānā starp Zemi un Abell 33 un nejauši gadījusies pareizā vietā, lai HD 83553 un planetārais miglājs kopā izveidotu mirdzošu dimanta gredzenu. Attēls izmanto datus no redzamo un tuvo UV staru fokusa garuma samazinātāja un zemas dispersijas spektrogrāfa FORS (FOcal Reducer and low dispersion Spectrograph) – instrumenta, kas pievienots VLT kā ESO Kosmisko Dārgumu programmas daļa izglītības un sabiedrības vajadzību nolūkiem. Abell 33 ir tikai viens no 86 objektiem, kas iekļauts amerikāņu astronoma Džordža Eibela (George Ogden Abell, 1927-1983) 1966. gadā izveidotajā Planetāro miglāju katalogā (Abell Catalogue of Planetary Nebulae). Eibels ir arī pārmeklējis debesis galaktiku kopu³ dēļ, sastādot katalogu (Abell Catalogue), kurā ir vairāk nekā 4000 šo kopu no abām – ziemeļu un dienvidu – debess puslodēm. Avots: Eiropas Dienvidobservatorijas foto paziņojums (Photo Release eso1412). ----- ¹ Sk. Alksnis A. Pasaulē vismodernākā optiskā (redzamās gaismas) observatorija. – ZvD, 2014, Rudens (225), 19. lpp. ² Sk. Laure A. Protoplanetāro miglāju stadija zvaigžņu evolūcijā. – ZvD, 2011/12, Ziema (214), 2.-6. lpp. ³ Sk. Pundure I. Pirmā galaktiku lauka Abell 2744 novērojumi pabeigti. – Šī laidiena 16., 79. lpp.