Pirms 40 gadiem «Zvaigžņotajā debesī»

No «ZvD» 229. numura Pirms 40 gadiem «Zvaigžņotajā debesī» GRAVITĀCIJAS MANEVRS STARPPLANĒTU LIDOJUMOS Pēdējos gados gan teorētiskos pētījumos par starpplanētu lidojumiem, gan ziņojumos par jau notiekošiem vai paredzamiem kosmisko aparātu lidojumiem aizvien biežāk tiek pieminēts gravitācijas manevrs – trajektorijas izmainīšana vēlamajā veidā ar pārlidojamās planētas pievilkšanas spēka palīdzību, bez dzinēju lietošanas. Šāds manevrs kļūst par vienu no iedarbīgākajiem līdzekļiem starpplanētu lidojumu efektivitātes palielināšanai un to izmaksas samazināšanai. Gravitācijas manevra idejas realizāciju var atrast dabā: astronomiem jau kopš 18.gs. zināmi gadījumi, kad komētas pēc ciešas tuvošanās Jupiteram mainījušas savas orbītas: dažreiz orbīta no eliptiskas kļuvusi par hiperbolisku un komēta uz visiem laikiem atstājusi Saules sistēmu, citreiz elipses lielā pusass stipri samazinājusies un komēta no ilgperiodiskas kļuvusi par īsperiodisku. Cilvēka darinātam kosmiskajam aparātam, kustoties pa atbilstoši izvēlētu trajektoriju, atliek tikai vajadzības gadījumā to pirms pārlidojuma pielabot ar korekcijas dzinēja palīdzību, lai planētas gravitācijas lauks šo trajektoriju vēlamajā veidā pārmainītu. Šādu gravitācijas manevru, kad dzinējs tikai palīdz kosmisko aparātu precīzi notēmēt un pārējo veic planētas pievilkšanas spēks, sauc par pasīvu. Ja dzinēju lieto arī ātruma būtiskai izmaiņai pericentra sasniegšanas brīdī, tad gravitācijas manevru dēvē par aktīvu.

(Saīsināti pēc E.Mūkina raksta 5.-10.lpp.)

«MARINER-10» TREŠO REIZI pie MERKURA 1975.g. 16.martā (17. - pēc Maskavas laika) amerikāņu kosmiskais aparāts «Mariner-10» trešo reizi tuvojās Merkuram un pārlidoja to tikai 300 km augstumā, kas ļāva iegūt līdz šim visdetalizētākos Merkura virsmas attēlus un jaunu vērtīgu informāciju par planētas vājo magnētisko lauku. «Mariner-10» darbojās gandrīz pusotru gadu paredzētā pusgada vietā, pārlidojot Merkuru katru reizi pa citādu trajektoriju, palielinot iegūtās informācijas daudzpusību. «Mariner-10» deva negaidītu rezultātu: izrādījās, ka Merkuru aptver vājš magnētiskais lauks. Magnētiskā lauka mērījumi nepārprotami parādīja, ka to rada elektrodinamiski procesi Merkura šķidrajā kodolā, kas acīmredzot sastāv galvenokārt no dzelzs.

(Saīsināti pēc E.Mūkina raksta 18.-21.lpp.)

APSPRIEDE «SLĒPTĀ MASA VISUMĀ» 1975.g. 28.-30.janvārī PSRS ZA Astronomijas padome kopā ar Igaunijas PSR ZA Astrofizikas un atmosfēras fizikas institūtu Tallinā rīkoja Vissavienības apspriedi par slēpto masu Visumā. Apspriede bija veltīta Galaktikas pētījumu padomju skolas dibinātāja P.Parenago (1906-1960) piemiņai, bet tās tematika saistījās ar Visumā slēptās masas problēmas analīzi gan no novērojumu datu, gan no teorētiskās interpretācijas viedokļa. Jautājuma par Visumā izkliedētās masas daudzumu pirmsākumi meklējami astrofizikālo (ne astronomisko!) pētījumu vēstures pirmajās lappusēs 18.gs. pēdējos gados, kad V.Heršels atklāja citu galaktiku eksistenci. Sevišķu nozīmību tas ieguva sakarā ar mēģinājumiem izprast Visuma attīstības tendences nākotnē, kad kļuva skaidrs, ka problēmai par Visuma blīvumu ir izšķiroša loma Visuma kosmoloģisko modeļu izvēlē. Aprēķini rāda, ka neredzamā, slēptā masa aptver ap 90% no galaktiku sistēmu un kopu masas, bet redzamā – tikai ap 10%. Kādā formā eksistē šī slēptā masa, pagaidām nav noskaidrots. Pašlaik tā parādās tikai ar savu gravitāciju.

(Saīsināti pēc A.Balklava raksta 23.-27.lpp.)