Pirms 40 gadiem «Zvaigžņotajā debesī»

No «ZvD» 227. numura JELGAVAS ASTRONOMISKĀ OBSERVATORIJA   Šogad aprit 200 gadu, kopš Jelgavā sāka darboties t.s. Pētera akadēmija (Academia Petrina) – pirmā augstākās izglītības iestāde Latvijas teritorijā. Šo akadēmiju, kas bija pa daļai ģimnāzija, pa daļai universitāte, nodibināja pēdējais Kurzemes hercogs Pēteris Bīrons. To svinīgi atklāja hercoga vārda dienā 1775.gada 29.jūnijā. Akadēmijas darbības plānu jau 1773.gadā bija izstrādājis tā laika ievērojamais zinātnieks, matemātikas profesors un Berlīnes Zinātņu akadēmijas loceklis Johans Georgs Zulcers (1720-1779). Hercogs akadēmijai novēlēja hercogienes Annas laikā celto pili Pils ielā. To līdz pamatiem nojauca un pēc dāņu arhitekta S.Jensena projekta uzcēla jaunu, greznu ēku, kurā atradās auditorijas, svinību zāles, laboratoriju un bibliotēku telpas. Tornī bija paredzēta vieta observatorijai. 1773.gadā hercoga padomnieks jurists F.Raizons observatorijas un fizikas kabineta vajadzībām no Anglijas izrakstīja dārgus instrumentus. 1777.gada sākumā Jelgavā ieradās pirmie Zulcera rekomendētie profesori, viņu vidū arī matemātikas profesors V.G.F.Beitlers (1745-1811), kura pienākumos ietilpa observatorijas pārziņa. 1773.gadā Anglijā pasūtītie astronomiskie instrumenti līdz Jelgavai nonāca tikai 1778.gadā. Ieskaitot pārsūtīšanu līdz Rīgai un dārgo muitu, tie izmaksāja milzīgu summu - 6080 Alberta dālderu. Šo instrumentu apraksts saglabājies Berlīnes akadēmiķa Johana Bernulli dienasgrāmatā. 1778.g. vasarā, ceļodams cauri Kurzemei uz Pēterburgu, Bernulli 11.jūlijā ieradās Jelgavā un iepazinās ar Pētera akadēmiju. 1889.gadā augstākās skolu instances nodarbošanos ar astronomiju Jelgavas guberņas ģimnāzijā atzina par nevajadzīgu. Lai gan Academia Petrina nekļuva par īstu universitāti, tās loma Latvijas zinātnē ir nenoliedzama: Jelgavas ģimnāziju savā laikā beiguši Krišjānis Barons, Juris Alunāns, valodnieks Kārlis Mīlenbahs, ķīmiķis Gustavs Vanags u.c. ievērojami kultūras un zinātnes darbinieki. 1883.gadā Jelgavas ģimnāziju beidza LatvPSR Zinātņu akadēmijas pirmais goda loceklis astronoms un metrologs Fricis Blumbahs (1864-1949).

(Saīsināti pēc I.Daubes raksta 36.-48.lpp.)

LĀZERU NOVĒROJUMI ĒĢIPTĒ 1974.gada 27.augustā M.Ābele ieradās Kairā, lai piedalītos ZMP attālumu mērīšanā ar lāzera palīdzību. Tur jau divas nedēļas atradās Latvijas Valsts universitātes (LVU) Astronomiskās observatorijas inženieris A.Rubans, lai pēc transporta savestu kārtībā lāzera tālmēra iekārtu - kooperatīvu darbu, kas veikts sociālistisko valstu sadarbības ietvaros: lāzers izgatavots Čehoslovākijas Tehniskajā universitātē Prāgā, turpat arī liela izmēra konteiners (2.5x2.5x6.25 m), kurā samontēta visa iekārta. Lāzera uzvadīšanas iekārta izgatavota Padomju Savienībā, nanosekunžu skaitītājs radīts Polijas TR, laika dienesta iekārtas – Vācijas DR, bet oscilogrāfs ražots Ungārijas TR. Visas iekārtas montāža veikta Čehoslovākijā 1973.gada sākumā. 1973.gada aprīlī šī lāzera iekārta tika uzstādīta LVU Astronomiskajā observatorijā (AO), kur arī izdevās izdarīt pirmos sekmīgos novērojumus. LVU AO astronomu uzdevums bija turpināt šos novērojumus Ēģiptē, Heluānas observatorijā. Sakarā ar to septembra sākumā Kairā ieradās arī speciālisti no Čehoslovākijas, kuri no Prāgas atveda lāzeru. Kopīgiem spēkiem iekārta tika samontēta, un 1974.gada 7.septembrī jau veikti pirmie amerikāņu pavadoņu GEOS-A, GEOS-B, DIC novērojumi. Tā kā visu laiku bija skaidras naktis, dažās nedēļās tika izdarīti 850 sekmīgi mērījumi.

(Saīsināti pēc M.Ābeles raksta 54.lpp.)