Academic CentrePar Latvijas dalību Eiropas Kosmosa aģentūrā
No «ZvD» 227. numura HRONIKA
Andris Slavinskis
Datums: Fri, 26 Dec 2014 13:47:35
No: Andris Slavinskis <andris.slavinskis@estcube.eu>
Kam: astra@latnet.lv
Temats: Latvijas dalība Eiropas Kosmosa aģentūrā Zemāk ir e-pasts, ko izsūtīju medijiem kā pēdējo centienu aiztaupīt Latvijai kaunpilno brīdi, kad pazudīsim no Eiropas Kosmosa aģentūras kartes. Varbūt jūs arī varat kaut kā palīdzēt vairot publicitāti2. Pēc 2015. gada 31. janvāra Latvija kļūs par vienīgo Eiropas Savienības valsti, kas pārtrauc saistības ar Eiropas Kosmosa aģentūru. Tas nav noticis pēkšņi – vairāku gadu garumā ir parakstīti sadarbības līgumi, bet nekad nav atrasti līdzekļi dalības maksas segšanai. Jau 2009. gadā tika noslēgts sadarbības līgums3, 4.
http://izm.izm.gov.lv/aktualitates/informacija-medijiem/3278.html
http://www.esa.int/About_Us/Welcome_to_ESA/Latvia_signs_Cooperation_Agreement 2013. gadā tika noslēgts Sadarbības valstu līgums, kas paredzēja, ka nepieciešams atrast finansējumu dalības maksai.
http://www.esa.int/About_Us/Welcome_to_ESA/Latvia_becomes_seventh_ESA_European_Cooperating_State
http://izm.izm.gov.lv/aktualitates/informacija-medijiem/9655.html Latvijas uzņēmumiem, nodibinājumiem, institūtiem un universitātēm tas nozīmēja iegūt finansējumu projektiem ar milzīgu inovatīvo vērtību, kas piecu līdz desmit gadu laikā spētu dot ieguldījumu ekonomikas izaugsmē. Projekti tika vērtēti un izvēlēti kopā ar Kosmosa aģentūru, parādot to, ka Latvijas institūcijas spēj raisīt aģentūras interesi. Ja nemaldos, tika izvēlēti ap desmit projektiem no 33.
http://izm.izm.gov.lv/aktualitates/jaunumi/10050.html Tad notika kaut kas nebijis Kosmosa aģentūras vēsturē — netika atrasts finansējums 2014. gada budžetā dalības maksas segšanai.
http://titania.saeima.lv/LIVS11/saeimalivs_lmp.nsf/0/4e126962ceb77230c2257cb4003c268c/$FILE/J0110_0.htm Bez publicitātes, bet ar gana lielām cīņām aizkulisēs tieši tas pats notika ar 2015. gada budžetu. Šo informāciju ir apstiprinājusi Izglītības un zinātnes ministrija, precīzāk Kaspars Karolis, kurš ir atbildīgais par kosmosa lietām. Līdzekļi dalībai nav atrasti, neskatoties uz šī gada oktobrī izsludināto likumu, kura pamatā ir Eiropas Sadarbības valsts līgums. Līgums tika noslēgts nesen, šī gada oktobrī, un to bija ļoti grūti sagatavot, jo gadījums ir bezprecedenta.
http://likumi.lv/doc.php?id=269518 Pirms liktenīgā 31. janvāra vēl priekšā ir viens notikums, kas var aiztaupīt Latvijai kārtējo kaunpilno brīdi. 6. janvārī Izglītības un zinātnes ministrija sniegs informatīvu ziņojumu Ministru Kabinetā par sadarbības statusu ar Eiropas Kosmosa aģentūru, kā arī no tā izrietošajām sekām Latvijas kā Eiropas prezidējošas valsts sakarā. Šim ziņojumam ir divi mērķi. Pirmkārt, lūgt, lai Ekonomikas ministrija pārņem atbildību, jo lielākā daļa finansējuma tiks ieguldīta uzņēmējdarbībā. Otrkārt, lūgt piešķirt finansējumu no 2015. gada līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Ja Ekonomikas ministrija pārņemtu kosmosa jomu, tad inovācijām nebūtu jākonkurē ar izglītību. Protams, zinātnieki un uzņēmēji nevar streikot, bet ilgtermiņā viņi var pamest valsti vai neatgriezties tajā. 22. decembrī notika Latvijas Kosmosa tehnoloģiju gada tikšanās, kurā Kaspars Karolis informēja klastera biedrus. Pēc tam sekoja diskusija, kurā klastera biedri piekrita Izglītības un zinātnes ministrijas ziņojumam un teicās piesaistīt 6. janvāra notikumam pēc iespējas vairāk uzmanības. Salīdzinājumam var minēt, ka Polija, Čehija, Rumānija un Ungārija jau sen ir Eiropas Kosmosa aģentūras dalībvalstis. Igaunija grasās parakstīt dalībvalsts līgumu 2015. gada beigās. To ir nodrošinājis vairāk nekā piecu gadu darbs, kura laikā dažādas institūcijas ir izpildījušas vai pilda vairāk nekā 20 projektus saistītus ar (kosmosa) inovācijām. ESTCube-1 studentu satelītu projekts tika atbalstīts no pirmā projektu uzsaukuma. Bez šī finansējuma ir grūti iedomāties, ka satelīts varētu tikt palaists. Vēl var minēt, ka uz pēdējo projektu pieteikumu uzsaukumu finansējumu pretendēja arī ESTCube spin-off kompānijas. Tas nozīmē, ka finansējums, kuru Igaunijas valdība caur Eiropas Kosmosa aģentūru ieguldīja kosmosa inovācijās, jau pēc mazāk nekā pieciem gadiem spēja radīt kompānijas, kuras pieder ļoti talantīgiem un inovatīviem jauniešiem, kas nesen absolvējuši universitāti. Dažas no tām darbojas kosmosa tehnoloģiju izstrādes jomā, bet citas izstrādā plaša patēriņa elektronikas iekārtas un pielietojumus, kas izmanto tālizpētes datus par apbūvi, mežiem, laukiem un purviem. Man personīgi tas samazina iespējas atgriezties Latvijā gandrīz līdz nullei, ja pieturēšos pie sava profesionālā sapņa — sniegt ieguldījumu elektriskās Saules vēja buras (electric solar wind sail) izstrādē. Biju cerējis, ka pēc dažiem gadiem attiecīgā tehnoloģija kļūtu par Kosmosa aģentūras atbalstītu interesi un ar Latvijā dibinātu uzņēmumu varētu izstrādāt daļu no tās. Jaukus svētkus,
Andris Slavinskis,
ESTCube komandas biedrs
Tartu universitātes doktorants, Tartu observatorijas jaunākais pētnieks
Somijas Meteoroloģijas institūta viespētnieks ---------- 1 Sk. Slavinskis A. No pirmās dzirksteles līdz burāšanai kosmosā. – ZvD, 2014, Vasara (224), 23.-27.lpp. http://www.lu.lv/zvd/2014/vasara/burasana/ 2 Pirmajā darbadienā pēc Ziemassvētkiem (29. dec.) A. Slavinska e-vēstule tika pārsūtīta Latvijas zinātnes vadībai – LZA, LZP, tostarp laikrakstam "Zinātnes Vēstnesis", arī LR 12. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājam. 3 Sk. arī http://www.lu.lv/zvd/2009/pavasaris/kosmosa_joma/ 4 Sk. Sadarbības līguma tekstu latviski un angliski ZvD, 2009, Rudens (205), 49.-57. lpp. https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/1837
Prologam:
„Zvaigžņotās Debess” redakcijas kolēģija aizgājušā gada II Ziemassvētkos saņēma satraukuma pilnu vēstuli no Igaunijas mazā Zemes mākslīgā pavadoņa ESTCube1 komandas biedra Andra Slavinska (maģistra grādu ieguvis Latvijā) sakarā ar Latvijas dalību Eiropas Kosmosa aģentūrā. Pievēršam uzmanību pāris rindkopām no A. Slavinska e-vēstules: „Ja Ekonomikas ministrija pārņemtu kosmosa jomu, tad inovācijām nebūtu jākonkurē ar izglītību. Protams, ka zinātnieki un uzņēmēji nevar streikot, bet ilgtermiņā viņi var pamest valsti vai neatgriezties tajā.” „Man personīgi tas samazina iespējas atgriezties Latvijā gandrīz līdz nullei, ja pieturēšos pie sava profesionālā sapņa — sniegt ieguldījumu elektriskās Saules vēja buras (electric solar wind sail) izstrādē. Biju cerējis, ka pēc dažiem gadiem attiecīgā tehnoloģija kļūtu par kosmosa aģentūras atbalstītu interesi un ar Latvijā dibinātu uzņēmumu varētu izstrādāt daļu no tās.” Publicējam A. Slavinska vēstules kopiju, papildinātu ar ZvD redakcijas kolēģijas zemsvītras norādēm.Datums: Fri, 26 Dec 2014 13:47:35
No: Andris Slavinskis <andris.slavinskis@estcube.eu>
Kam: astra@latnet.lv
Temats: Latvijas dalība Eiropas Kosmosa aģentūrā Zemāk ir e-pasts, ko izsūtīju medijiem kā pēdējo centienu aiztaupīt Latvijai kaunpilno brīdi, kad pazudīsim no Eiropas Kosmosa aģentūras kartes. Varbūt jūs arī varat kaut kā palīdzēt vairot publicitāti2. Pēc 2015. gada 31. janvāra Latvija kļūs par vienīgo Eiropas Savienības valsti, kas pārtrauc saistības ar Eiropas Kosmosa aģentūru. Tas nav noticis pēkšņi – vairāku gadu garumā ir parakstīti sadarbības līgumi, bet nekad nav atrasti līdzekļi dalības maksas segšanai. Jau 2009. gadā tika noslēgts sadarbības līgums3, 4.
http://izm.izm.gov.lv/aktualitates/informacija-medijiem/3278.html
http://www.esa.int/About_Us/Welcome_to_ESA/Latvia_signs_Cooperation_Agreement 2013. gadā tika noslēgts Sadarbības valstu līgums, kas paredzēja, ka nepieciešams atrast finansējumu dalības maksai.
http://www.esa.int/About_Us/Welcome_to_ESA/Latvia_becomes_seventh_ESA_European_Cooperating_State
http://izm.izm.gov.lv/aktualitates/informacija-medijiem/9655.html Latvijas uzņēmumiem, nodibinājumiem, institūtiem un universitātēm tas nozīmēja iegūt finansējumu projektiem ar milzīgu inovatīvo vērtību, kas piecu līdz desmit gadu laikā spētu dot ieguldījumu ekonomikas izaugsmē. Projekti tika vērtēti un izvēlēti kopā ar Kosmosa aģentūru, parādot to, ka Latvijas institūcijas spēj raisīt aģentūras interesi. Ja nemaldos, tika izvēlēti ap desmit projektiem no 33.
http://izm.izm.gov.lv/aktualitates/jaunumi/10050.html Tad notika kaut kas nebijis Kosmosa aģentūras vēsturē — netika atrasts finansējums 2014. gada budžetā dalības maksas segšanai.
http://titania.saeima.lv/LIVS11/saeimalivs_lmp.nsf/0/4e126962ceb77230c2257cb4003c268c/$FILE/J0110_0.htm Bez publicitātes, bet ar gana lielām cīņām aizkulisēs tieši tas pats notika ar 2015. gada budžetu. Šo informāciju ir apstiprinājusi Izglītības un zinātnes ministrija, precīzāk Kaspars Karolis, kurš ir atbildīgais par kosmosa lietām. Līdzekļi dalībai nav atrasti, neskatoties uz šī gada oktobrī izsludināto likumu, kura pamatā ir Eiropas Sadarbības valsts līgums. Līgums tika noslēgts nesen, šī gada oktobrī, un to bija ļoti grūti sagatavot, jo gadījums ir bezprecedenta.
http://likumi.lv/doc.php?id=269518 Pirms liktenīgā 31. janvāra vēl priekšā ir viens notikums, kas var aiztaupīt Latvijai kārtējo kaunpilno brīdi. 6. janvārī Izglītības un zinātnes ministrija sniegs informatīvu ziņojumu Ministru Kabinetā par sadarbības statusu ar Eiropas Kosmosa aģentūru, kā arī no tā izrietošajām sekām Latvijas kā Eiropas prezidējošas valsts sakarā. Šim ziņojumam ir divi mērķi. Pirmkārt, lūgt, lai Ekonomikas ministrija pārņem atbildību, jo lielākā daļa finansējuma tiks ieguldīta uzņēmējdarbībā. Otrkārt, lūgt piešķirt finansējumu no 2015. gada līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Ja Ekonomikas ministrija pārņemtu kosmosa jomu, tad inovācijām nebūtu jākonkurē ar izglītību. Protams, zinātnieki un uzņēmēji nevar streikot, bet ilgtermiņā viņi var pamest valsti vai neatgriezties tajā. 22. decembrī notika Latvijas Kosmosa tehnoloģiju gada tikšanās, kurā Kaspars Karolis informēja klastera biedrus. Pēc tam sekoja diskusija, kurā klastera biedri piekrita Izglītības un zinātnes ministrijas ziņojumam un teicās piesaistīt 6. janvāra notikumam pēc iespējas vairāk uzmanības. Salīdzinājumam var minēt, ka Polija, Čehija, Rumānija un Ungārija jau sen ir Eiropas Kosmosa aģentūras dalībvalstis. Igaunija grasās parakstīt dalībvalsts līgumu 2015. gada beigās. To ir nodrošinājis vairāk nekā piecu gadu darbs, kura laikā dažādas institūcijas ir izpildījušas vai pilda vairāk nekā 20 projektus saistītus ar (kosmosa) inovācijām. ESTCube-1 studentu satelītu projekts tika atbalstīts no pirmā projektu uzsaukuma. Bez šī finansējuma ir grūti iedomāties, ka satelīts varētu tikt palaists. Vēl var minēt, ka uz pēdējo projektu pieteikumu uzsaukumu finansējumu pretendēja arī ESTCube spin-off kompānijas. Tas nozīmē, ka finansējums, kuru Igaunijas valdība caur Eiropas Kosmosa aģentūru ieguldīja kosmosa inovācijās, jau pēc mazāk nekā pieciem gadiem spēja radīt kompānijas, kuras pieder ļoti talantīgiem un inovatīviem jauniešiem, kas nesen absolvējuši universitāti. Dažas no tām darbojas kosmosa tehnoloģiju izstrādes jomā, bet citas izstrādā plaša patēriņa elektronikas iekārtas un pielietojumus, kas izmanto tālizpētes datus par apbūvi, mežiem, laukiem un purviem. Man personīgi tas samazina iespējas atgriezties Latvijā gandrīz līdz nullei, ja pieturēšos pie sava profesionālā sapņa — sniegt ieguldījumu elektriskās Saules vēja buras (electric solar wind sail) izstrādē. Biju cerējis, ka pēc dažiem gadiem attiecīgā tehnoloģija kļūtu par Kosmosa aģentūras atbalstītu interesi un ar Latvijā dibinātu uzņēmumu varētu izstrādāt daļu no tās. Jaukus svētkus,
Andris Slavinskis,
ESTCube komandas biedrs
Tartu universitātes doktorants, Tartu observatorijas jaunākais pētnieks
Somijas Meteoroloģijas institūta viespētnieks ---------- 1 Sk. Slavinskis A. No pirmās dzirksteles līdz burāšanai kosmosā. – ZvD, 2014, Vasara (224), 23.-27.lpp. http://www.lu.lv/zvd/2014/vasara/burasana/ 2 Pirmajā darbadienā pēc Ziemassvētkiem (29. dec.) A. Slavinska e-vēstule tika pārsūtīta Latvijas zinātnes vadībai – LZA, LZP, tostarp laikrakstam "Zinātnes Vēstnesis", arī LR 12. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājam. 3 Sk. arī http://www.lu.lv/zvd/2009/pavasaris/kosmosa_joma/ 4 Sk. Sadarbības līguma tekstu latviski un angliski ZvD, 2009, Rudens (205), 49.-57. lpp. https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/1837
Epilogam:
30.janvāra pēcpusdienā „Zvaigžņoto Debesi” sasniedza Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ziņa: Latvija oficiāli kļūst par Eiropas Kosmosa aģentūras sadarbības valsti. IZM prese ziņoja: „2015.gada 30.janvārī Parīzē, Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) telpās, Latvijas Republikas vēstniece Francijā Sanita Pavļuta-Deslandes Latvijas valdības vārdā un EKA ģenerāldirektors Žans Žaks Dordens (Jean-Jacques Dordain) parakstīja EKA Eiropas Sadarbības valsts plāna (ESVP) hartu. Parakstot ESVP hartu, Latvijas valdība ciešā sadarbībā ar EKA nākamo piecu gadu laikā īstenos Latvijai un EKA nozīmīgus un inovatīvus projektus saskaņā ar EKA programmatiskajām nostādnēm. Latvijas ieguldījums EKA šo projektu realizācijā būs aptuveni 7 miljonus eiro. EKA ģenerāldirektors Žans Žaks Dordens apsveica Latvijas valdību ar šo nozīmīgo soli, kas tiek veikts Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības padomē laikā. Parakstot ESVP hartu, tajā ir ietverti pirmie pieci ESVP projekti kosmosa zinātnē, zemes novērošanā un izglītībā, paturot prātā, ka daudzi citi vēl sekos. Daži no tiem ir ļoti daudzsološi, piemēram, Valsts Koksnes ķīmijas institūta projekts var tikt integrēts nākotnes raķešu programmā, norādīja EKA ģenerāldirektors. EKA ģenerāldirektors atkārtoti piedāvāja Latvijas studentiem izmantot stažēšanās iespējas EKA pētniecības centros. Līdz šim to ir izmantojuši divi jaunie doktoranti. Šī noteikti ir nozīmīga diena EKA, jo Latvija pievienojas EKA Eiropas Sadarbības valstu klubam, uzsvēra Žans Žaks Dordens. Latvijas vēstniece Francijā, valdības vārdā parakstot šo hartu, apsveica visu Latvijas kosmosa nozari un uzsvēra ar to saistītajiem uzņēmumiem, zinātniskajiem institūtiem un universitātēm doto iespēju un izaicinājumu pierādīt, ka Latvijas valdības ieguldītais finansējums valsts tautsaimniecības un zinātnes attīstībai tiks izlietots visefektīvākajā veidā. Vēstniece norādīja, ka Latvija ir spērusi soli tuvāk EKA dalībvalsts statusam, tādēļ pieci gadi, kuros Latvija būs EKA sadarbības valsts statusā ir jāizmanto kā platforma, lai pēc iespējas pilnvērtīgāk sagatavotos EKA dalībvalsts statusam un pietuvotos līdzvērtīgai konkurencei ar pārējām EKA dalībvalstīm.”Redakcijas kolēģija
Foto no hartas parakstīšanas: (attēlā pa labi) Latvijas vēstniecei rokās ir ESA’s zondes Rosetta “pašportrets” (sk. ZvD, 2014/15, Ziema (226), 67.lpp).