Students and staffPhilanthropyMedia

53. numurs

53. numurs (2016/2017)

Ieva Kalniņa Latviešu literatūrzinātne starp trim vaļiem Latviešu literatūrzinātne atrodas starp trim vaļiem – internacionalizāciju, nacionālo un sociālo atbildību un finansēm. Ārpus Latvijas ir apm. piecpadsmit literatūrzinātnieku   Māra Grudule Romānu sērija Mēs. Latvija, XX gadsimts starpnacionālā aspektā Visu sešu romānu autorus primāri interesē indivīds un viņa izvēles. Etniskā dažādība visbiežāk tiek izmantota laiktelpas raksturojumam, pārliecinoši atklājot Latviju kā multikulturālu zemi   Ieva E. Kalniņa Anna (Asja) Lācis versus Jūlijs Lācis: saruna nesamierināmas citādības valodā Šīs attiecības izgaismo citādu Annu Lācis, cilvēciskā aspektā noceļot viņu no pjedestāla. Jūlijs Lācis deva Annai Lācis vārdu Asja, ar kuru viņa ir pazīstama pasaulē   Iveta Leitāne Tiesību diskurss latviešu literatūras klasikā. Cilvēku tiesa, Dieva tiesa un dabiskās tiesības Neņemot vērā deficitāros tiesu procesus, kas attēloti latviešu literārajā klasikā, dabisko tiesību pēdas tajā ir atpazīstamas, un cilvēku tiesas saikne ar Dieva tiesu ir uzrādāma   Ojārs Lāms Starpkultūru literatūra. Viļa Lācīša romāns Stroika ar skatu uz Londonu Permanentu skumju un sērošanas līniju latviešos autors ar ironisku vieglumu tiecas dekonstruēt. Tādā ziņā Londonas tēls iegūst arī gluži inversu nozīmi, jo tā ir iespēja tikt prom   Ieva Kalniņa Biogrāfiskā romāna tipi mūsdienu latviešu literatūrā Pētot romāna vēstījumu, struktūru un attieksmi pret biogrāfiju, tos var iedalīt četrās grupās: dokumentālās, reālistiskās, revizionistiskās iztēles romāni un iztēles metabiogrāfijas   Mārtiņš Laizāns Vizuālā dzeja latviešu literatūrā Pēdējo piecu gadu laikā ir vērojama pastiprināta pievēršanās vizuālajai dzejai, turklāt arī literatūras kritikas pārstāvju attieksmes maiņa vizuālās dzejas vērtējumā – no negatīvas uz pozitīvu   Jūlija Dibovska Literārā kinematogrāfiskuma problēmas Alberta Bela prozā Literārā kinematogrāfiskuma elementu lietojuma paradigma mainās – līdz ar cenzūras pazušanu autora darbos centrālajā vietā izvirzās ne literārie eksperimenti, bet gan idejiskums   Aija Priedīte Pagātne šodienā jeb šodiena pagātnē. Mans laikabiedres skatījums Abu pētījumu fokuss – kā darbojas valsts orgānu sistemātiskas faktu sagrozīšanas mehānismi, kas ir smagi un iznīcinoši ieroči karā ar Rietumu un demokrātijas vērtībām   Andrejs Veisbergs Grāmatu tulkojumi varas maiņu gados (1939–1946) Politiskās situācijas metamorfozēs tulkotāji piemērojās pārmaiņām, sadarbojās un pretojās režīmiem. Okupāciju laikā tulkojumu joma dažreiz bija politiski neuzticamu cilvēku patvērums   Jānis Sīlis Valoda un sabiedrība Latvijā: ieskats dažos sociolingvistisko pētījumu virzienos un pētnieku prioritātēs Pēdējo 19 gadu sarakstos esmu fiksējis 445 sociolingvistiskas publikācijas, kuru autori ir Latvijas valodnieki. Interesi izrādījuši arī Apvienotās Karalistes, Izraēlas un Krievijas pētnieki   Ilgars Grosvalds Latviešu sievietes rakstniecībā (1860–1944) Pirmā latviešu rakstniece bija Krišjāņa Valdemāra māsa Marija Medinska. Viņas uzskatu izveidē liela nozīme bija arī draudzībai ar Frici Brīvzemnieku un Āronu Matīsu   Valters Ščerbinskis Nacionālā enciklopēdija. Ideja un īstenošanas pamatprincipi Vēlākajos okupācijas laikos gan Konversācijas vārdnīca, gan Latvju mazā enciklopēdija latviešiem bija arī zināms simbols un atgādinājums par neatkarības laikmetu   Marta Ābula Plaģiāts akadēmiskajā vidē Latvijas augstskolām būtu jāpārņem ārvalstu pieredze, ne tikai formāli definējot plaģiāta būtību, bet izglītojot studentus un docētājus par veidiem, kā izvairīties no plaģiāta   Juris Dreifelds Latvijas tieslietu sistēma vērtējumu svaros Uzņēmēji devuši samērā zemas atzīmes tiesu sistēmai. Milzīgu kaitējumu nodarījusi maksātnespējas administrācija. Tiek kritizēti tiesu specializācijas trūkumi komerciālo lietu izskatē   Ilmārs Latkovskis Latvieši savā sulā un globālā migrācija Noriets pēc uzplaukuma draud ikvienai kultūrai, ja tā pārlieku norobežojas no citām ietekmēm un neseko līdzi globālajām tendencēm. Latvijai jābūt gatavai globālajiem izaicinājumiem   Einārs Cilinskis, Dagnija Blumberga Latvijas klimata politika un valsts attīstības plānošanas sistēma Apkopojot Latvijas zinātnieku spēkus vienotā komandā, nākamos plānošanas dokumentus būtu iespējams veidot, piedāvājot lēmumu pieņēmējiem dažādas alternatīvas   APSKATI Dens Dimiņš
Lāčplēsis ārpus “latvju plašajām ārēm” Ieva Rodiņa Raiņa un Aspazijas jubilejas gada atspulgi Latvijas teātrī: biogrāfiskais aspekts Māra Kiope Fenomenoloģija mūsdienu pasaulē: jauna pieredze Kaspars Zellis Kvalitatīvs monogrāfisks pētījums, kura parādīšanās ir retums Elmārs Pelkaus Divzirgu arkla vaga Ainārs Dimants Ījaba politikas teorija Dzintra Bungs Secinājums: jāpiedāvā iespēja Ukrainai pievienoties ES Dzintra Bungs Kremļa tēls – Krievija kā aplenkts cietoksnis Gints Šīmanis Reportāžas no tāliem ūdeņiem Andris Grīnbergs Ar zeltu oderēti mākoņi   HRONIKA Akadēmiskā vienība Austrums Akadēmiskā vienība Latviete Latviešu katoļu studentu un akadēmiķu apvienība Dzintars Studentu biedrība Fraternitas Rusticana Studentu biedrība Šalkone   IN THIS ISSUE