Academic Centre
Leons Āboliņš uzsāka zinātnieka gaitas Latvijas Universitātē. Vairākus gadus viņš darbojās arī ārzemēs: Itālijā, Šveicē un citur. Viņa darbi tika izdoti vairākās valstīs. Latvijā Āboliņa pētījumus publicēja "Latvijas Universitātes Salīdzināmās anatomijas un eksperimentālās zooloģijas institūta darbi", "Latvijas Bioloģijas biedrības raksti" un citi žurnāli. Arī ārzemju izdevumos tika publicēti viņa raksti, piemēram, Nīderlandes "Experimental Cell Research", Šveices "Experientia", Zviedrijas "Acta Zoologica", starptautiskajā "Acta Endocrinologica". Iespējams, ja ne Otrais pasaules karš, tad L. Āboliņš paliktu Latvijā un turpinātu strādāt Latvijas Universitātē, tomēr nelabvēlīgu apstākļu dēļ viņš 1944. gadā devās trimdā uz Zviedriju un turpmākos pētījumus veica ārzemēs: sākumā Stokholmā, tad Upsalā pēc Upsalas Universitātes uzaicinājuma.
Upsalas Universitāte ir viena no vecākajām universitātēm Eiropā un vecākā universitāte Zviedrijā. Tā izveidota 1477. gadā. Ar karaļa Gustava II Ādolfa atbalstu universitāte no 17. gadsimta 20. gadiem uzplauka. Upsalas Universitāte ir saistīta arī ar daudziem pasaulslaveniem zinātniekiem, tādiem kā Anderss Celsijs, kas bija šīs universitātes profesors, Kārlis Linnejs u.c. Šajā universitātē darbojās arī vairāki Nobela prēmijas laureāti, piemēram, Manne Sīgbāns(Manne Siegbahn), Dāgs Hammaršelds(Dag Hammarskjöld), Kajs Sīgbāns(Kai Siegbahn).
Goda doktora grāds Upsalas Universitātē tika izveidots 1839. gadā. Toreiz tas saucās goda maģistra grāds. Starp šī goda grāda saņēmējiem bija arī Alfrēds Nobels, kurš saņēma šo grādu 1893. gadā.
Kā paskaidrots Upsalas Universitātes mājāslapā, goda doktora grādu piešķir personām, kuras ir paveikušas izcilu akadēmisko darbu vai citādā veidā veicinājušas pētniecību universitātē, kā arī šis tituls tiek piešķirts akadēmiķiem, galvenokārt ārzemniekiem, kuriem ir izveidojušās saites ar Zviedrijas akadēmiskajiem pētniekiem vai citām personām, kuras nav ieguvušas doktora grādu studiju laikā, bet ir nepārprotami jāiekļauj pētnieku aprindās. Faktiskā prakse attiecībā uz to, kādi sasniegumi būtu jāgodina, dažādās fakultātēs var atšķirties [1]. Der arī pieminēt, ka goda doktora grādus vienmēr piešķir pašas fakultātes, nevis prorektors vai augstskolas vadība.
Leona Āboliņa pētījumu centrā bija zivis un ar tām saistītās problēmas, tāpēc viņš daudz laika pavadīja Neapoles Zooloģijas stacijā, kurā varēja darboties, pateicoties Rokfellera fonda stipendijai. Iegūtās zināšanas viņš vēlāk apkopoja un pilnveidoja Upsalas Universitātē.
Leons Āboliņš bija ne tikai aktīvs pētnieks, bet arī vairāku biedrību biedrs, piemēram, Zviedrijas fiziologu savienības, Bioķīmijas biedrības un Starptautiskās šūnas bioloģijas biedrības [2]. Ar Zviedrijas Riksdāga lēmumu 1957. gadā viņam piešķīra personiskā pētnieka amatu kas viņam deva iespēju visu savu laiku veltīt zinātniskajam pētniecības darbam [3]. Paralēli darbam Upsalas Universitātē Leons Āboliņš darbojās arī Zviedrijas Karaliskajā zinātņu akadēmijā. Kā atsaucīgs un izpalīdzīgs cilvēks viņš palīdzēja ar rekomendācijām latviešu studentiem: Ivaram Biskisam, Žanim Epneram, Klārai Andersonei un citiem.
Goda doktora grādu Leons Āboliņš ieguva 1959. gada 31. maijā Matemātikas un dabas zinātņu fakultātē – 9 gadus kopš savas darbības uzsākšanas Upsalas Universitātē. Tajā gadā viņš bija vienīgais goda doktora grāda saņēmējs šajā fakultātē. Saskaņā ar Upsalas Universitātes sniegto informāciju, 1959. gadā kopā ar Leonu Āboliņu goda doktora grādu saņēma vēl 11 cilvēki.
Starp visiem Upsalas Universitātes goda doktoriem Leons Āboliņš nav vienīgais latvietis. Līdzīgu goda grādu 1958. gadā ieguva biologs Heinrihs Skuja, 1962. gadā to saņēma botāniķis Auseklis Veģis. Iespejams, arī citi pētnieki, jo pilns saraksts ar goda doktoriem nav. Arī Anna Āboliņa-Kroģe, Leona Āboliņa sieva, tika apbalvota ar šo grādu 1963. gadā.
Goda grāda saņemšanas ceremonija, kā arī citas apbalvošanas ceremonijas, notika ļoti krāšni. Pulcēšanās notika universitātes galvenajā aulā (University's Grand Auditorium), un kā visas ceremonijas, tā bija organizēta, ievērojot klasiskās procedūras. Svinīgai apbalvošanai sekoja svinīgs bankets. Kopā ar diplomu doktoranti saņēma cepuri vai lauru lapu vainagu un gredzenu. Diemžēl līdz Latvijas Universitātes muzejam ir nonācis tikai diploms.
Atškirībā no mūsdienu augstskolu dipolmiem, goda doktora diploms ir liela izmēra. Tas ir 55 x 39 cm izmēra papīra tīstoklis, kam ar auduma lenti piestiprināts koši sarkans zīmogs koka ietvarā un kas apsiets ar dzelten-zilu lenti Zviedrijas karoga krāsās. Interesanti ir tas, ka diploms ir latīņu valodā. Vērts arī pieminēt, ka grādu piešķīra tolaik valdošā Zviedrijas karaļa Gustava VI Ādolfa vārdā. Pašu diplomu parakstīja Upsalas Universitātes teorētiskās fizikas profesors Ivars Vallers (Ivar Waller).
Neapšaubāmi, Leona Āboliņa ieguldījums pētnieciskajā darbā ir milzīgs, un viņa izcilais darbs ir pelnījis Upsalas Universitātes atzinību – goda doktora grādu. Visu savu mūžu līdz pat nāvei 1974. gadā Āboliņš bija aktīvs pētnieks ar nepārtrauktu zinātnisku darbību. Iegūstot Upsalas Universitātes goda doktora grādu, Leons Āboliņš ir atstājis vēl lielāku nospiedumu vēsturē.
Vairāk par L. Āboliņu
Mēneša priekšmets. Leona Āboliņa 1919. g. vēstule.
Neaizmirstamās biogrāfijas. Zoologs Leons Āboliņš - pasaules pilsonis.
Atsauces
1. Honorary Doctorates (skatīts 5.08.24)
2. Paliekamas nozīmes pētījumi. Laiks, Nr.9 (skatīts 5.08.24)
3. Prof. Dr. Leonu Āboliņu atceroties. Latvija Amerikā, Nr.8 (skatīts 5.08.24)
Honorary Doctorates (30.01.1974) (skatīts 5.08.24)
Leona Āboliņa apbalvojums. Latvijas Universitātes Leona un Annas Āboliņu apakškolekcija, inv. Nr. ZOO1786/1
Paliekamas nozīmes pētījumi. Laiks, Nr.9 (skatīts 5.08.24)
Prof. Dr. Leonu Āboliņu atceroties. Latvija Amerikā, Nr.8 (skatīts 5.08.24)
Doctoral Degree Conferment Ceremony (skatīts 5.08.24)
