ZEM LUPAS. Jūlija Smaroda Latvijas sēņu herbārijs “Fungi latvici exiccati”

Latvijas sēņu herbārijs “Fungi latvici exiccati”  bija viens no J. Smaroda mūža nozīmīgākajiem darbiem. Pirmais šī eksikāta sējums iznāca 1931. gadā un tā izdošanu mikologs turpināja visu savu mūžu. Pētnieka kolēģe Irēne Liepa (strādāja Vissavienības Augu aizsardzības institūta Baltijas augu aizsardzības sekcijā)  J. Smarodam veltītajā nekrologā rakstīja: “Viņa karstākā vēlēšanās bija pabeigt Latvijas mikofloras publicējumus un tad, kā viņš teica - mans lielais sistemātikas darba cēliens būs noslēdzies un turpmākos vākumus, lai publicē jaunie mikologi.” (BOT16878/1) Šo darbu viņš paveica un arī izaudzināja sava darba sekotājus, kas dažus gadus pēc viņa nāves sastādīja un izdeva 28. sējumu,  turpinot sava skolotāja iesākto darbu.

Eksikāta veidotājs J. Smarods dzimis 1884. gada 3. septembrī Jaunrozes pagasta (tagadējā Apes novadā) "Jaunmelnupēs". Jau jaunībā viņš ieinteresējās par botāniku un augu slimībām tik dziļi, ka neskatoties uz akadēmiskās izglītības trūkumu, viņš kļuva par izcilu speciālistu mikrofloras un augu slimību jautājumos. No 1922. gada līdz sava mūža nogalei J. Smarods nostrādāja Augu aizsardzības institūtā (institūcijas nosaukums laika gaitā mainījās, skat. Ieskats vēsturē, un Eihe M., Prikule. I., 2003).

Eksikāta 1. sējuma katalogā ir dots J. Smaroda priekšvārds izdevumam. Šeit viņš norāda, ka tas tiek izdots tikai 25 eksemplāros un tos var iegūt apmaiņas ceļā vai “arī pērkot par Ls 30, - pussimtu.” (BOT16882). Norādītais pussimts, visticamāk, ir paraugu skaits sējumā. Autors norāda, ka šāds  izdevums par Latvijas sēnēm iznāk pirmo reizi un šī izdevuma nolūks ir “veicināt mūsu mikrofloras pētīšanas darbu, kā arī iepazīstināt cittautu mikologus ar šeit sastopamām, galvenā kārtā parazitāro sēņu sugām.” Tika plānots, ka iznāks viens vai divi sējumi gadā, kas līdz karam arī tika realizēts. Savu piedalīšanos materiālu vākšanā šajā brīdī bija solījuši Kārlis Starcs (1897 – 1953)  un Arturs Ķirulis (1907 – 1991), kas turpmākajos sējumos arī tika īstenots.

Darbs tika iecerēts tiešām vērienīgs, jau no paša sākuma bija skaidrs, ka tas prasīs milzīgu darbu daudzu gadu garumā. 1934. gadā žurnāla “Daba un zinātne” grāmatu apskatā tika izteiktas cerības par šī nozīmīgā darba turpināšanu: “Izdevums floristiskas dabas, kādēļ jācer, ka tas netiks pārtraukts un ar laiku izvērtīsies par aptverošu, Latvijas mikofloru raksturojošu pamatdarbu.” (Ķ.-, 1934) Izteiktais vēlējums piepildījās, tā izdošana turpinājās arī Otrā pasaules kara laikā un pēc tā. “Fungi latvici exiccati” tika izdots no 1931. līdz 1956. gadam. Pavisam iznāca 27 sējumi ar 50 paraugiem katrā, kopā 1350 sēņu sugu paraugi. Pēdējo sējumu J. Smarods laida klajā tikai dažas dienas pirms savas nāves (BOT16878/2). 1963. gadā tika izdots vēl 28. sējums, līdz ar to kopā tajā bija 1400 sugu paraugi. Pēdējo sējumu sakārtoja J. Smaroda skolnieki mikologs (tolaik LVU Bioloģijas fakultātes vecākais pasniedzējs) Edgars Vimba un fitopatoloģe (tad - Baltijas augu aizsardzības stacijas vecākā zinātniskā līdzstrādniece) Ilga Žerbele. LU Muzejā glabātais 28. sējums (BOT16909) atšķiras no iepriekšējo gadu sējumiem – materiāls ir vienkārši salikts kartona kancelejas mapē, tam klāt ir mašīnrakstā rakstīts sēņu saraksts. Šeit iekļauti paraugi, kas ievākti laikā no 1940. līdz 1963. gadam un to ievācēji un sugas noteicēji ir bijuši vairāki zinātnieki, visvairāk – E. Vimba, arī J. Smarods un I. Žerbele, vecākais paraugs ir K. Starca ievākts.

1963. gadā Latvijas Valsts Universitātes Zinātniskajos rakstos tika publicēts J. Smaroda sagatavotais “Fungi latvici exicati” pilns saraksts (Smarods J., 1963), tas gan aptver pirmos 27 sējumus, bet satur arī papildinājumus. Šo sarakstu pēc J. Smaroda materiāliem sastādīja un papildinājumus veica E. Vimba un I. Žerbele.

Katram herbārija sējumam, līdz 23. sējumam ieskaitot, līdzi nāca tipogrāfijā iespiests katalogs un saturs, no 24. sējuma - tikai sugu rādītāji numerācijas kārtībā (Smarods J., 1963, 155) Tie arī vairs nav ievietoti ar melnu dermatīnu apvilktās mapēs. Interesanta laika liecības ir divi 22. sējumi, kas iznāca 1943. gadā (BOT16903/3 – 4). Tie gan ir ielikti melnajās mapēs, uz muguriņas ir uzraksts zelta burtiem, bet etiķete ar sējuma norādēm un saturs, kas citos gadījumos bija uzlīmēti uz vāka, šeit ir ielikti mapē, bez tam – vairākos eksemplāros. Iespējams, ka kara apstākļos tie tā arī netika noformēti līdz galam, un, iespējams, ne visi eksemplāri tika nosūtīti citām institūcijām.

Eksikāts iznāca nelielā skaitā, bet tas nonāca dažādu valstu institūciju herbārijos. Eksikāts ir iekļauts portālā "Mycology Collections Portal" (Mycology Collections Portal), kur arī iespējams atlasīt sarakstā iekļautās institūcijas, kur glabājas “Fungi latvici exicati”.

 LU Muzejā glabājas pilns “Fungi latvici exiccati” komplekts (BOT16882 – BOT16909), katram sējumam lielākoties pa diviem eksemplāriem, bet ir sējumi, kam ir tikai viens eksemplārs un tādi, kam ir trīs vai četri. Astoņi sējumi ir identificējami kā Botānikas katedras īpašums, par ko liecina gan zīmogi, gan uzraksti, 20. un 21. sējumi pa eksemplāram ir ar LU Botāniskā dārza zīmogu, bet 1938. gadā izdotajam 16. sējumam – arī Botāniskās laboratorijas (izveidota LU Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē 1919. gadā) zīmogs.

Izdodot “Fungi latvici exiccati”, J. Smarods izveidoja plašākos mikrosēņu vākumus Latvijā. Paša J. Smaroda herbārijs aptver aptuveni 20 000 paraugu. Tas glabājas Daugavpils Universitātes herbārijā DAU. Paraugus Smarods ievācis gan pats, gan apmaiņas ceļā ieguvis no visdažādākajām institūcijām pasaulē. Herbāriji sakārtoti lielās mapēs, vadoties pēc saimniekauga (Evarts P., 2024). LU Muzejā ārpus “Fungi Latvicum exicati” izdevumiem glabājas vien 39 sēņu paraugi (BOT16911, BOT16912).

LU Muzejā glabājas mape ar J. Smaroda rakstītajiem materiāliem “Fungi latvicum exiccati” izdevumam (BOT16879). Uz vienas no piezīmju lapiņām šajā materiālā pētnieks atzīmējis: “Eksikātā - Fungi latvici exiccati ievietotas 1100 sugas no tām zinātnei jaunas 23 sugas.” (BOT16879) Tātad, šāds jauno sugu skaits fiksēts uz 1943. gadu. Kopumā, pamatojoties uz J. Smaroda sūtītajiem materiāliem, gan atsevišķi, gan kopā ar ungāru mikologu Gustavu Mešu (literatūrā latviešu valodā sastopamas dažādi rakstības varianti; Gustáv Moesz; 1873 – 1946) aprakstīja 33 zinātnei jaunas sēņu sugas no Latvijas (Vimba E., 2014).

LU Muzeja Botānikas un  mikoloģijas kolekcijās interesentiem pieejams gan Latvijas sēņu “Fungi lavici exicati” pilns komplekts, J. Smaroda manuskripti un citi materiāli. Ar tiem iepazīties iespējams Rīgā, Kronvalda bulvārī 4, iepriekš piesakoties šeit.

Raksta autore pateicas Dr. emeritus Edgaram Vimbam par sniegto atbalstu, ieteikumiem un komentāriem raksta tapšanā.

DAU sēņu herbārijs. Pieejams: https://du.lv/dau-senu-herbarijs/ [Skatīts 15.07.2024]

Eihe M., Prikule I., 2003. Latvijas augu aizsardzības centrs vakar un šodien. Agronomijas Vestis, 5, 42-46.

Evarts P., 2024. E-pasta vēstule D. Jamontei.

Ieskats vēsturē. Pieejams: https://old.laapc.lv/par-mums/ieskats-vesture/ [Skatīts: 15.07.2024]

Jūlijs Smarods. Pieejams: https://lv.wikipedia.org/wiki/J%C5%ABlijs_Smarods [Skatīts 15.07.2024]

Ķ.-, 1934. Grāmatas. Daba un Zinātne, 4, 126.

Liepa I., darba biedri, 1956. Jūlija Smaroda nekrologi. Botānika: personu arhīvs apakškolekcija. Botānikas un mikoloģijas kolekcijas, inv. nr. BOT16878.

Smarods J., 1931 – 1963. Latvijas sēnes Fungi latvici exicati. Botānika: personu arhīvs apakškolekcija. Botānikas un mikoloģijas kolekcijas, inv. nr. BOT16882 - BOT16909.

Smarods J., 1954. "Fungi latvici exsiccati" meteriāli, Botānika: personu arhīvs apakškolekcija. Botānikas un mikoloģijas kolekcijas, inv. nr. BOT16879.

Smarods J., 1963. Fungi latvici exsiccati, Pētera Stučkas Latvijas Valsts Universitātes Zinātniskie raksti, 49, Bioloģijas zinātnes, 2, Botānika, 1, 107-156.

Smarods J. u.c., 1945 – 1954. Latvijas makrosēnes. Botānika: personu arhīvs apakškolekcija. Botānikas un mikoloģijas kolekcijas, inv. nr. BOT16911 - BOT16912.

Vimba E., 2014. Sēņu pētniekam Jūlijam Smarodam – 130. Alūksnes Ziņas, 05.09, 8.