Baldones muzejā apskatāma izstāde par botānikas profesoru Paulu Galenieku

Pauls Galenieks 1936. gadā aizstāvēja disertāciju “Latvijas rozes”, par kuru iegūts dabaszinātņu doktora grāds. P. Galenieka disertācija ir pirmais plašais pētījums par Latvijas savvaļas rozēm. Ne velti profesora izveidotajām mājām Baldones pagastā ir dots nosaukums “Rozītes”, kurās profesors izveidoja tolaik lielāko savvaļas rožu kolekciju Latvijā un kur tika veikti novērojumi arī disertācijas izstrādei.  Šobrīd P. Galenieka māju “Rozītes” dendroloģiskie stādījumi ir aizsargājamo dabas pieminekļu sarakstā.

P. Galenieks ir aptuveni 30 zinātnisku darbu, kā arī populārzinātnisku publikāciju un tulkojumu autors. Starp nozīmīgākajiem darbiem jāmin viņa redakcijā veidotais fundamentālais krājums “Latvijas PSR fauna”, bet no tulkojumiem – 418 lapaspušu garais Čārlza Darvina darba “Sugu izcelšanās” otrais izdevums.

Pauls Galenieks dzimis 1891. gadā Kurzemē, Rubas pagasta “Birzēs”. Jau bērnībā viņš iemīlējis dabu, daudz laika pavadot Ventas krastos. 1920. gados P. Galenieka zinātniskajā darbā iezīmējās divi virzieni – paleobotānika un floristika. 1926. gadā P. Galenieks tika apbalvots ar Krišjāņa Barona prēmiju par interglaciālā kūdras slāņa floras pētījumu, bet 1937. gadā balvu saņēma par krājumu “Latvijas zeme, daba un tauta”, 2. sējumu, kuram bija redaktors un līdzautors. Strādājis LU gan kā Bioloģijas fakultātes dekāns, gan kā Botānikas katedras vadītājs. Galenieks paralēli darbam LU iesaistījās darbā arī Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijā un kopš 1939. gada bija vecākais docents.

1929. gadā P. Galenieks iegādājās māju Baldones pagastā, kam deva vārdu “Rozītes”. “Rozītēs” P. Galenieks izveidoja dendroloģiskos stādījumus kā arī dzīvoja paralēli uzturoties dzīvoklī Rīgā. “Rozītēs” P. Galenieks dzīvoja arī pēc vācu okupācijas laikā piedzīvotā ieslodzījuma Rīgas Centrālcietumā un Salaspils koncentrācijas nometnē. 1944. gadā Galenieks atgriezās akadēmiskajā dzīvē, bija Latvijas Valsts Universitātes Bioloģijas fakultātes Botānikas katedras vadītājs un vienlaikus arī Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Botānikas katedras vadītājs.

Galenieks miris 1962. gadā un apbedīts Rīgā Meža kapos.

Izstādē būs apskatāmas profesora fotogrāfijas, sadzīves priekšmeti, herbāriji, rokraksti, doktora disertācija un dažādi iespieddarbi. Mercendarbes muižā Baldones muzeja izstāde par Paulu Galenieku būs apskatāma līdz pat vasarai no otrdienas līdz piektdienai plkst. 10.00– 17.00, savukārt sestdienās muzejs ir atvērts plkst. 10.00– 15.00. Muzeja apmeklētājus laipni sagaidīs gids, kurš labprāt iepazīstinās ne tikai ar izstādi, bet arī pastāvīgo ekspozīciju “Ceļš uz Baldones kūrortu”, un pēc vēlēšanās iesaistīs arī kādā radošā nodarbē.