Academic Centre
Latvijas Universitātes (LU) 82. starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros 2024. gada 15. martā LU Mazajā aulā norisinājās paneļdiskusija, kas ieguva sabiedrisko ievērību. Paneļdiskusija bija veltīta Latvijas Centrālās padomes (LCP) pretrunīgi vērtētajai lomai Latvijas vēsturē un maz zināmajai lomai LU vēsturē, ko organizēja LU Muzejs sadarbībā ar LCP Piemiņas fondu, uzrunājot un uzaicinot uz dalību paneļdiskusijā LU Juridiskās fakultātes un LU Latvijas Vēstures institūta (LVI) speciālistus, kā arī LU prof. Konstantīna Čakstes piemiņas stipendiātus no LU fonda.
Paneļdiskusijā piedalījās 4 speciālisti un 1 students-stipendiāts – vēsturnieki, Dr.hist. Uldis Neiburgs (moderators), PhD Kristīne Beķere no LU LVI, LU Juridisko fakultāti pārstāvēja docents, konstitucionālo tiesību eksperts un Latvijas Augstākās tiesas senators, Dr.iur. Jānis Pleps un LU fonda stipendiāts, LU Muzeja brīvprātīgais Leonss Podbrezskis, kā arī Mg.hist. Rūdolfs Rubenis (paneļdiskusijas organizators un iniciators) LU Muzeja krājuma glabātājs. Paneļdiskusiju klausījās 28 klausītāji no LCP Piemiņas fonda, Latvijas Okupācijas muzeja, Latvijas Kara muzeja, Nacionālā pretošanās kustības muzeja, studentu vienības Austrums, studenšu korporācija Selga, Vītolu fonda un Rīgas Stradiņa universitātes, kā arī Leitnanta Rubeņa fonda. Paneļdiskusija, ņemot vērā moderatora un citu dalībnieku aktīvu diskutēšanu par sarežģītiem LCP jautājumiem un atsaucību no klausītāju puses, sniedza plašāku redzesloku par LCP lomu Latvijas un LU vēsturē:
Dr. hist. Uldis Neiburgs – LCP pretendēja uz vadošo lomu Latvijas nacionālajā pretošanās kustībā, uzsverot arī cīņu par izdzīvošanu un neatkarības atjaunošanu, atrodoties starp divām totalitārām okupācijas varām – PSRS un nacionālsociālistisko Vāciju. Vēsturnieks ievirzīja jaunu vēstures pētniecisko darbības virzienu LU Muzejam – pievērst uzmanību LU saimes locekļu pretrunīgi vērtētai darbībai totalitāro okupācijas režīmu apstākļos.
Dr. iur. Jānis Pleps – LCP Memorands kā Latvijas pilsoņu apliecinājums Latvijas Republikas valstiskajai nepārtrauktībai, vienlaikus uzsverot problēmu par Latvijas valstiskuma artefakta zudumu - Latvijas Republikas Satversmes oriģināla trūkums.
Mg. hist. Rūdolfs Rubenis sniedza ieskatu, kā LU Muzejs veica pētniecisko darbu par LU prof. K. Čakstes bojāejas vietas atklāšanu un viņa piemiņas iedzīvināšanu atjaunotajā Latvijas valstī 1990. gados, “saliekot pa plauktiņiem” faktus par LCP piemiņas kopšanas aizsākumu, sākumu un realizāciju. Papildus komentēja, vai LCP var uzskatīt par Latvijas trimdas valdību, ja Latvijas valdība deva ārkārtas pilnvaras Latvijas sūtnim Kārlim Zariņam Londonā, Lielbritānijā 1940. gada 17. maijā? Kuram īsti pienācās turēt Latvijas tiesisko kontinuitāti okupācijas laikā?
Dr.hist. Gints Apals no Latvijas Okupācijas muzeja aktualizēja novatorisku jautājumu LCP vēstures un juridiskajā pētniecībā – Vai LCP bija kompetence uzņemties turēt savās rokās Latvijas valstisko nepārtrauktību? Šis jautājums būs apspriežams 2024. gada maija konferencē Latvijas Kara muzejā.
PhD. Kristīne Beķere nosauca svarīgu problēmu, kāpēc trimdas laikā un mūsdienās par LCP maz tiek runāts un vēl nav nostiprinājies Latvijas tautas vēsturiskajā apziņā. Atbilde ir sekojoša: par LCP maz tika runāts trimdas latviešu sabiedrībā ASV, kas ir saistīts ar trimdas latviešu sašķelšanos divās pretējās politisko uzskatu nometnēs – parlamentārās demokrātijas piekritēji (LCP apoloģēti un aizstāvji) un Kārļa Ulmaņa autoritārisma piekritēji (LCP kritiķi, noliedzēji un K. Zariņa kā ārkārtas pilnvaru turētāju aizstāvji).
Mg.hist. Ieva Kvāle nosauca LU saimei svarīgu niansi – LCP ieguldīja Baltijas Universitātes dibināšanā un izveidošanā Pinnebergā, Rietumvācijā, jo tās rektors bija LU fizikas docents Fricis Gulbis u.c. LU mācībspēki, kuri parakstīja LCP Memorandu, apliecinot LU nesaraujamo saikni ar Latvijas Republiku un tās tiesisko nepārtrauktību.
Andrejs Ķeizars no Latvijas Nacionālā pretošanās kustības muzeja un Leitnanta Rubeņa fonda aktualizēja pretrunīgi vērtētu jautājumu: LU prof. K. Čakstes mirstīgās atliekas vajag pārapbedīt Latvijā, kas ir viņa dzimtene, no kuras tika piespiedu kārtā aizvests un ieslodzīts Štuthofas koncentrācijas nometnē mūsdienu Polijas valsts ziemeļu teritorijā, ņemot vērā, ka visa viņa ģimenes atdusas vieta ir Rīgas Meža kapos. LCP Piemiņas fonds tam iebilda, jo viņam ir jāatrodas savā nāves vietā, lai būtu atgādinājums par Štuthofas koncentrācijas nometnes noziegumiem pret cilvēci.
Mg.hist. Jānis Tomaševskis izteica pozitīvu atziņu, neskatoties uz dalībnieku un klausītāju kritisko attieksmi pret Latvijas sabiedrības mazo interesi par LCP piemiņas kopšanu. Viņš teica, ka vēsturniekiem un juristiem jāturpina savs pētnieciskais un sabiedriskais darbs, lai ar laiku Latvijas sabiedrība sāktu novērtēt LCP nozīmi Latvijas nacionālajā pretošanās kustībā.
Noslēgumā LU Muzeja vārdā R. Rubenis izteica pateicību visiem paneļdiskusijas dalībniekiem un klausītājiem, jo paneļdiskusija noritēja profesionāli un akadēmiski, veidojot atgriezenisko saiti starp abām pusēm. Sevišķa pateicība LCP Piemiņas fondam, kas ļoti palīdzēja uzrunāt Latvijas Nacionālās pretošanās kustības muzeju un Vītola fondu, ieinteresējot šo organizāciju pārstāvjus apmeklēt paneļdiskusiju, dodot labus ierosinājumus LCP piemiņas kopšanai un iegūstot iespēju veidot sakarus sadarbībai.
