Academic Centre
1935. g. oktobrī dažas dienas pirms savas 52. dzimšanas dienas no dzīves šķīrās Zelmārs Lancmanis - aktīvs un sabiedrībā pazīstams dabas un vēstures vērtību sargātājs, apzinātājs, popularizētājs.
Šogad, kad atzīmējam 140 gadus kopš Z. Lancmaņa dzimšanas, Latvijas Universitātes (LU) Muzeja Ģeoloģijas kolekcijās apzināts ar Z. Lancmani saistītais krājums.
Laikabiedru atmiņas par Zelmāru Lancmani
Fotomirkļi. Zelmāram Lancmanim - 140
Muzejā ir 40 paraugu liela Z. Lancmaņa vākto iežu kolekcija: Divi ezerkaļķa paraugi ievākti 1927. g., kad Z. Lancmanis kopā ar prof. E. Rozenšteinu meklēja (un apmēram 165 vietās atrada) irdeno kaļķi, kas bija ļoti vajadzīgs lauksaimniekiem pārmērīgi skābo augšņu kaļķošanai. Pirms šiem meklēšanas darbiem Latvijā bija zināmas tikai 13 šāda kaļķieža atradnes. Rezultāti tika publicēti [1, 2].
Pārējo paraugu ievākšanas vietas - Katleši, Kūkova, Mālupe, Liepna - ir ar 1930. g. datējumu. Paraugos ir dolomīts, smilts, māls, arī devona bruņuzivju un stromatoporu atliekas. Z. Lancmanis pētīja devona kaļķakmens izplatību pašos Latvijas austrumos, kam varēja būt liela nozīme kā jaunai atradnei papildus Kurzemē Saldus apkaimē iegūstamajiem perma kaļķakmeņiem. Šos pētījumus Z. Lancmanis nepabeidza.
Jānis Greste Z. Lancmani uzskatīja par vienu no lielākajiem Latvijas ģeoloģijas pētniekiem. LU Muzejā ir ap 1939. gadu fotogrāfa Otto Birzgaļa fotografēts piemiņas stends J. Grestes iekārtotajā Latvijas Ģeoloģijas muzejā.
Z. Lancmanis bija apceļojis daudzas vietas Latvijā, un visur fotografējis saredzēto, īpašu vērību pievēršot ģeoloģijai, dabas un etnogrāfiska rakstura vērtībām. Arī LU mācībspēki (E. Krauss, N. Delle, V. Zāns, A. Dreimanis u.c.) Z. Lancmaņa fotoattēlos saskatījuši skaidri uzskatāmus ģeoloģisko procesu rezultātus – iežu slāņus atsegumos, senkrastus, osus un citas reljefa formas. Un iekļāvuši Z. Lancmaņa fotografēto kā diapozitīvus mācību diatēkā, kas lietota ģeoloģijas lekcijās 20. gs. pirmajā pusē.
Muzejā atrodas Jāņa Grestes un Viktora Grāvīša vākti materiāli par Zelmāru Lancmani – gan periodikā un atsevišķos izdevumos iznākuši raksti, gan daži Z. Lancmaņa rokraksti, arī iespieddarbi ar Z. Lancmaņa autogrāfu, fotogrāfijas. Retums ir izdevuma "Latvijas Pētīšanas Veicinātāju Pulciņa "Daba un Kultūra" Ziņotājs" 2 numuri. Tas 1918. g. izdots Pēterburgā, un viens no pulciņa dibinātājiem bija Z. Lancmanis. Šis pulciņš bija viena no pirmajām Dabas aizsardzības organizācijām Latvijā [3].
LU Muzejā atrodas arī manuskripts “Z. Lancmanis darbā un dzīvē”, ko Jānis Greste un citi autori - Z. Lancmaņa tuvākie darba un interešu biedri, skolēni, draugi veltījuši Z. Lancmaņa piemiņai. Tas domāts un gatavots iespiešanai, un par to Greste vairākkārt izteicies presē: “Lancmaņa piemiņas nostiprināšanu ņēmusi savās rokās Latvijas Minerālvielu pētīšanas biedrība, kuras dibinātājs un līdzstrādnieks bij arī Lancmanis. Ir izredzes, ka šīs biedrības biedriem J. Eiduka vadībā izdosies kopīgiem spēkiem atšifrēt daļu piezīmju, sakārtot un apstrādāt. Projektā sakopot vismaz 10 iespiedloksnes lielu Lancmaņa nepublicētu rakstu krājumu. No Iekšlietu Ministrijas saņemta atļauja vākt ziedojumus ar 20 listēm minētā krājuma iespiešanai.
Pie Lancmaņa papīru kārtošanas jau tiek strādāts. Novēlēsim darba darītājiem sekmes.
Bet arī Lancmaņa draugi tuvumā un tālumā var ņemt dalību šāda īpatnēja pieminekļa celšanā, ziedojot kaut nelielu summu, lai šāds rakstu krājums varētu rasties. Šāda grāmata būtu viens no labākiem pieminekļa veidiem” [4].
“Skol. Jānis Greste kārto Latvijas dabas pētnieka Zelmāra Lancmaņa piemiņas izdevumu, kas iznāks trijos sējumos. Viņš ir arī apstrādājis dažus Lancmaņa nepabeigtus darbus un sarakstījis lielāku biogrāfiju, kas aptver veselu sējumu” [5].
Arī manuskripta 178-179. lpp. atrodamas ziņas par sacerējuma likteni:
“1935. g. Minerālvielu pētīšanas biedrība nolemj izdot rakstu krājumu, veltītu Lancmaņa piemiņai. Redakcijas komisija – K. Bambergs, J. Eiduks, J. Greste.
1939. g. Noslēgts līgums ar akc. sab. “Valters un Rapa” par šī krājuma izdošanu. (...) Visi šī piemiņas krājuma autori atsakās no honorāriem un tādā kārtā rodas iespēja šo krājumu izdot. (…)
1943. g. J. Greste ziņo, ka rokraksts guļ neiespiests un maz izredžu, ka tuvākajā nākotnē to varēs iespiest. Zemes bagātību pētīšanas institūta direktors A. Kursītis un sekretārs A. Ozols ņem Z. Lancmaņa biogrāfijas izdošanas lietu savās rokās lai spertu attiecīgus soļus un iespiestu šo grāmatu kā Zemes bagātību pētīšanas institūta izdevumu. (…) Tikai viena lieta nav jāaizmirst: vēl šodien plosās karš…”
Kara beigas tomēr nesekmēja drīzu manuskripta iespiešanu. 1946. g. Zemes bagātību pētīšanas institūts kļuva par LPSR Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas un ģeogrāfijas institūtu. Pēc tam daudzas reizes mainīja nosaukumu un pakļautību, līdz 1990. g. tika pievienots Latvijas Universitātes zinātniskās pētniecības daļai kā Ģeoloģijas nodaļa.
Tā manuskripts nonācis LU muzeja rīcībā.
Uz manuskripta titullapām ir LPSR ZA Ģeoloģijas un ģeogrāfijas institūta bibliotēkas zīmogs, kā arī PSRS Ģeoloģiskās komitejas Rīgas ģeoloģijas institūta fonda 1967. g. zīmogs. Fondu materiālu izsniegšanas kartiņa liecina, ka manuskripts vienīgo reizi ir izsniegts Viktoram Grāvītim 1972. g., un saņemts atpakaļ 1974. g. V. Grāvītis bija šā institūta darbinieks un interesēs tuvs Z. Lancmanim. (1973. gadā bija Z. Lancmaņa 90-gades atcere.)
Manuskriptam ir 240 lapaspuses mašīnrakstā, tās ir numurētas. Pēdējās 67 bijušas ar savu numerāciju, taču vēlāk iekļautas kopējā manuskriptā. Manuskriptā daži nelieli un ļoti daudzi sīki labojumi. Manuskriptu rediģējis un apmēram pusi tā sarakstījis Z. Lancmaņa ļoti tuvs draugs, līdzgaitnieks un sekotājs Jānis Greste (1899-1954). Pie paša rakstītām nodaļām viņš savu vārdu parakstījis kā "J. Gr."
Saglabājušās arī vairākas manuskriptā iekļaujamas fotogrāfijas.
Visi šeit publicētie attēli ir no LU Muzeja krājuma. Pieteikšanās LU Muzeja Ģeoloģijas kolekciju apmeklējumam - šeit.
Par Zelmāru Lancmani:
Dravnieks Fr. Zelmārs Lancmanis - ģeografs. Ģeōgrafiski raksti 5. Rīga 1935. 269-273 lpp.
Greste J. Z. Lancmanis 20.10.1883-12.10.1935. Ekskursants. Nr 14, 1935. 303-305 lpp.
Malta N. Zelmārs Lancmanis †. Daba un Zinātne Nr 6. 1935. 184-185 lpp.
Zanders O. Rūpēs par darbu un kultūru. Dzirkstele Nr 115, 1983.
Zemzaris J. Tautas izglītošanas līdumnieks. Dabas un vēstures kalendārs 1983. 246-248 lpp.
Zvirgzdiņš I. No zinību avota — visu mūžu. Latvijas Vēstnesis Nr 6 14.01.2004.
Dibināta Zemes bagātību pētīšanas komiteja (lu.lv)
Dzimis Viktors Grāvītis (lu.lv)
Dzimis Aleksis Dreimanis (lu.lv)
Dzimis Verners Aleksandrs Zāns (lu.lv)
Grosvalds I., Rudzītis M., Zabele A. Ģeoloģija Latvijas Universitātē (1919-1944). 2014.
[1] Rozenšteins E., Lancmanis Z. Mūsu avotkaļki. Ekonomists Nr 18, 19, 20, 21. 1924.
[2] Rozenšteins E., Lancmanis Z. Latvijas saldūdeņu kaļķi. Ekonomists Nr 13/14, 15/16, 18. 1928.
[3] Grāvītis V. 45 gadi kopš Latvijas zemes un tautu pētīšanas biedrības nodibināšanas. Dabas un vēstures kalendārs 1964. 130-137 lpp.
[4] Greste J. Zelmārs Lancmanis. Dz. 20. X 1883. - Miris 12. X 1935. Ģeōgrafiski raksti V Rīga 1935. 269. lpp.
[5] Jaunākais latviešu literātūrā. Students (turpinājums). Nr 13, 15.05.1938.
