Academic Centre
2024. gada 20. maijā latviešu studenšu korporācija Dzintra atzīmē savu Simtgadi kopš tās dibināšanas - 1924. gada 20.maijā [1]. Līdz šim LU Muzejā notikuši pētījumi tikai par studentu korporācijām, nevis par studenšu korporācijām jeb sieviešu akadēmiskajām mūža organizācijām. Lai nerastos vienveidība LU studentu akadēmisko mūža organizāciju vēstures pētniecībā, šoreiz uzrakstīta rubrika par studenšu korporācijas Dzintra regālijām LU Muzeja krājumā. Šai rubrikai arī ir simboliska nozīme, jo tas ir veltījums vienai no vissenākajām un vislielākajām latviešu studenšu korporācijām Latvijā un pasaulē.
Regāliju raksturojums
LU Muzeja krājumā pastāvīgi glabājas 6 latviešu studenšu korporācijas Dzintra regālijas - biedru kandidātes galvassega (studenšu korporāciju valodā saukta par meitenes segni) [2], viena komerša (svētku) [3], un trīs sadzīves krāsu lentes [4], kā arī krāsu vairodziņš kā kaklarota (bez ķēdītes) [5]. Dzintras savu galvassegu nesauc par segni, bet gan par deķeli, tāpat kā studentu korporācijas, izņemot Tervetia, kas to sauc vienkārši par cepuri [6].
Biedru kandidātes (meitenes) nēsā savu segni bez krāsu lentes, bet gan ar savas studenšu korporācijas izšūtu sudraba cirķeli melnā samta audumā. Cirķelis ir kaligrāfiski savīta korporācijas devīze latīņu valodā, ko var atšifrēt: Vivat, crescat, floreat Dzintra in aternum (lai zeļ, zied un plaukst Dzintra mūžu mūžos). Biedrēm (komiltonēm) un vecbiedrēm (filistrēm) arī ir melnās samta segnes, taču tām sudraba cirķeļa vietā ir savs krāsu trikolors - oranžs-zaļs-gaiši zils. Šīs trikolora krāsas arī ir uz visām auduma krāsu lentēm, ko aizliegts nēsāt Dzintru biedru kandidātēm, citām studentu akadēmisko mūža organizāciju biedrēm (izņemot, ja kādai organizācijai ir noslēgta formāla draudzība ar Dzintra - kartelis vai sadraudzības līgums; krāsu lentes jubilejas svētkos dāvina viensotram) un pie studenšu korporācijām nepiederošas personas. Studenšu korporācijas oficiālās krāsu lentes drīkst nēsāt tikai biedres un vecbiedres, jo viņas ir pilntiesīgas organizācijas biedres [7]. Pirms gada no 2022. gada 25. aprīļa līdz 5. maijam Dzintra galvassegai un visām krāsu lentēm tika veikta profilaktiskā saldēšana LU Muzeja Botānikas un mikoloģijas kolekcijā, lai nodrošinātu šo muzeja krājuma priekšmetu ilgtermiņa saglabātību, iznīcinot kaitēkļus.
Visām krāsu lentēm atšķiras to izmēri - svētku lente ir 3 cm plata, bet sadzīves lente ir 1,6 cm plata. Svētku lentes nēsā dibināšanas svētkos jeb dibināšanas komeršā (20. maijā) un akadēmiskā gada noslēguma svētkos jeb maijkomeršā, bet sadzīves lenti dažādos korporantu pasākumos. Visas krāsu lentes nēsā no labā pleca uz kreiso gurnu, līdzīgi kā tas ir raksturīgi studentu korporācijām. Krāsu vairodziņu kā kaklarotu nēsā ap kaklu, bet tikai biedres un vecbiedres.
Trikolors rotā arī pašas studenšu korporācijas Dzintra karogu, kas tika iesvētīts 2019. gada 25. maijā 95 gadu jubilejas Svētku aktā LU Lielajā aulā. Karogu ar trim krāsām iesvētīja Rīgas Anglikāņu Svētā Pestītāja baznīcas bīskapiene Jāna Jēruma-Grīnberga, uzstājoties ar svētrunu. Trikolora krāsas simbolizē latvietību un patriotismu (oranžs), cerību un ticību uz sasniegumiem (zaļš), sievišķību, skaistumu un dvēseles daili līdzās vīrietiem (gaiši zils) [8]. Trikolors iemieso principus, kas visām dzintrām ir jātur godā visu mūžu. Studenšu korporācija ne tikai ir interešu pulciņš, bet arī liela saistību uzņemšanās pret sevi, savām biedrēm un Latvijas sabiedrību kopumā, apliecinot piederību un ieguldījumu neatkarīgās Latvijas valsts labā [9].
Saistības ar citām studentu akadēmiskajām mūža organizācijām
Studenšu korporācijai Dzintra pastāv saistības arī ar citām studentu korporācijām - ne tikai līgumiski noslēgtas sadraudzības, bet arī kultūrvēsturiskā mantojuma ietvaros. Dzintra savā 95 gadu jubilejas Svētku aktā saņēma vēstījumu kā dāvinājumu, un šis vēstījums bija dziesma Dzintarjūra. Šī skaņdarba melodijas autore ir latviešu komponiste Lūcija Garūta, kura ir pazīstama ar kantāti Dievs, tava zeme deg (lūgšanas dziesma visiem, kas Otrā pasaules karā cieta no PSRS un nacionālsociālistiskās Vācijas nežēlīgās okupācijas). Bet teksta autors ir LU Teoloģijas fakultātes absolvents, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas trimdā arhibīskaps, latviešu luterāņu mācītājs un latviešu studentu korporācijas Latvia vecbiedrs Arnolds Lūsis [10]. Dzintarjūras manuskriptu paņēma līdzi no Latvijas Otrā pasaules kara beigās, kad studenšu korporācija savu darbību atsāka trimdā 1946. gada 20. maijā Eslingenē, Rietumvācijā, un tas atgriezās atpakaļ atjaunotajā Latvijas valstī pēc aptuveni 75 gadiem [11]. 95 gadu svētku aktā LU Lielajā aulā latviešu studenšu korporācija Līga (vēsturiski sevi saista ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju), kas atrodas Dzintra tiesiskajā aizbildniecībā (komāna garants), tās biedru Daces Bites un Ilzes Kundziņas izpildījumā tika atskaņota Dzintarjūra par godu studenšu korporācijas Dzintra 95 gadu jubilejai [12].
Studenšu korporācijai Dzintra pastāv formāla sadraudzība ar Baltijas valstu studenšu korporācijām - 1934. gadā tika noslēgts t.s. kartelis ar Vitauta Lielā Kauņas Universitātes (Lietuva) lietuviešu studenšu korporāciju Filia Samogitiae, kas gan vairs neeksistē [13].Taču 2000. gadā tika noslēgts kartelis ar Tartu Universitātes igauņu studenšu korporāciju Indla, kas joprojām ir spēkā [14]. Ne tikai Līga, bet arī citas latviešu studenšu korporācijas atrodas tiesiskā aizbildniecībā studenšu korporācijai Dzintra - pie Minhenes Universitātes dibinātā Staburadze un pie Baltijas Universitātes Pinnebergā, Rietumvācijā dibinātā Spīdola; abas studenšu korporācijas ir dibinātas 1947. gadā [15].
Dzintra loma Latvijas studenšu korporāciju darbībā
No 1924. gada 2. decembra līdz 1925. gada 7. maijam Dzintra kopā ar pārējām latviešu studenšu korporācijām Daugaviete (1921), Gundega (1923) un Imeria (1924) izveidoja Latvijas Studenšu Prezidiju Konventu, kas ir visu Latvijas studenšu korporāciju jumtorganizācija [16].
Kā iepriekš minēts par studenšu korporāciju galvassegu, 1925. gadā Latvijas Studenšu Prezidija Konvents lēma par segņu lietošanu. Par segnes formu izvēlējās beretes formas melnu samta galvassegu, ko pirmoreiz oficiāli sāka nēsāt 1926. gada 18. novembra gājienā uz Rīgas Brāļu kapiem. Šis ir vēsturisks datums, ar ko latviešu studenšu korporācijas sāk lietot segnes līdz pat šodienai [17].
Pēc Otrā pasaules kara trimdā 1948. gada 27. augustā Eslingenā notika Latvijas Studenšu Prezidija Konventa pirmā sēde, kurā piedalījās Dzintra, bet bez savām tiesiskajā aizbildniecībā esošajām studenšu korporācijām. 1947. gada martā pie Baltijas Universitātes (1946 - 1949) dibinās latviešu studenšu korporācija Spīdola, bet pie Minhenes Universitātes tā paša gada septembrī Staburadze. Dzintra uzņēmās tiesiskā aizbildņa lomu, bet abas jaunās studenšu korporācijas netika uzņemtas jumtorganizācijā [18].
Visā trimdas laikā (1946 - 1989) Dzintra biedres bija izkaisītas pa visu pasauli, izveidojot savas kopas ASV, Austrālijā, Kanādā, Zviedrijā, Lielbritānijā, Rietumvācijā, Čīlē, Jaunzēlandē un Venecuēlā [19].
1989. gada 18. oktobrī, kad PSRS un tās kontrolē esošās satelītvalstis (Austrumvācija, Polija, Čehoslovākija, Ungārija, Rumānija un Bulgārija) pieredzēja demokrātiskās pārmaiņas, tas radīja labvēlīgus apstākļus LU vēsturisko studentu akadēmisko mūža organizāciju darbības atjaunošanai, ko 1940. gada 13. jūlijā PSRS okupācija bija pārtraukusi Latvijā saskaņā ar Latvijas sabiedrisko lietu ministra lēmumu par studentu akadēmisko mūža organizāciju slēgšanu. Pēc gandrīz pusgadsimta ilgā aizlieguma, Dzintra atgriezās savā dzimtajā Latvijā, ka kļuva par pirmo latviešu studenšu korporāciju, kas atjauno un uzsāk studenšu korporāciju darbību Latvijā [20]. Tas nozīmēja, ka atkal varēja publiski nēsāt savas regālijas, ko PSRS okupācija bija aizliegusi. Tieši Dzintra darbības atjaunošana gandrīz sakrita ar 1989. gada 30. oktobri, kad tā laika Pētera Stučkas LVU rektora un latviešu studentu korporācijas Gersicania vecbiedra, prof. Jura Zaķa vadībā pieņēma lēmumu par studentu/šu korporāciju darbības atjaunošanu Latvijā [21]. Pēc gada, 1990. gada 2. jūlijā LU Lielajā aulā (1990. gada 19. martā Latvijas PSR Ministru padome pieņēma lēmumu par LU vēsturiskā nosaukuma nomaiņu), piedaloties LU rektoram J. Zaķim un RPI (mūsdienās RTU) rektoram Egonam Lavendelim, notika simboliska studentu/šu korporāciju vienotas darbības oficiāla atjaunošana visā Latvijā [22]. Jau pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Dzintra iesaistījās Latvijas Studenšu Prezidiju Konventa darbības atsākšanā Latvijā, kad 1992./1993. ak. g. uzņēmās prezidējošās latviešu studenšu korporācijas lomu [23]. Latvijas Studenšu Prezidiju Konvents atjaunoja savu darbību Latvijā 1990. gada 6. oktobrī Rīgas Skolotāju namā. Prezidēšanas laikā tika uzņemtas iepriekš minētās, Rietumvācijā dibinātās latviešu studenšu korporācijas Spīdola un Staburadze, kā arī pie Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas dibinātā Līga, sekmejot šo organizāciju integrēšanos Latvijas studenšu korporāciju saimē [24].
Ievērojamas studenšu korporācijas Dzintra personas
Māra Zālīte - latviešu dramaturģe;
Elza Stēreste - latviešu dzejniece un valodniece, Dzintra himnas (karogu dziesmas) un svētku dziesmu tekstu autore;
Ernests Felsbergs - latviešu mākslas vēsturnieks, LU profesors un rektors, kā arī latviešu studentu korporācijas Lettonia vecbiedrs;
Aleksandrs Dauge - latviešu pedagogs, LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes Pedagoģijas nodaļas mācībspēks un latviešu studentu korporācijas Fraternitas Livonica biedrs;
Augusts Tentelis - latviešu vēsturnieks, LU Latvijas Vēstures institūta pirmais direktors, LU profesors un rektors, kā arī latviešu studentu korporācijas Lettonia biedrs un LU studentu biedrības Fraternitas Rusticana goda vecbiedrs (goda filistrs);
Anna Žīgure - latviešu somugru filoloģe un rakstniece, Tartu Universitātes absolvente un pirmā atjaunotās Latvijas valsts vēstniece Igaunijā un Somijā;
Pārējās biedres (pilna laika)
Inese Tauriņa - latviešu politoloģe, Dzintra stipendiju fonda vadītāja, nevalstiskās organizācijas “Sabiedrības par atklātību – Delna” direktore un Latvijas Zemessardzes Studentu bataljona kareive;
Inese Birzniece - trimdas latviešu juriste, Triju Zvaigžņu ordeņa (III šķira) komandiere, Latvijas Tautas frontes Informācijas centra un Latvijas Augstākās padomes Preses centra darbiniece, kā arī laikraksta Atmoda angļu izdevuma redaktore;
Gunta Cepurīte un Inta Bušs-Gotelli - Vītolu fonda stipendiju mecenātes latviešu studentu korporācijas Selonija un latviešu studenšu korporācijas Dzintra biedriem/ēm maģistra un doktora studiju, sevišķi pedagoģijā un eksakto zinātņu, atbalstīšanā;
Linda Reicle - latviešu mediķe, pirmā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes mazmazmazmeita;
Mirdza Čuibe (Vestena) - latviešu rakstniece;
Mirdza Turķis (dzim. Martinsone) - LU studente, latviešu slēpotāja un sporta žurnāliste, piedalījusies 1936. gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs Garmišā-Partenkirhenē kalnu slēpošanas disciplīnā;
Anna Čakste-Rollins - Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes mecenāte un goda doktore, pirmā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes mazmeita;
Irma Kalniņa (dzim. Ferliņa) - 14. Saeimas deputāte;
Ingrīda Meirovica (dzim. Tuktēna) - Pirmā Latvijas ārlietu ministra un latviešu studentu korporācijas Talavija biedra Zigfrīda Annas Meirovica vedekla, bijusī Radio Brīvā Eiropa darbiniece Minhenē, bijušajā Rietumvācijā ar segvārdu - Kadiķis, Amerikas latviešu apvienības (ALA) darbiniece un "Gunāra Meirovica piemiņas stipendijas" dibinātāja.
Papildus informācija:
Studenšu korporācija "Dzintra"
studenšu korporācija “Dzintra”
I. Tauriņa: Dienests Zemessardzē ir kā apdrošināšana – apdrošinies, bet ceri, ka riski neiestāsies
[1] Sperga, Ilze (red.). Studenšu Prezidiju konvents. Rīga: ULMA. 2003, 23. lpp.
[2] LUM800
[3] LUM802
[4] LUM801
[5] LUM803
[6] Rubenis, Rūdolfs. Latviešu studentu korporācijas Tervetia krāsu deķelis. Rīga: LU Muzejs. 2022, 1.-2. lpp. Pieejams: https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/57072
[7] LVVA. 3730. f. (Studenšu korporācija Dzintra), 1. apr., 1. l (Statūti), 2.-3. lpp.
[8] Kalvāne, Lelde., Tauriņa, Inese. Studenšu korporācijas Dzintra 95. gadasvētkos akcentē sieviešu līdztiesību. No: Grigorjeva, Sandra (galv. red.). Universitas (111/2019): P!K! 100. Rīga: Prezidiju Konvents. 2019, 58.-59. lpp.
[9] LVVA. 3730. f. (Studenšu korporācija Dzintra), 2. lpp.
[10] Kalvāne, Lelde., Tauriņa, Inese, 59. lpp.
[11] Sperga, Ilze (red.), 24.-25. lpp.
[12] Kalvāne, Lelde. Tauriņa, Inese, 58. lpp.
[13] Rubenis, Rūdolfs. Vitauta Lielā Kauņas universitātes-Latvijas Universitātes sadraudzības apliecinājums. Rīga: LU Muzejs. 2020, 3. lpp. Pieejams: https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/54200
[14] Sperga, Ilze (red.), 25. lpp.
[15] Ščerbinskis, Valters (sast.). Uzticīgi draugam: Latvijas studējošo slēgtās mūža organizācijas. Rīga: Prezidiju Konvents. 2010, 79. lpp.
[16] Dambe, Līga. Dzintras atjaunošanas 30. gadadiena. No: Grigorjeva, Sandra (galv. Red.). Universitas (112/2020). Rīga: Prezidiju Konvents. 2020, 8. lpp.
[17] Sperga, Ilze (red.), 8. lpp.
[18] Turpat, 10. lpp.
[19] Ščerbinskis, Valters (sast.), 79. lpp.
[20] Dambe, Līga, 55. lpp.
[21] LUM2247-LUM2248
[22] Sperga, Ilze (red.), 12. lpp.
[23] LUM804
[24] Sperga, Ilze (red.), 13. lpp.
