Mazais zvagulis ir divdīgļlapju klases (Magnoliopsida) zvirceļu dzimtas (Scrophulariaceae) zvaguļu ģints (Rhinanthus) suga. Mazais zvagulis zied no maija beigām līdz septembrim, plaši izplatīts visā Eiropā, pārsvarā pļavās un ganībās, kā arī mežmalās, ceļmalās un atmatās.
1958. gadā Latvijas Valsts izdevniecības izdotajā “Latvijas PSR augu noteicējā” (autori – A. Pētersone un K. Birkmane) zvaguļu ģints raksturota šādi: “Pusparazīti. Stumbrs stāvs vai pacils. Lapas pretējas, vienkāršas, veselas, sēdošas, gareni lancetiskas, gals strups vai īsi smails, mala zobaina. Ziedi pa vienam zobainu, vairāk vai mazāk trīsstūrainu, smailu seglapu žāklēs. Zigomorfs (jeb nekārtns – zieds, kuram vainaglapas ir savā starpā atšķirīgas). Divdzimumu. 4 kauslapas, 5 vainaglapas, 4 putekšņlapas, 2 augļlapas. Kauss vairāk vai mazāk uzpūsts, kails. Vainags dzeltens, divlūpains, augšlūpa izvelvēta, vairāk vai mazāk cepurveidīga, galā ar 2 nelieliem zobiņiem, apakšlūpa trīsdaivaina. Pogaļa gandrīz apaļa, plakana, atveras ar 2 vārsnēm.” Mazie zvaguļi raksturoti šādi: “Vainags 10-15 mm garš, gaiši dzeltens, stobriņš taisns, zobiņš uz augšlūpas zaļgani violets, ap 1 mm garš.”
Aleksandrs Zāmelis dzimis 1897. gada 25. augustā Trikātas draudzē, Jaunvāles “Norveļos”, jaunību pavadījis Viļņas apgabalā. Beidzis ģimnāziju Viļņā, studējis Pēterpilī. Atgriežoties dzimtenē, piedalījies Latvijas brīvības cīņās. No 1920. gada bijis palīgasistents Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes Sistemātiskās botānikas katedrā, no 1922. gada – asistents, no 1925. gada – privātdocents. Kopš 1941. gada bijis Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas docents botānikā. Veicis pētījumus augu anatomijā, morfoloģijā, sistemātikā un ģenētikā, nodarbojies ar krustošanu. Aleksandrs Zāmelis miris 1943. gada 7. septembrī 46 gadu vecumā, apglabāts Siguldas kapos.
Papildus informācija:
Gada augs 2019 - Mazais zvagulis | Dabas dati