CONFERENCE
Vācu biologa, dabaszinātnieka, ārsta, filozofa, profesora un mākslinieka [1] Ernsta Hekela (Ernst Haeckel) grāmata “Kunstformen der Natur” (tulkojumā: “Formu skaistums dabā”) ir izcils dabas skaistuma cildināšanas piemērs. Tajā attēlotie neticami skaistie un detalizētie zīmējumi burtiski ierauj dabas daudzveidības un ideālu formu pasaulē.
“Dabā savā klēpī ir radījusi neizsīkstošu brīnišķīgu figūru bagātību, kuru skaistums un daudzveidība tālu pārspēj visas cilvēka radītās mākslas formas” [2], raksta grāmatas autors. Ernsts Hekels skaidro, ka: “Lielākā daļa šo skaisto formu organismu ilustrāciju ir paslēptas [… ] un grūti pieejamas nespeciālistiem. Mūsdienu dabas mākslas veidi tiecas celt gaismā šos apslēptos dārgumus un padarīt tos pieejamus plašākam mākslas un dabas draugu lokam” [3]. Ernstam Hekelam ir izdevies izveidot savu grāmatu pieejamāku un saprotamāku tieši šādam plašākam lokam.
E. Hekels ir parādījis sevi kā izcils pētnieks vairākās jomās. Viņš ir ne tikai grāmatas autors, bet pats ir izveidojis zīmējumus un ar litogrāfijas palīdzību izdevis šo grāmatu. Un kaut arī viņš ieguldīja daudz darba, grāmatas izdošana nebija tikai viņa vienpersonisks darbs. Grāmatā autors izsaka pateicību litogrāfam Ādolfam Gličam no Jēnas (Adolf Giltsch, 1852-1911) un Paulam fon Riteram no Bāzeles (Paul von Ritter, 1825-1915), kas atbalstīja autoru finansiāli [4].
Pirmais pilnais grāmatas izdevums iznāca 1904. gadā Vācijā izdevniecībā Bibliographisches institut. Pirms tam (no 1889. līdz 1904. gadam) bija iznākušas grāmatas tikai ar atsevišķiem attēliem. Vēl pēc 20 gadiem (1924. gadā) iznāca grāmatas otrais izdevums.
Grāmata ir interesanta ne tikai no mākslinieciskā, bet arī no zinātniskā viedokļa. Tajā doti detalizēti sugu apraksti, latīniskie nosaukumi un paskaidrojumi, ko sarakstījis pats autors. Daudzi no grāmatā attēlotajiem organismiem tika aprakstīti pirmo reizi. Šī grāmata ir nospēlējusi svarīgu lomu arī jūgendstila attīstībā [5]. Daudzi 19. gs. beigu mākslinieki, kā piemēram, Emīls Galle (Émile Gallé, 1846-1904), Rene Laliks (René Lalique, 1860-1945), Antonio Gaudi (Antoni Gaudí, 1852-1926) šajā grāmatā ir atraduši iedvesmu saviem darbiem. Arī mūsdienās grāmatas attēli turpina iedvesmot māksliniekus. Tā piemēram, datorspēles “Mirušais kosmoss” (Dead space, 2008-2023) dizaina mākslinieki, veidojot spēles briesmoņus, ir iedvesmojušies no grāmatā attēlotajiem medūzu attēliem [6].
Dzīves laikā E. Hekels uztaisija ap 1000 skiču un gravīru un labākie viņa darbi tika izvēlēti grāmatai. Kopumā “Kunstformen der Natur” 100 attēli. Katra būtne ir numurēta un tai dots detalizēts zinātnisks apraksts. Grāmatā ir gan melnbalti, gan krāsaini zīmējumi.
Grāmatā attēlotās radības ir uzzīmētas ļoti detalizēti un mākslinieciski skaisti, taču ne vienmēr var atpazīt līdzību ar konkrēto sugu dabā. Attēli ir tik detalizēti, ka dabā šādas detaļas nav pamanāmas.
Autors šajā grāmatā pēc iespējas labāk ir gribējis parādīt dabas daudzveidīgo formu dažādību. Grāmatā var redzēt gan vienkāršas radības – medūzas, koraļļus, gan arī sarežģītākas – sikspārņus un bruņurupučus. Interesanti, ka attēlotas arī izmirušas radības, piemēram, trilobīti.
Latvijas Universitātes Muzejā Zooloģijas kolekcijās glabājas vairāki priekšmeti, kas attēloti šajā grāmatā. Tomēr lielākā daļa no muzeja eksponātiem ir seni un to izskats laika gaitā ir mainījies.
Interesants eksemplārs ir parastā jūraszvaigzne (Asterias rubens), kas izskatās ļoti neparasti. Baltie izaugumi ir zvaigznes “kājas”, kas dabā ir ļoti īsas (jaunajām zvaigznēm garākas). Zooloģijas kolekcijās jūraszvaigznes glabājas gan kā slapjie preparāti (burkās formalīnā vai spirtā), gan izžāvētā veidā. Diemžēl kā slapjie preparāti tās saglabājušās slikti un zaudējušas krāsu un, iespējams, arī formu. Jūraszvaigznēm burkās nav zināmi arī iegūšanas gadskaitļi – tos var tikai minēt. Tikmēr izžāvēta jūraszvaigzne, kas iegūta 1970-tajos gados, izskatās ļoti labi.
Vēl viens grāmatā attēlotais jūras iemītnieks ir parastais astoņkājis (Octopus vulgaris). Muzeja kolekcijā tas arī ir saglabāts kā slapjais preparāts, un diemžēl arī viņa vēsture nav zināma. Kolekcijā esošais astoņkājis nav labi pārredzams, turpretim grāmata dod lielisku ieskatu par tā izskatu.
Turpinot ar jūras iemītniekiem, jāpiemin jūraspīlīte (Lepas anatifera). Muzeja krājumā ir vairāki šī vēžveidīgā slapjie preparāti. Jūraspīlītes ir diezgan mazas, bet grāmatā tās attēlotas lielas un tik detalizēti, ka dabā šādas detaļas nemaz nav pamanāmas. Īpaši tāpēc, ka jūraspīlīte ir attēlota arī no iekšpuses. Zooloģijas kolekcijās esošās jūraspīlītes ar laiku ir zaudējušas krāsu, īpaši ekspozīcijā esošais eksemplārs, kas ievākts ap 1940. gadu. Pārējiem eksemplāriem vēsture nav zināma.
Garnele (Palaemon serratus) ir vēl viens jūras iemītnieks, kas attēlots grāmatā. Kaut arī tas attēlots grafiski, bez krāsām, tomēr ļoti detalizēti. Muzeja kolekcijās esošie apmēram 100 gadus vecie garneļu eksemplāri (no 1927. gada) arī ar laiku jau ir zaudējuši krāsu, taču tie ir viegli atpazīstami pēc formas.
Vienā zīmējuma lapā kopā ar garneli attēlots arī vēžveidīgais (Lissa chiragra). Muzeja kolekcijā ir saglabājies tikai viens šīs sugas īpatnis no 1922. gada. Ar laiku tas gan ir zaudējis ne tikai krāsu, bet pat nav atpazīstams.
Viens no interesantākiem dzīvniekiem, kas attēlots šajā grāmatā, ir t.s. “dzīvā fosīlija” – zobenaste (Limulus polyphemus). Zobenaste eksistē uz Zemes jau kopš dinozauru laikiem, bet šī suga nemaz nav evolucionējusi. Zobenaste grāmatā ir attēlota ļoti detalizēti. Zooloģijas kolekcijā zobenastes eksemplāri ir labi saglabājušies, kaut arī tie ir iegūti 20. g. sākumā, t.i., ap 1901. gadu.
Grāmatā ir attēlotas arī sauszemes būtnes, no kurām interesants ir garausainais sikspārnis (Plecotus auritus). Melnbaltie zīmējumi ļoti detalizēti attēlo šī dzīvnieka ķermeni un purniņu. Zooloģijas kolekcijās sikspārņi glabājas gan kā slapjie preparāti (šķidrumā), gan kā ādiņas.
Kaut arī Zooloģijas kolekcijās nav tieši to sugu dzīvnieku izbāzeņu, kas attēloti grāmatā, ir pārstāvētas tās pašas dzimtas. Piemēram kolibri dzimta (Trochilidae). Grāmatā attēlotie kolibri putni ir ļoti spilgti un ataino, kādi tie izskatās dabā. Tikmēr kolibri izbāzeņi, kas apskatāmi muzejā, ir zaudējuši savu spilgtumu, jo tie ir ļoti seni: no Apolonija fon Maltica (Apollonius von Maltitz, 1795–1870) kolekcijas, kas datējama ar 19. gs. pirmo pusi. Jāpiemin arī, ka tā laika taksidermija nebija tik izcila kā mūsdienās, tāpēc daudzi putnu izbāzeņi izskatās nedabiski.
Līdzīgi ar gliemjiem (Mollusca). Grāmatā gliemjiem ir veltītas vairākas lapas un attēloti vairāki gliemji – Murex, Conus, Harpa, Tridacna, Hippopus. Minētie gliemji atrodas arī muzeja kolekcijā un pieder Ādama Butuļa (1860-1938) kolekcijai. Gliemjus Conus imperialis un Tridacna squamosa var apskatīt ekspozīcijā LUM Zooloģijas kolekcijās.
Ievērības vērti ir arī fosilijas jeb pārakmeņojumi – trilobīti un amonīti. Grāmatā attēloti arī dažādi augi, piemēram, kukaiņēdājs augs no dzimtas Nepenthaceae.
Vairākas grāmatā attēlotās radības izskatās it kā ne no šīs Zemes nākušas. Piemēram, medūzas (Toreuma bellagemma, Discolabe quadrigata) vai vienšūņi (Lithocircus magnificus).
Šķirstīt “Kunstformen der Natur” ir ļoti interesanti. Šie attēli aizrauj ar dabas dažādību un tās formām. Iespējams, visvairāk aizrauj tieši detaļas, kam grāmatā pievērsts tik daudz uzmanības. Šī grāmata tiešām ir uzmanības vērta un ir izcils dabas slavināšanas piemērs.
Uzzināt vairāk var LU Muzeja Zooloģijas kolekcijās Kronvalda bulvārī 4, Rīgā iepriekš piesakoties.
Vairāk informācijas
- Ernst Haeckel
- Ernst Haeckel “Kunstformen der Natur”. 1904. g., 3. lpp. (ZOO409)
- Ernst Haeckel “Kunstformen der Natur”. 1904. g., 4. lpp. (ZOO409)
- Ernst Haeckel “Kunstformen der Natur”. 1904. g., 4. lpp. (ZOO409)
- The incredible naturalist’s drawings that inspired Art Nouveau
- Brethren Moons
1. Ernst Haeckel “Kunstformen der Natur”. 1904. g.
2. Bibliographisches institut https://en.wikipedia.org/wiki/Bibliographisches_Institut
3. Ernst Haeckel https://www.britannica.com/biography/Ernst-Haeckel
4. Young sea star https://anatomytoyou.com/2016/01/29/young-sea-star/
5. Kunstformen der Natur https://de.wikipedia.org/wiki/Kunstformen_der_Natur
6. Adolf Giltsch https://www.findagrave.com/memorial/131475611/adolf-giltsch
7. Paul von Ritter https://de.wikipedia.org/wiki/Paul_von_Ritter
8. Apollonius von Maltitz https://de.wikipedia.org/wiki/Apollonius_von_Maltitz
9. Rudzīte. M. Fotogalerija “Jūras gliemju daudzveidība Ā. Butuļa kolekcijā” https://www.lu.lv/muzejs/par-mums/zinas/zina/t/50850/
10. Rudzīte. M. LU Goda doktora Ā. Butuļa dāvīnājums Latvijas Universitātei https://www.lu.lv/muzejs/menesa-prieksmets/2019-gads/
11. Dzimis Ādams Butulis https://www.lu.lv/muzejs/notikumi/diena/notikums/e/dzimis-adams-butulis-20241205/
12. The incredible naturalist’s drawings that inspired Art Nouveau https://www.pixartprinting.co.uk/blog/drawings-ernst-haeckel/?srsltid=AfmBOop2sF4jd328VhOkP39zoQRu4UPUYufpGE1gJMFp0nrfSPnWS6FR
13. Brethren Moons https://deadspace.fandom.com/wiki/Brethren_Moons
