Par LU Vēstures muzeju

Doma par muzejisko vērtību vākšanu, glabāšanu un popularizēšanu Latvijas Universitātē rodas līdz ar pašas augstskolas izveidošanu. No 1919. gada atsevišķās Universitātes fakultātēs tiek veidotas muzejisko vērtību kolekcijas, ar laiku nodibināti mācību procesam paredzēti mācību kabineti un muzeji, šeit minams Medicīnas fakultātes Anatomijas muzejs, Inženierzinātņu fakultātes Ģeodēzijas un purvu muzejs, Teoloģijas fakultātes un Arhitektūras fakultātes kolekcijas, kā arī Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes savāktās vērtības. Kolekciju apjoma un vērtīguma ziņā izceļams profesora Ernesta Felsberga, pirmā Latvijas Universitātes rektora, 1921./22. mācību gadā izveidotais un vadītais Mākslas vēstures kabinets Filoloģijas un filozofijas fakultātē. Šī muzeja krājumā ietilpa vērtīgu monētu un iespieddarbu kolekcijas, grieķu un romiešu mākslas darbu oriģināli,  kā arī Latvijas mākslas vērtības. Universitātes muzeju kolekcijas pamatā bija paredzētas akadēmiskai apmācībai un zinātniskajai pētniecībai. 1930. gadā izskan ierosinājums apvienot šos mācību kabinetus – muzejus vienotā un vispārējā Latvijas Universitātes muzejā, tomēr, fakultātēm nespējot rast vienprātību minētajā jautājumā, iecere netiek īstenota. Tomēr šajā laika periodā tiek pieņemts cits nozīmīgs lēmums – 1932. gada 13. aprīlī Universitātes vadība nolemj agrāko Rīgas politehniskā institūta studentu karceri atstāt nepārbūvētu, tam kļūstot par unikālu kultūrvēsturisku pieminekli.

Pēc 1940. gada Latvijas Universitātes muzejiskās vērtības netiek saudzētas, daudzas muzeju kolekcijas tiek iznīcinātas, liela daļa vērtīgu priekšmetu pazūd bez vēsts, daļa nokļūst valsts muzeju krājumos. Šajā laika periodā tiek pārtraukta Latvijas Universitātes vēstures izpēte, jaunajai varai šo vēsturi pārrakstot un veidojot no jauna. Nelielas pārmaiņas vērojamas sešdesmito gadu otrajā pusē, kad 1967. gadā tiek atklāta pirmā augstskolas vēsturei veltītā tematiskā izstāde, kura, kaut arī pretrunīgi vērtēta, rosina jaunu muzejisko materiālu vākšanu. Jauns un nozīmīgs posms Latvijas Universitātes vēstures izpētē sākas astoņdesmito gadu beigās, kad tiek atjaunota iecere par vienota Universitātes muzeja izveidošanu. 1988. gada 31. oktobrī LU Padomē tiek pieņemts lēmums par Universitātes muzeja izveidošanu. Pēc neatlaidīga organizatoriska darba 1990. gadā tiek izveidots vienots Latvijas Universitātes muzejs ar 6 filiālēm: LU Vēstures muzejs, Zooloģijas muzejs, Ģeozinātņu muzejs, Skaitļošanas un tehnikas muzejs, Botānikas muzejs un Pedagoģijas muzejs. Turpmākajos gados šiem muzejiem pievienojas Fridriha Candera – kosmosa izpētes muzejs un Cilvēka patoloģijas muzejs, par sadarbības partneri kļūst Latvijas ķīmijas vēstures muzejs.

Šobrīd Latvijas Universitātes Zinātņu un tehnikas vēstures muzejs darbojas kā Latvijas Universitātes mācību zinātniskās pētniecības un kultūrizglītības struktūrvienība, kas mērķtiecīgi sakārto, uzglabā un prezentē materiālus, saistītus ar Latvijas Universitātes dažādu zinātņu nozaru vēsturi. LU Vēstures muzejs kalpo mācību un zinātniskiem mērķiem, kā arī Latvijas Universitātes kultūrvēsturisko vērtību popularizēšanai. Muzejā ir iespēja iepazīties ar materiāliem – fotogrāfijas, dokumenti, priekšmeti, grāmatas – par Universitātes priekšvēsturi, dibināšanu un attīstību līdz mūsdienām; par personībām, kuras studējušas vai strādājušas Latvijas Universitātē un devušas lielu ieguldījumu akadēmiskajā, zinātniskajā, saimnieciskajā, kā arī kultūras darbā.