1925. gada 14. decembrī Parīzē dzimis Viktors Grāvītis (1925-2001). V. Grāvītis ir pazīstams kā Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības dibinātājs (1958. g.) un aktīvists, Dabas un vēstures kalendāra izveidotājs (1962. g.) un redaktors.
V. Grāvītis studējis ģeoloģiju Latvijas Valsts universitātē, turpinājis studijas Maskavā un Tartu. 1942. g. sācis strādāt Zemes bagātību pētīšanas institūtā - vēlākajā Ģeoloģijas institūtā (tā nosaukums un pakļautība mainījusies daudzreiz; 1989. g. institūta Latvijas ģeoloģijas nodaļa pārgāja Universitātes pārziņā). Turpinot J. Grestes darbu, V. Grāvītis 1951-1968. g. vadījis Ģeoloģijas institūta muzeju. Sarakstījis virkni ģeoloģisku zinātnisko darbu, no kuriem nozīmīgākie - par Virešu ģeoloģisko struktūru un Latvijas kramiem. Pētījis devona fosīlos pleckājus, aprakstījis jaunas sugas.
Popularizējot Latvijas ģeoloģiju un tās izpētes vēsturi, publicējis daudz rakstu Dabas un vēstures kalendārā un citos periodiskajos izdevumos. Daudzus gadus bijis Jauno ģeologu pulciņa vadītājs.
Viktors Grāvītis interesējies par tautas astronomiju, laika skaitīšanu, Jāņu un citu gadskārtu ierašām, vācis folkloras materiālus. 1996. g. devis savu atjaunotā senā Saules–Mēness kalendāra versiju, ko atzinīgi novērtējuši un lieto folkloristi.
LU Muzejā glabājas V. Grāvīša un viņa tuvinieku nodotie materiāli.
Saistītie materiāli:
A. Zabele. Ģeoloģijas entuziastam Viktoram Grāvītim — 75. Dabas un vēstures kalendārs 2000. Rīga, Zinātne, 1999. 237-243 lpp.
Z. Kipere. Ģeologs Viktors Grāvītis 14.12.1925. Parīzē — 21.11.2001. Rīgā. Tehnikas Apskats 139/140, LZA, 2002. 60-61 lpp.
V. Sorokins. Iežiem, skolēniem un kalendāram atdotā sirds. Dabas un vēstures kalendārs 1995. Rīga, Zinātne, 1994. 242-246 lpp.