1908. gada 9. oktobrī Dubultos dzimis Jēkabs Videnieks - latviešu astronoms. Mācījies Jūrmalas pilsētas vidusskolā. 1926. gadā sācis studēt astronomiju LU MDF Matemātikas nodaļā, studijas ļoti sekmīgi pabeidzis 1933. gadā, iegūstot matemātikas zinātņu kandidāta grādu. J. Videnieks sāka strādāt observatorijā jau studiju laikā, 1929. gadā viņš bija palīgnovērotājs ģeogrāfiskā garuma noteikšanas darbos Rīgā un Tallinā, līdztekus strādājis par skolotāju vairākās ģimnāzijās. Otrā pasaules kara laikā viņš iestājās Latviešu leģionā, karoja Volhovas frontē un Kurzemes katlā, kļuva par virsleitnantu. Kara beigās J. Videnieks tika ievainots un krita padomju armijas gūstā, vairākus mēnešus pavadīja filtrācijas nometnē. Pēc kara gūstekņu nometnes ap 1948. gadu strādāja Ģeofizikas observatorijā Rīgā, tad arestēts un izsūtīts uz PSRS Tālajiem Austrumiem. Atgriezies Latvijā 1960. gadā, bija skolotājs Dobeles vidusskolā, bet pēc dažiem gadiem miris.
Zinātniska publikācija par līmeņrāža ampulu pārbaudes metodi (1943), divas populārzinātniskas grāmatas “Zvaigžņotā debess” (1936, 1938) un ap 25 raksti par astronomijas jautājumiem periodiskajā presē un žurnālos.