
Gustavs Jānis Jēkabs Reinhards dzimis 26. aprīlī 1968. gadā Bērsteles (vēlāk Svitenes) pagasta Igauņos.
1888. gadā absolvē Jelgavas ģimnāziju un 1889. gadā sāk studēt medicīnu Tērbatas Universitātē (tagad Tartu Universitāte). 1899. gada aprīlī iegūst doktora grādu medicīnā. Studiju laikā kļūst par studentu korporācijas Lettonia biedru.
Pēc ģimnāzijas beigšanas gadu strādāja par grieķu un latīņu valodas skolotāju Bergmaņa skolā Dobelē. Studiju laikā 1894. gadā strādā Tērbatas Universitātes Iekšējo slimību klīnikā un no 1895. līdz 1897. gadam Acu klīnikā kā subasistents. 1897. gadā piedalījās pārvietojamās acu ārstēšanas kolonnas darbā Ufas guberņā, vadīja tādu kolonnu Mežotnes pagastā un citur. No 1898. līdz 1901. gadam acu ārsts Liepājā. No 1901. gada acu slimību klīnikas īpašnieks Rīgā, kā arī no 1902. līdz 1914. gada Rīgas pilsētas Marijas meiteņu skolas ārsts.
No 1904. līdz 1905. gadam kā ārsts mobilizēts Krievijas-Japānas karā. 1905. gada rudenī viņu komandēja izpētīt acu slimību izplatīšanos gar Amūras upes krastiem no Habarovskas līdz Sahalīnas jūrai, vadījis ekspedīciju.
No 1903. līdz 1920. gadam bija Latviešu Ārstu biedrības priekšsēdētājs, pēc tam — goda prezidents. 1914. gadā Latviešu ārstu biedrības žurnāla Veselība līdzizdevējs.
No 1906. gada strādājis Rīgā - acu slimību konsultants Rīgas cietumu slimnīcā, Rīgas cietumu ārsts, acu ārsts Rīgas pilsētas elementārskolās. Papildināja zināšanas Kēnigsbergas, Berlīnes, Vīnes, Budapeštas, Neapoles un Pēterburgas acu slimību klīnikās. G. Reinhards uzsāka akluma cēloņu un trahomas izplatības reģistrāciju Latvijā.
Vēl pirms Latvijas Universitātes dibināšanas 1919. gada 28. septembrī, piedalījies medicīnas fakultātes organizēšanas subkomisijā. Ievēl par subkomisijas vadītāju. Subkomisijas pirmā sēde bija 1919. g. 28. augustā un tā strādāja līdz 11. septembrim. Subkomisijas sēžu laikā kā vienu no medicīnas fakultātes mācībspēkiem, fakultātes “kodolu” ievēl G. Reinhardu. No 1920. gada docents, vēlāk privātdocents. Iekārtoja un vadīja LU Acu klīniku. No 1924. gada sākuma LU padomes loceklis no ārštata mācību spēkiem. No 1934. gada Rasu eigēnikas katedras vadītājs.
G. Reinhards bija aktīvs politiskais darbinieks - no 1920. līdz 1922. gadam Satversmes sapulces deputāts, līdz 1931. gadam 1., 2., 3. Saeimas deputāts. Bija Pašvaldību un sociālās likumdošanas komisijas loceklis. No 1921. gada vairrākkārt bija Rīgas pilsētas domes loceklis.
No 1921. līdz 1922. gadam kristīgās nacionālās savienības dienas laikraksta Tautas Balss izdevējs un redaktors Rīgā, žurnāla Universitas un Latvijas pretalkohola biedrības laikraksta Jaunā Balss līdzstrādnieks.
Rakstīja periodikā par acu veselību un cīņu ar alkoholismu. Latvijas pretalkohola biedrības goda biedrs, Rīgas Latviešu biedrības runas vīrs.
Apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni (III šķira).
Mūžībā devies īsi pirms savas 69 dzimšanas dienas 1937. gada 6. aprīlī. Apbedīts Svitenes Vidukļu kapos 16. maijā, piepildot pēdējo vēlēšanos - tikt apglabātam ziedu laikā.
Gustavs Reinhards 1930. gadu sākums