![](/fileadmin/user_upload/LU.LV/Apaksvietnes/Izstrade/Muzejs/Menesa_prieksmets/2025/LU_aptieka/Eduards_Svirlovskis.png)
1874. gada 10. novembrī dzimis Eduards Svirlovskis, latviešu farmaceits. 1906. gadā aizstāvējis disertāciju Tērbatas Universitātē, iegūstot farmācijas maģistra grādu. Tā paša gada rudenī stājies darbā K. Krēsliņa aptiekā Pēterpilī par laborantu. 1908. gada sākumā E. Svirlovskis tika uzaicināts farmācijas žurnāla “Фармацевтическій Журналъ” redaktora un Pēterpils Farmaceitu biedrības ķīmiski bakterioloģiskās laboratorijas vadītāja amatos, un šos pienākumus pildījis ar pārtraukumiem līdz 1918. Gadam.
1914. gadā komandēts uz ārzemēm, kur strādāja Bernē pie profesora A. Čirha farmakognozijā un O. Tunmaņa augu mikroķīmijā. 1916. gadā Svirlovskis iecelts par Zemkopības departamenta vecāko speciālistu Pēterpilī. 1916. un 1917. gada vasarā komandēts uz Turkestānu (vēsturisks Centrālāzijas reģions starp Sibīriju, Tibetu, Indiju, Afganistānu, Kaspijas jūru un Gobi tuksnesi) pētīt vietējo farmakofloru, ierīkot un vadīt opija izmeklēšanas laboratorijas Semirečas apgabalā.
1919. gadā tika uzaicināts Latvijas Veselības departamenta dienestā par Ķīmijas nodaļas vadītāju, 1920. gadā ievēlēts par Latvijas Universitātes (LU) docentu un 1924. gadā - par profesoru. 1923. gadā devies komandējumā uz Vāciju, kur strādāja Berlīnes Farmācijas institūtā un Botāniskajā dārzā. 1929. gada vasarā viņš strādāja Vīnes Botāniskajā institūtā. 1937. gadā aizstāvēja doktora disertāciju.
Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes Farmācijas nodaļā bijis otrs izcilākais mācībspēks pēc Ķīmijas fakultātes dekāna Eduarda Zariņa. LU Farmakognozijas katedras izveidotājs un ilggadējs vadītājs.
Devies mūžība 1949. gada 17. maijā. E. Svirlovski izvadīja 1949. gada 20. maijā no Latvijas Valsts universitātes (tagad LU) Lielās aulas Raiņa bulvārī 19.
Zaļais vilnis - Latviešu pirmais ārstniecības augu pētnieks Eduards Svirlovskis
Mēneša priekšmets. Latvijas Universitātes aptiekas priekšmeti