CONFERENCE
1907. gada 3. aprīlī dzimis latviešu luterāņu mācītājs, Latvijas Universitātes (LU) Teoloģijas fakultātes zinātniskais asistents, latviešu studentu korporācijas Latvia biedrs un latviešu teologs-baznīcu vēsturnieks Edgars Ķiploks, kurš absolvēja Rīgas pilsētas Viļa Olava komercskolu. Skolas gaitas uzsāka 1916./1917. gadā, kad Latvijas teritorijā (tā laika Krievijas impērijas Baltijas guberņās - Kurzemē, Vidzemē un Igaunijā) norisinājās Pirmais pasaules karš. Komercskolu absolvēja 1926. gadā, kad pagāja seši gadi kopš Latvijas izcīnīja savu valstisko neatkarību
1920. gadā.
Sākotnēji LU studēja tautsaimniecību, iestājoties 1926. gadā LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes Tautsaimniecības nodaļā, bet pēc diviem gadiem (1928. gadā) pārgāja uz LU Teoloģijas fakultāti. Studējis teoloģiju no 1928. līdz 1937. gadam, ka studiju laikā 1930. gadā saņēma I godalgu par labāko studentu darbu teoloģijā Latviešu katķisma vēsture un 1935. gadā
II godalga par darbu Svētrunu teksts: Lūka evaņģēlijs 16, 1.-9. līdz ar homilētisku eksēgesī un dispozīciju. 1937. gadā absolvēja studijas, aizstāvot darbu Latviešu katķisma vēsture kā kandidāta darbu un iegūstot kandidāta grādu teoloģijā (Candid. theol.). Saņēmis studiju laikā arī prestižo Kristapa Morberga mecenāta stipendiju. Paralēli studijām, E. Ķiploks iesaistījās LU Studentu padomes (LUSP) darbībā no 1930. līdz 1937. gadam, kur pildīja prezidija sekretāra (1931-1932) un Grāmatniecības komisijas priekšsēdētāja (1932-1937) pienākumus. Rediģējis LUSP izdoto brošūru Vadonis LU studentiem (vēlāk Studentu kalendārs). Studiju laikā ticis ievēlēts par
LU Teoloģijas fakultātes zinātniskā asistenta substitūtu 1932., 1933., 1934., 1935., 1936. un 1937. gadā, bet no 1938. līdz 1940. gadam bija jaunākais zinātniskais asistents.
PSRS okupācijas rezultātā (1940-1941) tika likvidēta LU Teoloģijas fakultāte, bet E. Ķiploks darbojās kā luterāņu mācītājs Rīgā. Nacionālsociālistiskās Vācijas okupācijas laikā (1941-1944) vadīja apgādu Latvju Grāmata, ko pārcēla trimdā no Latvijas uz ASV. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Latvijas Zinātņu akadēmija 1994. gadā E. Ķiplokam piešķīra vēstures Goda doktora grādu (Dr.hist. h. c.) par lielu ieguldījumu Latvijas kultūras un reliģijas vēstures izpētē un popularizēšanā, pasniedzot pat Triju Zvaigžņu ordeni (IV šķiru).
Darbojies arī latviešu studentu korporācijā Latvia, kur pildījis Prezidija (sekretāra, priekšsēdētāja vietnieka un priekšsēdētāja) un arhivāra amata pienākumus laikposmā no 1928. līdz 1929. gadam. Arī bijis studentu/šu korporāciju žurnāla Universitas redakcijas sekretārs (1930-1934) un atbildīgais redaktors (1934-1935), kurš arī publicējies žurnālā Universitas par latviešu studentu korporāciju vēstures jautājumiem, latviešu studentiem Tērbatas Universitātē un Rīgas Politehniskajā institūtā, kā arī par LU Studentu padomes studentu etnisko polarizāciju jeb pretstāvi starp latviešiem un nacionālo minoritāšu studentu pārstāvju frakcijām. Trimdas (1944-1991) un pēctrimdas laikā (1991-pašlaik) līdz savai nāvei 1999. gada 2. augustā darbojies savas studentu korporācijas kopā Mineapolē, Minesotas štatā ASV, kur bijis Kopas vecākais (1956-1957). Pildījis Mineapoles Jēzus draudzes mācītāja pienākumus (1962), kā arī dibinājis biedrību Sējējs reliģisku grāmatu izdošanai (1953), kļūstot par tās priekšsēdētāju un ģenerālsekretāru.
Edgars Ķiploks Lomas: izdevējs, vēsturnieks, zinātnieks 03.04.1907 – 02.08.1999