2014. gads

Zinātņu un tehnikas vēstures muzeja 2014. gada janvāra mēneša priekšmets – aterosklerozes skarta aorta.

Cilvēka vislielākais asinsvads ir aorta, kas iznāk no kreisā sirds kambara un turpinās vēdera virzienā, iesākot lielo asinsrites loku. Ateroskleroze ir stāvoklis, kad taukainu materiālu, piemēram, holesterīna uzkrāšanās rezultātā artērijas sieniņas kļūst biezākas un rodas hronisks sieniņu iekaisums. Galvenie aterosklerozes riska faktori ir augsts asinsspiediens, paaugstināts holesterīna līmenis asinīs, diabēts, mazkustīgs dzīvesveids un stress. Smēķēšana ievērojami palielina risku saslimt ar aterosklerozi un paātrina tās attīstību. Attēlā redzama aortas iekšējās virsmas izteikta pārkaļķošanās un čūlošana. Attēla apakšējā daļā pa kreisi redzams trombs, kuram plīstot var notikt asinvadu aizsprostošanās. Lai nesaskārtos ar šādām veselības problēmām, LU Cilvēka patoloģijas muzejs aicina jaunajā 2014. gadā pozitīvi mainīt savu dzīvesveidu!

Šo un pārējos Cilvēka patoloģijas muzeja eksponātus iespējams apskatīt Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Patoloģijas katedras telpās, Ojāra Vācieša ielā 4, III stāvs, 306. kabinets. Apmeklējums iepriekš jāpiesaka pa tālruni 67455893 vai 29669458. Ieejas maksa EUR 2. Skolēniem, studentiem un pensionāriem EUR 1. Latvijas Universitātes studentiem – bez maksas.

Latvijas Universitātes (LU) Zinātņu un tehnikas vēstures muzejā par 2014. gada februāra mēneša priekšmetu izraudzīts pelēkais vilks Canis lupus (L.).

Šogad aprit 73 gadi, kopš vilka izbāzenis, kas glabājas Zooloģijas muzejā, kopā ar vēl vairāk kā 440 putnu un zīdītājdzīvnieku izbāzeņiem tika pārņemts no Kurzemes provinciālā muzeja Jelgavā, kas dibināts 1818. gadā. Precīzāki dzīvnieka ieguves dati dabā nav zināmi, bet tā vecums teorētiski var būt pat 190 gadi.

Taksidermijas attīstības pirmsākumos pat meistariem reti kad izdevās dzīvniekus iekonservēt pozās, kas ir tuvas dabiskajām. Tādēļ no mūsdienu skatu punkta daudziem tā laika izbāztajiem dzīvniekiem ķermeņa stāvoklis šķiet dīvains. Nav neparasti arī tas, ka tādu nozīmīgu plēsēju un cilvēka konkurentu uz medījumu kā vilks, centās attēlot pēc iespējas iespaidīgāku un biedējošāku, demonstrējot tieši vareno “žokļu aparātu”, izkarinot mēli u.tml.

Latvijas dabas muzejs vilku izraudzījies par “2014. gada zīdītājdzīvnieku”. Mūsu valstī pelēkais vilks iekļauts īpaši aizsargājamo un daļēji izmantojamo dzīvnieku sarakstā. Tas nozīmē, ka Latvijā iespējama vilku medīšana apmēros, kas saglabā un nodrošina populācijas labvēlīgu stāvokli.

Vilka izbāzeni iespējams apskatīt Zooloģijas muzejā darba dienās, iepriekš piesakoties pa tālruni 67034881.

Zinātņu un tehnikas vēstures muzeja 2014.gada marta mēneša priekšmets: 20. gs. 80. gadu datoru "skārienjutīgās" tastatūras.

Līdz pat 20. gs. 80. gadu beigām datoros apstrādājamās un to vadībai nepieciešamās informācijas ievadei izmantoja galvenokārt grupās ("tastatūrās") apvienotus, ar taustiņiem darbināmus mehāniskus elektriskos slēdžus, kuri prasīja zināmu pirkstu piepūli, kā arī regulāru sīkumainu apkopi. Plakanie ("lokšņu") datu vizualizācijas ekrāni, kas ātri un plaši ieviesās 20. gs. beigās (vispirms mobilajos telefonos un klēpjdatoros), ļoti drīz kļuva "skārienjutīgi", t.i. ļāva ievadīt informāciju, ar pirkstiem elektriski vai optiski ietekmējot norādītas ekrāna vietas (it kā "taustiņu imitācijas" uz tā). Zināmu starpposmu veidoja 20. gs. 80. gadu sākumā radītās, principā vēl mehāniskās "skārienjutīgās" tastatūras ar plānām, elastīgām, sīkiem kontaktiem nosētām plēvēm jeb membrānām, kas nodrošināja elektrisku savienojumu ar zīmēm norādītās vietās pat ļoti viegla pirksta pieskārienu rezultātā.

Šādas nosacīti "skārienjutīgas" tastatūras un dažādi to pielietojumi skatāmi LU Skaitļošanas tehnikas un informātikas muzejā Raiņa bulvārī 29, apmeklējumu iepriekš saskaņojot pa tālruni 67211023 (plkst. 10.00 - 15.00) vai e-pastu: asklumuz@latnet.lv.

Par muzeja aprīļa mēneša priekšmetu izvēlēts dinozaura pēdas nospiedums.

Šo trīspirkstainās pēdas nospiedumu, kura garums un platums ir 50 cm, atstājis visai liels, plēsīgs, uz divām kājām staigājošs dzīvnieks no Theropoda grupas. Smilšakmens plāksne ar pēdas nospiedumu nākusi no Obernkirhenes karjera Lejassaksijā (Vācijā), kas atrodas Vēzeres upes ielejā. Šajās akmeņlauztuvēs 2007. gadā atklāti slāņi ar vairākiem tūkstošiem zauru pēdu, ko ieminuši pārstāvji no šādām dinozauru grupām: Ankylosauria, Iguanodon, Stenopelix, Euornithopoda, Ornithischia, Theropoda. Nospiedumu vecums ir ap 140 miljoniem gadu un tie datējami ar krīta perioda sākumu. Plāksni muzejam dāvinājusi ģeoloģe Sarmīte Kondratjeva 2000. gadā.

Šo un pārējos Ģeoloģijas muzeja eksponātus iespējams apskatīt muzeja ekspozīcijā Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes telpās Alberta ielā 10 (tuvāka informācija 213. telpā). Ekskursija iepriekš piesakāma pa tālruni 67333071 vai 29112907.

Zinātņu un tehnikas vēstures muzeja 2014. gada maija mēneša priekšmets – Eduarda Pētersona (1882 – 1958) disertācija pedagoģikas doktora grāda iegūšanai.

Disertāciju „Pestalocija personība un viņa pedagoģiskās idejas” latviešu pedagogs Eduards Pētersons aizstāvēja Latvijas Universitātes (LU) Filoloģijas un filozofijas fakultātē 1940. gada 3. maijā. Tā bija pirmā LU aizstāvētā doktora disertācija pedagoģikā, kā starpkaru periodā apzīmēja šo zinātni. Līdz šim bija zināms tikai viens disertācijas eksemplārs Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Pedagoģijas muzeja eksemplārs ir jaunieguvums, Zviedrijas latvietes Ievas Graufeldes dāvinājums.

Eduards Pētersons dzimis Valkas apriņķī, beidzis Irlavas, pēc tam Valkas – Valmieras skolotāju semināru, studējis LU, apguvis Vācijas pieredzi Berlīnē un Leipcigā. Strādājis par skolotāju, pamatskolu inspektoru, Jelgavas Valsts skolotāju institūta direktoru. Kopš 1924. gada bija LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes Pedagoģijas nodaļas docētājs. Mācījis studentiem pedagoģiju (mācība par skolu, vispārīgā didaktika) un pedagoģijas vēsturi. 1944. gadā emigrējis uz Vāciju, tad uz Zviedriju, kur arī miris un apglabāts.

Mēneša priekšmets un pārējā Pedagoģijas muzeja ekspozīcija apskatāma Anniņmuižā, Jūrmalas gatvē 74/76. Apmeklējumus iepriekš jāpiesaka pa tālr. 67033859 vai 29372140 muzeja vadītājai Aīdai Krūzei.

Par muzeja jūnija mēneša priekšmetu izvēlēts gada putns – pupuķis.

Starp daudzajām Latvijas Universitātes Zooloģijas muzejā eksponētajām putnu sugām pupuķim (Upupa epops) nav līdzinieku. Pēc izskata šis nelielais kakao krāsas putns ir pilnīgi oriģināls. Knābis tam ir kā tārtiņveidīgajiem putniem – garš un smails. Pagarinātas spalvas uz galvas veido „frizūru”, kuru pupuķis satraukumā spēj pacelt un izveidot raibu „panka pričeni”. Uz izplesto spārnu virspuses uzzīmēta gājēju pāreja – „zebra” jeb melni-baltu joslu zona. Lai pievērstu uzmanību šim neparastajam putnam, Latvijas Ornitoloģijas biedrība pupuķi izvēlējusies par Gada putnu.

Pupuķim, sauktam arī par bada dzeguzi, ir tālu dzirdama, skanīga dziesma. Tas sauc „u” skaņu trīs līdz četru zilbju garā sērijā. Putns barojas uz zemes līdzīgi kā mājas strazds, ar garo knābi meistarīgi pārbaudot augsni kukaiņu meklējumos. Ja pupuķim šķiet, ka draud briesmas, tas ar izplestiem spārniem pieplok zemei, slīpi paceļot galvu un garo knābi. Tādā pozā raibā apspalvojuma dēļ putns potenciālajam uzbrucējam ir grūti saskatāms.

Uz Zooloģijas muzejā glabātā pupuķa izbāzeņa pamatnes rakstīts gadskaitlis 1887. Šis izbāzenis nonācis muzejā 1941. gadā kopā ar vairāk nekā 440 citiem putnu un zīdītājdzīvnieku izbāzeņiem no Kurzemes provinciālā muzeja Jelgavā. Precīzāki putna ieguves dati dabā nav zināmi. Mēneša priekšmetu un citus Zooloģijas muzeja eksponātus iespējams aplūkot Rīgā, Kronvalda bulvārī 4, darba dienās, iepriekš piesakoties pa tālruni 67034881.

Par LU Zinātņu un tehnikas vēstures muzeja mēneša priekšmetu jūlijā izvēlēts 163 gadus sens lakša (Allium ursinum) herbārija eksemplārs, kas ievākts 1851. gadā Sāremā salā, Igaunijā. Herbārijs nāk no Rīgas dabaspētnieku biedrības (Naturforscher Verein zu Riga) senajām kolekcijām. Latvijas Botāniķu biedrība laksi izvirzīja par šī gada augu.

Latvijas teritorijai vecākais lakša jeb mežloka herbārijs LU Bioloģijas muzeja kolekcijā datēts ar 1901. gada 12. jūniju. Vākuma autors ir Vladislavs Roterts (Rothert). Tas ievākts netālu no Ķemeriem Kaņiera ezera ZA krastā. LU Botānikas muzeja Latvijas herbārijā (Herbarium Latvicum) glabājas vairāk par desmit seniem lakša herbārija eksemplāriem.

Laksis ir sīpola radinieks, senāk saukts arī par kazu ķiploku, jo jaunie dzinumi, stublājs un lapas smaržo pēc ķiplokiem. Auga nosaukums latīņu valodā nozīmē „lāču sīpols”. Lakši sastopami savvaļā ēnainos, dabiskos platlapju mežos un krūmājos upju ielejās, vecos parkos. Aug grupās, nereti veido lielas audzes. Augi ir daudzgadīgi 15-40 cm augsti, sīpols garens, slaids 2-4 cm garš. Stumbrs stāvs. Lapas 2 lancetiskas, kas pakāpeniski sašaurinās, nedaudz īsākas par stumbru ar 3-5 cm platu plātni. Ziedi balti, ziedu čemurs ciešs, pušķveida vai lodveida, zied maijā, jūnijā.

Latvijā laksis ir reta, īpaši aizsargājama suga (atrasta Moricsalā, Dundagā, Ķemeros, Daugavas, Abavas ielejās), kas iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā. Ja gadās atrast laksi savvaļā, atcerieties, ka to plūkt, griezt vai rakt savvaļā ir aizliegts.

LU Botānikas muzejs, kas atrodas Bioloģijas fakultātē, Kronvalda bulvārī 4, apmeklējams, iepriekš piesakoties pa tālruni 67034877 vai 27852990 (muzeja vadītājai Irēnai Bergai) darba dienās.

Zinātņu un tehnikas vēstures muzeja 2014. gada augusta mēneša priekšmets – 100 gadus vecs uzraksts Astronomiskajā tornī.

Latvijas Universitātes Astronomiskajā tornī uz kupola iekšējās sienas aplūkojams 100 gadus vecs uzraksts, kas vēsta: “Последнее полное солнечное затмение 8 августа 1914 наблюдала группа студентов и проф. Эренфейхт” – „Pēdējo pilno Saules aptumsumu 1914. gada 8. augustā novēroja studentu grupa un profesors Ērenfeihts”. Uzraksts tika atrasts, veicot tornī remontu, kad no sienām tika noņemts vecais apšuvums. 1914. gada 21. augustā (pēc jaunā stila) pilnā Saules aptumsuma josla gāja pāri Zemgalei, Vidzemei un nedaudz arī Latgalei. Nākošais pilnais Saules aptumsums Latvijā gaidāms tikai 2142. gada 25. maijā. No Varšavas atbraukušais profesors Viktors Ērenfeihts (1864 – 1917) no 1907. gada bija adjunktprofesors Rīgas Politehniskajā institūtā un no 1910. gada tur vadīja Astronomisko kabinetu.

Mēneša priekšmets, kā arī pārējā Fridriha Candera - kosmosa izpētes muzeja ekspozīcija apskatāma Latvijas Universitātes telpās, Raiņa bulvārī 19, darbadienās, iepriekš piezvanot pa tālr. 67034565 muzeja vadītājai Guntai Vilkai vai piesakoties e-pastā gunta.vilka@lu.lv.

Jaunā mācību gada noskaņās par septembra mēneša priekšmetu LU Vēstures muzejs ir izvēlējies studentu cepuri jeb nerealizēto Universitātes studentu formastērpa sastāvdaļu.

Tā bija viens no pirmajiem Latvijas Universitātes atribūtiem, izstrādāta 1921. gadā, taču oficiālas formastērpa statusu tā arī neieguva, jo vairums studentu jau bija dažādu studentu organizāciju biedri un tiem bija pašiem savas galvassegas un atribūtika. Arī turpmāk augstskolā studējošajiem netika noteikti kādi ierobežojumi attiecībā uz ģērbšanos. Līdzīga dizaina studentu cepures pastāvēja arī citās pasaules augstskolās, piemēram, Skandināvijas valstu universitātēs tās ieguva oficiālu statusu un tiek joprojām valkātas arī to studentu vidū, kas nav kādu biedrību vai korporāciju biedri.

LU Zinātņu un tehnikas vēstures muzeja 2014. gada oktobra mēneša priekšmets, sasaucoties ar nupat aizvadīto Zinātnieku nakts tematiku „Kristāli”, ir savdabīgs dabas “skulpturāls” veidojums – lodīšu smilšakmens.

Šīs raksturīgās lodītes un ķekarus smilšakmeņos veido kalcīta cements.

Latvijā lodīšu smilšakmeņi sastopami augšdevona Amatas svītas griezuma augšējā daļā, kas atsedzas Ventas, Abavas, Riežupes, Amatas un vēl dažu citu Gaujas pieteku krastos. Lodīšu diametrs ir no nepilna centimetra līdz vairākiem, pat 7 centimetriem. Atsevišķās lodītes saskaroties un saaugot veido īpatnējus ķermeņus – no nelielām “skulptūriņām” līdz savdabīgiem ķekariem un pat vairākus metrus lieliem blokiem. Pats interesantākais ir tas, ka katru lodīti parasti veido viens vienīgs kalcīta kristāls, ko ne tikai mikroskopā, bet pat ar neapbruņotu aci var redzēt lodītes šķēlumā. Par mēneša priekšmetu izvēlēts lodīšu smilšakmens veidojums no augšdevona Amatas svītas atseguma – Vizuļu ieža Amatas kreisajā krastā.

Mēneša priekšmetu un citu Ģeoloģijas muzeja ekspozīciju iespējams aplūkot Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē, Alberta ielā 10 (informācija 213. telpā), darbdienās, iepriekš piesakoties pa tālruni 67333071 vai 29112907.

Par muzeja mēneša priekšmetu izvēlēts Latvijā pirmās "datormūzikas" atskaņojums.

1961. gada pavasarī, ritot Latvijā pirmā lieljaudas datora "BESM-2" regulēšanai, tajā tika ieviesta tobrīd tikko parādījusies darbības kontroles sistēma ar skaņas signalizāciju, kas, reaģējot uz kādu noteiktu, programmu organizācijai ļoti būtisku komandu, ik reizi sūtīja signālu skaļrunī un tādējādi veidoja katrai programmai specifisku "skaņas pavadījumu". No tā nekavējoties radās tieksme veidot tādas programmas, kuru izpildes rezultāts būtu vienīgi kādas noteiktas melodijas atskaņošana.

Universitātes skaitļošanas centrā pirmās šādas programmas izveidoja toreizējie studenti-programmētāji Valdemārs Līnis, Solomons Hozioskis un Felikss Bulavs​. Arī vēlāk, līdz pat 20. gs. 80. gadu vidum, kad melodiju atskaņošana jau tika ietilpināta personālo datoru standartprogrammu klāstā​, tādas lieliski noderēja dažādu svinīgo un sabiedrisko pasākumu kuplināšanai.

Lentē ierakstītu dažādu seno datoru "muzicēšanu" var noklausīties LU Skaitļošanas tehnikas un informātikas muzejā (Raiņa bulvārī 29, tālr. 67211023).

Zinātņu un tehnikas vēstures muzeja 2014. gada decembra mēneša priekšmets – Fridriha Candera foto, kas pabijis kosmosā.

Latvijas Universitātes Fridriha Candera – kosmosa izpētes muzeja krājumā atrodas kāda unikāla fotogrāfija. Attēlā redzams raķešbūves pionieris Fridrihs Canders ap 1925. gadu savā dzīvoklī Maskavā, bet šis foto ir unikāls tādēļ, ka Latvijā dzimušais kosmonauts Anatolijs Solovjovs to paņēma līdzi savā pirmajā kosmiskajā lidojumā. Lidojums ilga trīs mēnešus no 1988. gada 7. jūnija līdz 7. septembrim. Uz fotogrāfijas ir visu trīs lidojuma apkalpes locekļu paraksti – komandieris Anatolijs Solovjovs, bortinženieris Viktors Savinihs un bulgāru kosmonauts Aleksandrs Aleksandrovs, kā arī divi kosmiskie zīmogi.

Mēneša priekšmets un pārējā Fridriha Candera - kosmosa izpētes muzeja ekspozīcija apskatāma Latvijas Universitātes telpās, Raiņa bulvārī 19, darbadienās, iepriekš piesakoties pa tālr. 67034565 muzeja vadītājai Guntai Vilkai vai pa e-pastu gunta.vilka@lu.lv.