Teorētiskās Fizikas laboratorijas vēsture

Teorētiskās fizikas laboratorijas vēsture

Teorētiskās fizikas laboratorija

Latvijas Zinātņu Akadēmijas Fizikas institūtā

1958-1993

Teorētiskās fizikas laboratoriju (TFL) nodibināja 1958. gadā  Zinātņu Akadēmijas Fizikas institūta (FI) direktora vietnieks Dr. Viktors Veldre (1924-1967) un bija pirmais laboratorijas vadītājs. R.Peterkops, V.Kravchenko, V.Kaščeevs, R.Damburgs, M.Gailitis and A.Gailitis  bija LFL LTP no paša sākuma, E.Karule un E.Ioļins pievienojās 1959.g., I.Bersons 1960.g. sākdams darbu kodolteorijā.

Pēc dažiem gadiem V.Kravčenko pārcēlās uz Bulgāriju. Kādu laiku TFL ferromagnētismu pētīja V.Kaščeevs (1934-1989) un E.Ioļins līdz izveidoja paši savu laboratoriju,.

Teorētiskās fizikas kadru sagatavošanā Latvijas Universitātē lieli nopelni bija Dr. P.Kuņinam, kas tajā laikā lasīja kvantu mehānikas kursu un E.Riekstiņam, kas pasniedza augstāko matemātiku. Dr. V.Veldre vadīja TFL līdz sava mūžā beigām 1967. g.

Vienu gadu laboratorijas vadītāja vietas izpildītājs bija R.Pēterkops, tad iecēla Dr. R.Damburgu.

TFL tematika sākumā bija elektronu sadursmes ar atomiem. Elektronu izkliedes aprēķinus uz ūdeņraža atoma, lietojot stiprās saites metodi, TFL veica Dr. Raimonds Pēterkops (1930-1991), Dr. Roberts Damburgs (1930-2010) un Dr. Modris Gailītis (1935-1993), -  vienlaicīgi ar Anglijas zinātniekiem (vadītājs Prof. P.J.Burke). Visi tie bija pirmie darbi šajā jomā.

R.Pēterkops un Erna Karule ūdeņraža metodiku pilnveidoja un pielietoja elektronu elastīgās un neelastīgās izkliedes varbūtību aprēķiniem sārmu elementu (Li, Na, K un Cs) atomiem.

Darbus vienlaicīgi ar Rietumu zinātniekiem Latvijā veica, neskatoties uz daudz mazjaudīgākām skaitļojamām mašīnām, sarežģītus uzdevumus risinot ar oriģinālām matemātiskām metodēm, kuras vēlāk tika lietotas arī Rietumos.

Darbus publicēja gan LZA rakstu krājumos “Atomu procesi” (krievu val.), gan žurnālā J.Phys.B: Atomic and Molecular Physics u.c. Vairāki rakstu krājumi tika tūlīt tulkoti un vēlreiz iespiesti ASV.

Viļņu funkcijas sārmu elementu atomiem skaitliski aprēķināja sadarbībā ar Ē.Andersona grupu  LU Skaitļošanas centrā.

1967. gadā par darbu ciklu ”Lēnu elektronu sadursmes ar atomiem “  V.Veldrem, R.Damburgam, R.Pēterkopam, M.Gailītim un E.Karulei tika piešķirta Latvijas Valsts Prēmija.  R.Pēterkopa un M.Gailīša darbi par Vaņjē likumu un M.Gailīša darbi par asimptotiskajiem izvirzījumiem ir labi pazīstami un joprojam tiek bieži citēti.

Pie laboratorijas ilggadīgiem darbiniekiem pieder arī Dr.I.Vīnkalns (1931-1998), kam ir kopīgas publikācijas ar M.Gailīti, Dr. R.Propins (1929-1991), kam ir kopīgas publikācjas ar R.Damburgu, Dr. A.Gailītis (darbi galvenokārt magnetohidrodinamikas jomā), kā arī Dr. I.Fabrikants, kas 90-tos gados pārcēlās uz ASV.

Laikā no laboratorijas dibināšanas līdz 1994. gadam tajā kopumā strādājuši 17 cilvēki.

TFL aktīvi sadarbojās ar Ļeņingradas (tagad St. Pēterburgas) Universitāti. Prof. G.F.Drukarjovs un Prof. J.N.Demkovs bija bieži viesi Rīgā. Ļeņingradā savas Zinātņu Doktora (PSRS) disertācijas aizstāvējuši - R.Damburgs, R.Pēterkops, M.Gailītis, I.Bērsons un E.Karule.

No Rietumiem pirmais TFL 60-tos gados apciemoja Prof. L.Spruch (Ņujorkas Universitāte). Pēc tam - Anglijas Karaliskās Biedrības īstenais loceklis Prof. P.G.Burke, U.Fano, žurnāla Phys. Rev. redaktors B.Bedersons (ASV) un Phys.B redaktors M.Seaton, K.Smits (Anglija), P.Agostini (Francija) un daudzi citi.

1970. gadu sākumā Dr. I.Bērsons un Dr. E.Karule-Gailīte pievērsās jaunai tematikai: elektromagnētiska starojuma sadarbei ar atomiem. E.Karule bija ielūgtā referente pirmajā starptautiskajā konferencē “Multiphoton Processes”(1977 Rochester, ASV),

1986 g. I.Bērsons bija ielūgtais referents starptautiskā konferencē “Multiphoton Processes” (Boulder, ASV), bet E.Karule - starptautiskajā konferencē  “XV Int. Conf. on Physics of Electronic and Atomic Collisions” (ICPEAC XV) Braitonā, Anglijā.  Ielūgumus uzstāties starptautiskās konferencēs ārzemēs ne vienu vien reizi saņēma R.Pēterkops un M.Gailītis, bet līdz Latvijas neatkarībai VDK uz Rietumiem viņus ne reizi neizlaida. R.Pēterkopa darbi apkopoti viņa grāmatā, ko 1975.g. publicēja izdevniecība “Zinātne” Rīgā un kas drīz tika tulkota ASV “Theory of Ionization of Atoms by Electron Impact” (1977). R.Pēterkops mira 1991.g., Latvijas neatkarību nesagaidījis.

1978.g. FI TFL kopā ar LU SPL noorganizēja Rīgā ICAP VI (International Conference on Atomic Physics). Lokālās orgkomitejas priekšsēdētājs bija. R.Damburgs. TFL organizēja arī daudzus Vissavienības seminārus.

1992.g. Teorētiskās fizikas laboratorija sadarbībā ar Spektroskopijas laboratoriju noorganizēja Rīgā ECAMP IV. Tā bija vienīgā starptautiskā  konference Austrumeiropā šajā pārejas periodā, kad dažs labs no Rietumiem baidījās šurp braukt,un tomēr tā sapulcēja ap 200 ārzemju dalībnieku. Lokālās orgkomitejas priekšsēdētāja bija Dr.h. E.Karule-Gailīte. 1992.g. viņu ievēlēja par Teorētiskās fizikas laboratorijas vadītāju.                                   

Autore: E. Gailīte