Uzņemšanas prasības un kritēriji pamatstudiju programmās 2024. /2025. akadēmiskajā gadā

1. Vispārīgie nosacījumi

1.1.   Konkursa vērtējuma aprēķināšana un reflektantu ranžēšana:

1.1.1.      konkursa vērtējumu aprēķina pēc formulas, kurā tiek summēti šādi konkursa kritēriji:

1.1.1.1.  vērtējuma aprēķināšanas formulas 1. variantā – centralizētie eksāmeni, norādot: centralizētā eksāmena nosaukums, tā kopvērtējums procentos  (koeficients x maksimālais punktu skaits = maksimāli iegūstamie punkti);

1.1.1.2.   vērtējuma aprēķināšanas formulas 2. variantā – vidējās izglītības dokumenta gada atzīmes, norādot: atzīmes nosaukums (koeficients x maksimālais punktu skaits = maksimāli iegūstamie punkti);

1.1.1.3.   ja vērtējuma aprēķināšanā bez centralizētajiem eksāmeniem un vidējās izglītības dokumenta gada atzīmēm tiek izmantots arī iestājpārbaudījums Latvijas Universitātē (turpmāk - LU), formulā tiek norādīts: iestājpārbaudījuma nosaukums (koeficients x maksimālais punktu skaits = maksimāli iegūstamie punkti);

1.1.2.      papildu punktus iegūst personas, kuras ieguvušas godalgotas vietas Latvijas valsts skolēnu zinātniski pētniecisko darbu (turpmāk - ZPD) zinātniskajās konferencēs, LU organizētajos zinātniski pētniecisko un radošo darbu konkursos un LU organizēto jauno speciālistu skolu nodarbībās, saskaņā ar nosacījumiem studiju programmās. Papildu punkti tiek summēti ar konkursa vērtējumu pēc konkursa kritērijiem;

1.1.3.      priekšrocības pretendēt uz studiju vietu tiek noteiktas personām, kuras ieguvušas godalgotas vietas Latvijas valsts, starptautiskajās un atklātajās mācību priekšmetu olimpiādēs, Latvijas valsts skolēnu ZPD zinātniskajās konferencēs, LU organizētajos zinātniski pētniecisko un radošo darbu konkursos un LU organizēto jauno speciālistu skolu nodarbībās, saskaņā ar nosacījumiem studiju programmās. Priekšrocības minētajām personām dod tiesības iegūt studiju vietu ārpus konkursa. Gadījumos, kad priekšrocību ieguvušo personu skaits ir lielāks par studiju programmā noteikto budžeta studiju vietu skaitu, studiju vietu ārpus konkursa iegūst personas ar augstāku konkursa vērtējumu pēc konkursa kritērijiem;

1.1.4.      reflektantu ranžēšana tiek veikta pēc konkursā iegūto punktu skaita summas, kuru veido konkursa vērtējums pēc konkursa kritērijiem 1000 punktu skalā, papildu punkti un priekšrocības.

1.2.   Pamatstudiju programmās uzņemšanas prasība ir iepriekš iegūta vidējā izglītība, kuru apliecina vidējās izglītības dokuments – atestāts par vispārējo vidējo izglītību vai diploms par profesionālo vidējo izglītību, kurš apliecina apgūtu vidējās profesionālās izglītības programmu, kuru izglītojamais sāk pēc pamatizglītības ieguves.

1.3.   Personas, kuras ieguvušas vidējo izglītību, sākot no 2004. gada, tiek uzņemtas studiju programmās, pamatojoties uz noteiktu centralizēto eksāmenu (turpmāk - CE) rezultātiem. Konkursa vērtējumu šīm personām nosaka pēc vērtējuma aprēķināšanas formulas 1. varianta. Konkursa vērtējuma aprēķināšanai nepieciešamo CE kopvērtējumam procentos ir jābūt ne zemākam kā 10 (desmit) procenti. Ja personas CE sertifikātā nav norādīts kopvērtējums procentos, tad vērtējuma aprēķināšanas formulā tas tiek aizstāts ar CE daļu vidējo vērtējumu procentos, tādā gadījumā CE daļu vidējam vērtējumam procentos jābūt ne zemākam kā 10 (desmit) procenti. Centralizēto eksāmenu sertifikāti ir derīgi no to izdošanas gada, kad minētajā sertifikātā ir norādīts punktu skaits procentos katrā no eksāmena daļām.

1.4. Centralizēto eksāmenu rezultātu savstarpējas salīdzināmības nodrošināšanai piemēro šādus koeficientus (saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 10. oktobra noteikumiem Nr. 846 “Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās”):

1.4.1. optimālā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem tiek piemērots koeficients 0,75, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem;

1.4.2. vispārīgā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem tiek piemērots koeficients 0,50, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem;

1.4.3. centralizēto eksāmenu rezultāti, kas iegūti atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas bija spēkā līdz Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumu Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem” un Ministru kabineta 2020. gada 2. jūnija noteikumu Nr. 332 “Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu paraugiem” spēkā stāšanās dienai, tiek pielīdzināti optimālā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem un tiem tiek piemērots koeficients 0,75, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem.

1.5. Personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2008. gadam, centralizētais eksāmens matemātikā var tikt aizstāts ar vidējās izglītības dokumenta gada atzīmi matemātikā (vai vidējo atzīmi algebrā un ģeometrijā). Minētās atzīmes koeficients vērtējuma aprēķināšanas formulas 1. variantā ir CE matemātikā kopvērtējuma procentos koeficients, reizināts ar 10 (desmit).

1.6.   Personas, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004. gadam (neieskaitot), kā arī personas, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs, vai personas ar īpašām vajadzībām var tikt uzņemtas studiju programmās, pamatojoties uz noteiktām vidējās izglītības dokumenta gada atzīmēm. Konkursa vērtējumu šīm personām nosaka pēc vērtējuma aprēķināšanas formulas 2. varianta. Konkursa vērtējuma aprēķināšanai nepieciešamajām vidējās izglītības dokumenta gada atzīmēm jābūt sekmīgām (ne zemākām par 4).

1.7.   Personas, kuras normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atbrīvotas no centralizēto eksāmenu kārtošanas, bet nav uzskatāmas par personām ar īpašām vajadzībām, ir tiesīgas tikt uzņemtas studiju programmās tādā pašā kārtībā kā personas ar īpašām vajadzībām.

1.8.   Uzņemšanai studiju programmās nepieciešamajām vidējās izglītības dokumenta gada atzīmēm (saskaņā ar nosacījumiem studiju programmās) jābūt sekmīgām (ne zemākām par 4).

1.9.   Uzņemšanai studiju programmās nepieciešamā vidējās izglītības dokumenta gada vidējā atzīme obligātajos mācību priekšmetos tiek aprēķināta no šādiem vidējās izglītības mācību priekšmetiem: latviešu valoda, latviešu literatūra, latviešu valoda un literatūra, angļu valoda, franču valoda, krievu valoda, vācu valoda, mazākumtautību valoda, matemātika (algebra, ģeometrija), informātika, datorika, dizains un tehnoloģijas, programmēšana, sports, dabaszinības, fizika, ķīmija, bioloģija, ģeogrāfija, vēsture, sociālās zinības un vēsture, vēsture un sociālās zinātnes, kultūras pamati, mūzika, teātra māksla un vizuālā māksla, ja tādi ir norādīti vidējās izglītības dokumentā;

1.10.   Ja vidējās izglītības dokumenta gada atzīme ir noteikta pēc 5 ballu skalas, tā tiek pielīdzināta vidējās izglītības dokumenta gada atzīmei pēc 10 ballu skalas. Mācību priekšmetā iegūtā gada atzīme 5 (teicami) tiek pielīdzināta gada atzīmei 9 (teicami), atzīme 4 (labi) – atzīmei 7 (labi), atzīme 3 (viduvēji) – atzīmei 5 (viduvēji).

1.11.  Uzņemšanai studiju programmās nepieciešamo mācību priekšmeta gada atzīmi vidējās izglītības dokumentā var aizstāt ar centralizētā eksāmena vērtējumu atbilstošajā mācību priekšmetā, uzrādot centralizētā eksāmena sertifikātu. Vidējās izglītības dokumenta atzīme tiek aizstāta ar CE kopvērtējumu procentos, dalot to ar 10. Ja uzņemšanai nepieciešama vismaz sekmīga (ne zemāka par 4) gada atzīme, tad CE kopvērtējumam procentos ir jābūt ne zemākam kā 10 (desmit) procenti. Ja uzņemšanai nepieciešama par 4 augstāka atzīme, tad CE kopvērtējumam procentos, dalītam ar 10, jābūt ne zemākam par šīs atzīmes vērtību.

1.12.  Uzņemšanai studiju programmās nepieciešamo CE angļu, franču, krievu vai vācu valodā var aizstāt ar starptautiska angļu, franču, krievu vai vācu valodas testa rezultātu, kas nav zemāks par B1 līmeni saskaņā ar Eiropas kopīgajām valodu pamatnostādnēm (EKP), ja vien studiju programmas nosacījumos nav noteikts citādi. Starptautisko valodas testu rezultāti tiek pielīdzināti noteiktām LU ballēm skalā no 40 – 103 (saskaņā ar 3. pielikumu). Kārtība, kādā no 2023. gada CE angļu, franču, krievu vai vācu valodā aizstāj ar starptautiska angļu, franču, krievu vai vācu valodas testa rezultātu vispārējās vidējās izglītības programmā, ir noteikta Ministru kabineta 2022. gada 20. decembra noteikumiem Nr. 795 “Noteikumi par svešvalodas centralizētā eksāmena vispārējās vidējās izglītības programmā aizstāšanu ar starptautiskas testēšanas institūcijas pārbaudījumu svešvalodā”.

1.13.  Uzņemšanai studiju programmās nepieciešamo vidējās izglītības dokumenta gada atzīmi angļu, franču, vācu vai krievu valodā var aizstāt ar starptautiska angļu, franču, vācu vai krievu valodas testa rezultātu, kas nav zemāks par B1 līmeni saskaņā ar Eiropas kopīgajām valodu pamatnostādnēm (EKP), ja vien studiju programmas nosacījumos nav noteikts citādi. Starptautisko valodas testu rezultāti tiek pielīdzināti noteiktām LU ballēm skalā no 40 – 103 (saskaņā ar 3. pielikumu). Aizstājot vidējās izglītības dokumenta atzīmi, tas tiek dalīts ar 10.

1.14.  Personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs un kuru vidējās izglītības dokumentā nav uzņemšanai nepieciešamās gada atzīmes latviešu valodā, to var aizstāt LU Humanitāro zinātņu fakultātes Lietišķās valodniecības centra latviešu valodas prasmes pārbaudē iegūtais vērtējums, kuram jābūt vismaz 4 (gandrīz viduvēji) 10 ballu skalā. Pārbaudē iegūtais vērtējums ir derīgs uzņemšanai trīs gadus.

1.15.  Ārvalstniekiem, kuri ieguvuši vidējo izglītību ārvalstīs, piesakoties studiju programmās ar angļu, vācu vai krievu studiju valodu, nepieciešams apliecināt attiecīgās valodas prasmi ar 1.16. punktā minēto starptautisko valodas testu rezultātiem vismaz B2 līmenī, kurus apliecina pēdējo piecu gadu laikā izsniegts dokuments. Attiecīgās valodas prasmi nav nepieciešams apliecināt, ja vidējā izglītība iegūta attiecīgajā valodā, kā arī, ja ārvalstnieks vidējo izglītību ieguvis Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā un viņa vidējo izglītību apliecinošajā dokumentā ir iekļauts svešvalodas zināšanu vērtējums, kas pielīdzināms vismaz B2 līmenim atbilstoši Eiropas vienotās valodu prasmes noteikšanas sistēmai.

1.16.  Valodas prasmi vismaz B2 līmenī apliecina šādi starptautisku valodas testu rezultāti:

1.16.1.  angļu valodu:

1.16.1.1.  Test of English as a Foreign Language (TOEFL) Internet-based vismaz 72 punkti;

1.16.1.2. Test of English as a Foreign Language (TOEFL) Essential vismaz 8 punkti;

1.16.1.3.  International English Language Testing System (IELTS) vismaz 5,5 punkti;

1.16.1.4.  Cambridge English: Proficiency (CPE)/C2 Proficiency jebkurš līmenis;

1.16.1.5.  Cambridge English: Advanced (CAE)/C1 Advanced jebkurš līmenis;

1.16.1.6.  Cambridge English: First (FCE)/B2 First – B;

1.16.1.7.  Pearson Test of English (PTE) General vismaz B2;

1.16.1.8.  Pearson Test of English (PTE) Academic vismaz 51 punkts;

1.16.1.9. LanguageCert International ESOL vismaz līmenis Communicator B2 (rakstisks un mutisks eksāmens);

1.16.2.  vācu valodu:

1.16.2.1.  Das Deutsche Sprachdiplom (DSD) der Kultusministerkonferenz 2. pakāpe;

1.16.2.2.  Deutsche Sprachprüfung für den Hochschulzugang (DSH) vismaz 2. pakāpe;

1.16.2.3.  Der Test Deutsch als Fremdsprache (TestDaF) vismaz 4. pakāpe visās daļās;

1.16.2.4.  Goethe – Zertifikat vismaz B2;

1.16.3.  krievu valodu:

1.16.3.1. Тест по русскому как иностранному (ТРКИ), krievu valodas kā svešvalodas tests, angliski – TRFL, vismaz B2;

1.17.  Ārvalstniekiem, kuri ieguvuši vidējo izglītību ārvalstīs, ir jāpiedalās tiešsaistes intervijā, kurā tiek noskaidrota viņu motivācija studēt LU un nolūku patiesums..

1.18.  Ja nav noteikts citādi, tad studiju valoda studiju programmās ir latviešu valoda.

1.19. Pilsoņiem, kas brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības dienestā un pabeiguši to un kuri atbilst studiju programmas uzņemšanas noteikumiem, bez konkursa tiek nodrošinātas no valsts budžeta finansētas studiju vietas īsā cikla profesionālās augstākās izglītības un pirmā cikla augstākās izglītības studiju virzienu studiju programmās, kas noteiktas Ministru kabineta  2018. gada 11. decembra noteikumu Nr. 793 "Studiju virzienu atvēršanas un akreditācijas noteikumi" 1. pielikumā. Lai pretendētu uz studiju vietām, kas tiek finansētas no valsts budžeta, persona studijām reģistrējas ne vēlāk kā divu gadu laikā pēc dienesta termiņa beigām un atvaļināšanas rezervē.