Academic Centre
IMD Pasaules konkurētspējas centra direktors prof. Arturo Brisa: “ASV kapitalizē savu tehnoloģiju un zināšanu uzlabojumus, kā arī ir gatava nākotnes izaicinājumiem. Zināšanu uzlabošanās ir sasniegta, pateicoties mērķtiecīgai darbinieku apmācībai, kā arī sakarā ar darbinieku palielināšanos zinātniski tehniskās darbības jomās, bet tehnoloģiju uzlabojumi panākti saistībā ar savienojumu infrastruktūras uzlabošanu.”
Ziņojuma rezultāti liecina, ka vairākās valstīs vērojama neatbilstība starp augsta līmeņa apmācību un izglītības rezultātiem un attieksmi pret digitalizācijas pilnveidi. Starp šādām valstīm ir Austrija, Malaizija un Krievija. Piemēram, apmācību un izglītības ziņā Austrija ieņem 7. bet Krievija 12. vietu, taču jauno tehnoloģiju pārņemšanas ziņā rezultāti ir visai zemi, sasniedzot attiecīgi 25. un 39. vietas.
Digitālā konkurētspējas novērtējuma mērķis ir noteikt, kādā mērā katra valsts izmanto un pieņemt digitālās tehnoloģijas, kas veicina valdību darba uzlabošanos, kā arī uzlabo biznesa darbību un ietekmē sabiedrības attīstību kopumā. Pasaules Digitālās konkurētspējas reitings tika ieviests 2017. gadā.
Ziņojuma rezultāti liecina, ka vairākās valstīs vērojama neatbilstība starp augsta līmeņa apmācību un izglītības rezultātiem un attieksmi pret digitalizācijas pilnveidi. Starp šādām valstīm ir Austrija, Malaizija un Krievija. Piemēram, apmācību un izglītības ziņā Austrija ieņem 7. bet Krievija 12. vietu, taču jauno tehnoloģiju pārņemšanas ziņā rezultāti ir visai zemi, sasniedzot attiecīgi 25. un 39. vietas.
Reitingi ir aprēķināti, izmantojot 50 dažādus indikatorus trijās jomās: zināšanās, tehnoloģija un gatavība nākotnes izaicinājumiem. Zināšanu faktori ir saistīti ar nemateriālo infrastruktūru, kas veicina digitālās transformācijas procesu caur atklāšanu, izpratni un jauno tehnoloģiju apguvi. Tehnoloģiskie faktori tiek vērtēti, ņemot vērā, kādā veidā digitālās tehnoloģijas tiek iespējotas (tehnoloģijām draudzīgs normatīvais regulējums, kapitālinvestīciju pieejamība un tehnoloģiskā infrastruktūra). Visbeidzot, nākotnes gatavības faktors tiek noteikts, pārbaudot, kādā mērā valdība, bizness un sabiedrība kopumā pieņem tehnoloģijas.
“Cietie” dati, piemēram, patentu skaits augsto tehnoloģiju nozarēs un viedtelefonu izmantošana vērtējumā ir divtik nozīmīga kā “mīkstie” dati no mūsu Augsta līmeņa vadītāju aptaujas rezultātiem, kas vērtē biznesa attieksmi pret tehnoloģiju regulējumu un izmanto lielos datus un biznesa analītiku savos uzņēmumos.
Austrumeiropā augstāko vietu ieņem Igaunija (25), kam seko Lietuva (29) un Čehijas Republika (33). Šīs valstis var lepoties ar augsta līmeņa komunikāciju un savienojumu sistēmām, pateicoties mērķtiecīgiem ieguldījumiem tehnoloģiskajā infrastruktūrā. Latvija (35) un Slovēnija (34) stabili ieņem tādas pašas pozīcijas kā iepriekšējā gadā. Polija, Krievija un Bulgārija ir nedaudz uzlabojušas savus rādītājus, pateicoties uzlabojumiem digitālo tehnoloģiju pielietošanā. Horvātija ir pacēlusies uz 44., bet Rumānija uz 47. vietām, kamēr Ungārija noslīdējusi par divām vietām uz 46. pozīciju. Vislielākā lejupslīde ir bijusi Slovākijai – no 43. uz 50. vietu. Neskatoties uz uzlabojumu par divām pozīcijām, Ukraina ar 58. vietu joprojām ir reitinga valstu saraksta beigās.
Digitālās konkurētspējas reitings
Papildu informāciju par 2018. gada Pasaules konkurētspējas ziņojuma un Pasaules Digitālā konkurētspējas ziņojuma rezultātiem, lūdzu, skatiet šeit, kā arī IMP Pasaules konkurētspējas centra mājaslapā.
2015. gada decembrī LU un IMD Pasaules konkurētspējas centrs noslēdza vienošanos par partnerību ar LU Eiropas un sabiedrības attīstības studiju akadēmisko centru (ESASAC/ www.lu.lv/cets) IMD Pasaules konkurētspējas gadagrāmatu izstrādāšanā.
Avots: IMD World Competitiveness Center www.imd.org/wcc.
 jaunākie rezultāti. Saskaņā ar tiem pirmo vietu digitālajā konkurētspējā pasaulē ieņem ASV, kam seko Singapūra, Zviedrija, Dānija un Šveice. ASV ir paaugstinājusi savus rezultātus par trim vietām, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Kopumā lielākā daļa valstu jeb 29 no ziņojumā iekļautajām 63 valstīm salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu uzrāda labākus rezultātus. Apmēram 40% valstu (29) rezultāti ir noslīdējuši uz leju, bet tikai 8 valstu gadījumos to vieta globālās konkurētspējas reitingā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nav mainījusies.){kind=link}