Jaunais “Alma Mater” ir veltīts sarunām ar LU rektoru Gundaru Bērziņu un pieciem pagājušajā gada nogalē ievēlētajiem LU tenūrprofesoriem.
“Prioritātes nosaka konkrētam periodam, nevis “vispār”” – dots virsraksts intervijai ar LU rektoru profesoru Gundaru Bērziņu. Sarunbiedri pieskārušies tādiem tematiem kā starptautiskie reitingi, humanitāro zinātņu nozīmība, pētniecības institūtu modeļi un mākslīgais intelekts akadēmiskajā vidē. “Nākotnē šie mākslīgā intelekta rīki kļūs būtiski dārgāki. Es domāju, ka daudzi no mums to īsti neapzinās,” par pēdējo saka G. Bērziņš.
LU tenūrprofesore sociālo zinātņu grupā, diasporas un migrācijas procesu pētniece Inta Mieriņa sarunā norāda: “Mums vēsturiski ir bijis maz pieredzes saskarsmē ar citādību”.
Savukārt LU tenūrprofesors fizikā Vjačeslavs Kaščejevs pauž: “Tenūrprofesora primārais uzdevums ir veidot drošu telpu, kur spējīgi cilvēki strādā ar izaicinošām idejām. [..] Mēs ieejam zinātnes attīstības posmā, kurš arvien vairāk atbilst normālai akadēmiskajai karjerai, kādu to saprot attīstītajā pasaulē.”
Jaunajā “Alma Mater” lasāma arī intervija “Daba ir tāda, kāda tā ir, un mēs mēģinām pielāgoties” ar tenūrprofesori precīzijas medicīnā un medicīnas bāzes zinātnēs Unu Riekstiņu, kas norāda: “Mūsu attiecības ar vidi ietekmē tas, ka parādās jauni kairinātāji. Pavisam vienkārši – jauni, iepriekš nebijuši ķīmiskie savienojumi. Jauni materiāli.”
Savukārt LU tenūrprofesors sociālajā filozofijā Raivis Bičevskis saka: “Mēs it kā netiekam uz priekšu, un tas varbūt nozīmē, ka laikmets netiek līdz sevis aptveršanai.” Sarunai ar viņu dots virsraksts “Filozofija – sagriezt pasauli kājām gaisā un iemācīties distances noturēšanu”.
Žurnālu noslēdzošajā rakstā “Nav vienkāršu un sarežģītu valodu” ar atziņām dalās LU tenūrprofesore valodniecības un literatūrzinātnes nozarēs Andra Kalnača. “Tie ir mīti, ka filologi neko nespēj parēķināt vai “ja tev skolā neiet matemātika, ej uz filologiem”,” viņa norāda.
Žurnāls elektroniski lasāms ŠEIT.