LU rektors profesors Indriķis Muižnieks, atklājot konferences plenārsēdi, uzsvēra, ka Universitātes sadarbības loks ar reģioniem ir ļoti plašs, jo LU ir lielākā skolotāju sagatavotāja valstī, kā arī sociālo, vides un daudzu citu jautājumu risināšanā ir plaša sadarbība, un novēlēja konferences gaitā atrast jaunas idejas, risinājumus un iespējas, ko, esot atbildīgiem sava novada un savas valsts priekšā, turpmākajos gados īstenot.
Konferences darbā kopskaitā piedalījās 13 referenti un 213 dalībnieki no visas Latvijas. Konferenci vadīja LU Reģionālā centra direktore Gunta Kraģe un filiāļu vadītājas Mārīte Raudziņa, Velga Gūtmane, Ligita Zaķe, Daina Spuriņa, Inga Jonuša un Ruta Karloviča.
Konferencē uzstājās gan augstskolu mācībspēki no vairākām augstskolām, gan izglītības, sociālā darba un uzņēmējdarbības praktiķi no vairākiem novadiem, kas auditoriju iepazīstināja ar aktuālajiem pētījumiem, pieredzes stāstiem un secinājumiem, lai veicinātu sabiedrības labbūtību un labklājību reģionos – gan no iekļaujošas izglītības, gan sociāli emocionālās audzināšanas, sociālā darba kopienās un pārvaldības jautājumiem, gan sabiedrības mentālās veselības, kā arī no veiksmīga mākslīgā intelekta rīku apguves izmantošanu skolā un no citu aktuālu jautājumu aspekta.
Lielu interesi klausītājos izraisīja Cēsu Bērzaines pamatskolas direktora vietniece Sarmīte Gaiķe, iepazīstinot konferences dalībniekus ar skolas uzkrāto pieredzi “Soļi ceļā uz iekļaujošu mācību vidi”. Ziņojumā tika atklāti galvenie aspekti, lai veiksmīgi tiktu realizēta iekļaujošā izglītība, kā, piemēram, skolas kolektīvs pieņem: “gribu, varu, vajag”, notiek nepārtraukta ieklausīšanās vienam otrā, nav naida runas, vecāki ir vienmēr gaidīti skolā un ir jebkura skolas darbinieka atbalsts. Kā atklāja LU Cēsu filiāles vadītāja M. Raudziņa: “LU Cēsu filiāli jau ilgus gadus saista daudzveidīga sadarbība ar Cēsu Bērzaines pamatskolu. Viens no virzieniem ir kopīga dalība šajā konferencē.”
Savukārt Ieva Jurova, Ventspils Valsts 1. ģimnāzijas direktore, LU Kuldīgas filiāles maģistra programmas absolvente, atklāja, ka “skolā ir tāda kā misijas apziņa, ka tu spēj kaut ko labu sabiedrībai dot,” un, stāstot par skolas sociāli emocionālo prasmju attīstīšanas pieredzi, secināja, ka sociāli emocionālā mācīšanās (SEM) nav panaceja, tas ir process, kas jāiedzīvina skolas ikdienā, un tas var būt risinājums, lai paceltu skolēnu sekmes. I. Jurova atklāja, ka labbūtību skolā veicina arī dalība MOT projektā un EMU skolas platformas un rīku iespējas, skolai ir arī sadarbības memorands ar “Neklusē”.
Ar cilvēka uztveres pētījumiem konferencē iepazīstināja LU Datorikas fakultātes uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs, vadošais pētnieks profesors Jurģis Šķilters, atklājot, ka mācīšanās procesā labāk lasīt drukātu (analogo) tekstu, jo tā ir nepārtraukta uzmanības koncentrācija un veicina atcerēšanos, bet, lasot digitāli, kādām teksta daļām “tiek lekts pāri un mazāk tiek uztverta jēga un kopsakars”.
LU asociētā profesore Dr. paed. Gunta Siliņa-Jasjukeviča referēja par pētījumu “Modelis un instruments pieejas skola kā mācīšanās organizācija īstenošanas atbalstam izglītības iestādēs”, tā rezultātiem, atbildot uz jautājumu – kā skolai kļūt par organizāciju, kas mācās. Skola kā mācīšanās organizācija ir tā, kur mācās visi – gan individuāli, gan kopā – lai īstenotu savus un kopējos mērķus.
“Kopienas ir līdzīgas augam, kas par spīti smagiem apstākļiem, attīsta jaunas izdzīvošanas taktikas,” ikdienā, strādājot ar kopienām, atklājusi Gunita Dzene, Ādažu novada Attīstības un projektu nodaļas kopienu eksperte, norādot, ka ir pēdējais laiks, lai uzsāktu darbu ar kopienām visās pašvaldībās, uzsverot, ka kopienas var būt liels atbalsts pašvaldībām, jo, “strādājot kabinetā ar indivīdu, jūs nezināt, kas notiek ārā. Tikai atrodoties un strādājot kopienā, jūs uzzināt, kas notiek.”
Latvijas ārpolitikas institūta (LAI) direktors Dr. sc. pol. Kārlis Bukovskis, izklāstot par Latvijas ārpolitikas institūta darbību, struktūru un uzdevumiem, akcentēja: “Demokrātija un sistēma kļūst spēcīgāka, ja jautājumi tiek uzdoti, izdiskutēti un netiek noklusēti.” Savukārt, atbildot uz jautājumu par LAI iesaisti pilsoniskās līdzdalības veicināšanā izglītības iestādēs, K. Bukovskis atklāja: “Esam skolās reģionos organizējuši diskusijas un tad arī ieraudzījām, cik skolēni ir zinoša auditorija. Un, lai gan mūsu darbs vairāk vērsts uz ārējo pasauli, vienmēr esam priecīgi, ka mūs grib dzirdēt uz vietas.”
Rīgas Tehniskās universitātes pētniece Ph. D. sociālajās zinātnēs Evija Mirķe iepazīstināja ar mākslīgā intelekta (MI) rīku izmantošanu mācību procesā un skolotāja darbā. Un uzsvēra, ka satraukumam par skolotāja profesijas apdraudējumu nav pamata: “Lai gan MI piedāvā daudzus ieguvumus, ir svarīgi atcerēties, ka tas ir tikai rīks, kas palīdz skolotājiem, nevis aizstāj viņus. Cilvēka loma pedagoģijā joprojām ir centrālā un MI tehnoloģijas ir jāizmanto kā atbalsts, lai uzlabotu mācību un mācīšanās procesu.”
Saistoši par dabaszinātņu apguves ieinteresēšanas iespējām izglītības iestādēs pieredzē un zināšanās dalījās Vislatvijas vidusskolas direktors Mārtiņš Gulbis, uzsverot, lai Latvija nebūtu beidzamajā vietā dabaszinātnēs studējošo skaita ziņā Eiropā, ieinteresēt tās apguvē jāsāk jau bērnībā atbilstoši bērna mācīšanās algoritmam: “iegremdēties vidē – būt, redzēt, dzirdēt, mēģināt darīt, kamēr sanāk.” Savukārt par lietām, procesiem, kur nevar veikt eksperimentus, skolotājam zināšanas ir jāsniedz, lai skolēniem būtu izpratne, spēja iztēloties un pieredzēto atcerēties.
Pēc konferences veiksmīgas norises Reģionālā centra direktore Gunta Kraģe atzina: “Dalīšanās praktiskajā pieredzē, projektu rezultāti, teorētiskās atziņas, problēmjautājumu aktualizēšana un iespējamie risinājumi bija Reģionālās konferences dienas kārtībā. Arī šogad ikgadējā Reģionālā konference pulcināja Latvijas novadu profesionāļus dažādās zinātņu jomās dalīties pieredzē un rosināja savstarpēji apmainīties ar labām idejām un labās prakses piemēriem, kā radīt ilgtspējīgas vērtības un veicināt sabiedrības labbūtību Latvijas reģionos.”