Academic Centre
ASV zinātniskais žurnāls Science Advances, kas publicē augstas kvalitātes oriģinālpētījumus, 21. februārī publicējis rakstu “Downward migrating microplastics in lake sediments are a tricky indicator for the onset of the Anthropocene” (“Ezera nogulumos lejup migrējoša mikroplastmasa ir pretrunīgs antropocēna sākuma indikators”). Šo pētījumu Latvijā sadarbībā ar citu valstu zinātniekiem īstenoja Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Inta Dimante-Deimantoviča.
Ģeologu aprindās tiek plaši runāts par jauna ģeoloģiska laikmeta – antropocēna – oficiālu definēšanu. Jaunu ģeoloģisko laikmetu Zemes vēsturē nosaka pēc nogulumiem un iežiem, kuriem jābūt atšķirīgiem no iepriekšējo laiku nogulumiem. Antropocēns jeb cilvēka ietekmes epoha iezīmētu laika periodu, kad apkārtējo vidi un ekosistēmas būtiski ietekmējusi cilvēka darbība. Par šīs epohas sākumu neoficiāli tiek uzskatīts 1950. gads, kad līdzās cita veida industriālajai attīstībai un cilvēku populācijas pieaugumam, sāka attīstīties arī masveida plastmasas ražošana. Plastmasa laika gaitā pilnībā nesadalās, bet gan uzkrājas vidē mazu daļiņu (mikroplastmasas) veidā. Tā kā mikroplastmasa vidē saglabājas ilgi un ar savu klātbūtni atšķir neseno nogulumu un iežu slāņus no citām epohām, tā tiek izvirzīta kā viena no cilvēka darbības pazīmēm Zemes vēsturē. Šie pieņēmumi norāda, ka mikroplastmasas klātbūtne konkrētos nogulumu slāņos iezīmē 1950. gadu, un tādējādi arī antropocēna sākumu.
Izpētot trīs Latvijas ezeru (Usmas, Sekšu, Pinku) nogulumus, starptautiska pētnieku komanda secinājusi, ka šis pieņēmums neatbilst patiesībai, un mikroplastmasas daļiņu esamība konkrētā nogulumu slānī neraksturo laika posmu, kad tā tikusi ražota vai nonākusi vidē, jo mikroplastmasas daļiņām ir tendence pārvietoties dziļāk nogulumos. Piemēram, tādas bionoārdāmās plastmasas kā polilaktīda (PLA) komerciāla ražošana uzsākta tikai 90. gados, bet Latvijas ezeru nogulumos tā atrodama pat slāņos, kuri veidojušies 18.–20. gadsimtā (1733.–1813. g. Pinku ezerā, 1900.–1925. g. Usmas ezerā).
Izrādās, ka pat vairāk nekā 50 % no visām pētījumā atrastajām mikroplastmasas daļiņām attiecināmas uz laika posmu pirms 1950. gada. Atklāts, ka daļiņu formai ir būtiska nozīme mikroplastmasas daļiņu transportam dziļāk nogulumos. Apaļākas daļiņas atrodas dziļākos jeb vecākos nogulumu slāņos, bet, jo tās ir garenākas kā šķiedras, jo tās atrodas augstākos, laika ziņā jaunākos, nogulumu slāņos.
Pētījums ļauj secināt, ka mikroplastmasas daļiņas nogulumos nevar tikt izmantotas, lai strikti novilktu robežu jauna ģeoloģiskā laika (antropocēna) sākumam 1950. gadā. Šis atklājums atspēko līdz šim ģeoloģijā valdošo uzskatu par mikroplastmasas kā uzticama laika atskaites marķiera izmantošanu. Pētījums izstrādāts Latvijas Hidroekoloģijas institūtā mikroplastmasas laboratorijā (vadošā pētniece Inta Dimante-Deimantoviča, pētniece Natālija Suhareva, doktorante Marta Barone), sadarbojoties ar Latvijas Universitāti (profesors Normunds Stivriņš), Turku Universitāti Somijā (vadošā pētniece Saija Saarni), Tallinas Tehnoloģiju universitāti Igaunijā (pētniece Nataļja Buhalko), Gdaņskas Universitāti Polijā (profesors Vojteks Tilmans), Ālborgas Universitāti Dānijā (profesors Jes Volertsens un asociētais profesors Alvīze Vianello).
Pētījuma publikācija Science Advances žurnālā pieejama: www.science.org/doi/10.1126/sciadv.adi8136
Pētījumu finansēja Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekts 1.1.1.2 pēcdoktorantūras pētniecības atbalstam No.1.1.1.2/VIAA/2/18/359, Somijas Zinātņu akadēmija (nr.321869), ESF projekts Nr. 8.2.2.0/20/I/003 "Daugavpils Universitātes stratēģiskās specializācijas jomu akadēmiskā personāla profesionālās kompetences stiprināšana 3. kārta" un projekts PRG323 (ETAg).
