Seminārā diskutē par atbildīgas atvērtās zinātnes praksēm

Semināra otrajā daļā notika diskusija par atvērtās zinātnes iespējām, atbalstu, izaicinājumiem un vajadzībām Latvijā. Semināra dalībnieki kā ieguvumu uzsvēra atvērtās zinātnes sniegtās iespējas zinātnes demokratizācijai, kā arī ilgtspējīgākai un jēgpilnākai zinātnes resursu izmantošanai. Atvērtība veicina sabiedrības uzticēšanos zinātnei un padara pētījumu rezultātus redzamākus.

“Vienlaikus tika pārrunāti jautājumi par nepieciešamo atbalstu, lai īstenotu atvērtās zinātnes prakses. Somijas piemēri liecina, ka ļoti nozīmīga ir datu kuratoru loma atvērtās zinātnes īstenošanā, tādēļ svarīgi, lai datu kuratoru apmācības Latvijā tiktu uzsāktas pēc iespējas ātrāk. Datu kuratori varētu sniegt atbalstu gan datu sagatavošanā publicēšanai atvērtajā pieejā, gan jautājumos par atvērtās pieejas datu izmantošanu pētījumos. Lai gan jau šobrīd ir pieejams informatīvais atbalsts, kursi un atvērtās zinātnes stratēģija, un atbalstu nodrošina bibliotēkas un citas augstskolu un zinātnisku institūciju struktūrvienības, tomēr tieši datu kuratoriem varētu būt nozīmīga loma atbalsta sniegšanā zinātniekiem,” uzsver LU KPMI vadošā pētniece Dr. sc. soc. Signe Mežinska.

Diskutējot par vajadzībām atbildīgas atvērtās zinātnes īstenošanai, iezīmējās četras vajadzību grupas:

• atvērto datu izmantošanas veicināšana, t. sk. studiju procesā;
• datu repozitoriju infrastruktūras attīstības nepieciešamība;
• ilgtspējīgs finansējums;
• izglītība atvērtās zinātnes jomā.

Tika uzsvērts, ka izglītībai ir nozīmīga loma atvērtās zinātnes principu un vērtību iedzīvināšanai zinātniskajās institūcijās.

Kā izaicinājumi, kas saistīti ar atvērto zinātni, tika minēti personas datu aizsardzības jautājumi, publicējot datus atvērtajā pieejā, informētā piekrišana datu publicēšanai, atšķirīgi datu formāti, kā arī krāpniecisko atvērtās pieejas izdevniecību un konferenču atpazīšana, jo it īpaši jaunajiem zinātniekiem var būt grūtības atrast uzticamus, labas kvalitātes atvērtās pieejas žurnālus publikācijām. Tika uzsvērta nepieciešamība izglītot datu kuratorus ne tikai kvantitatīvo datu jomā, bet arī kvalitatīvo datu sagatavošanai un publicēšanai atvērtajā pieejā.

Tā kā viena no atvērtās zinātnes jomām ir amatierzinātne jeb sabiedriskā zinātne, diskusijā tika minēti arī ar šo jomu saistīti izaicinājumi, piemēram, grūtības segt amatierzinātnieku izdevumus, kas saistīti ar ceļa izdevumiem vai citām izmaksām, ko rada iesaiste pētījumā. Diskusijas dalībnieki norādīja, ka būtu nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos, lai šos jautājumus risinātu. Svarīga būtu arī kopīgas digitālas infrastruktūras izveide amatierzinātnes projektiem Latvijā, kas ļautu plašāk informēt sabiedrību par amatierzinātnes aktivitātēm un iesaistīt plašāku amatierzinātnieku loku. IZM pārstāvji norādīja, ka šim mērķim varētu tikt izmantota topošā vietne Research Latvia.

Par ROSiE projektu

LU Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts kopš 2021. gada piedalās Apvāršņa 2020 projekta ROSiE īstenošanā. Šī projekta mērķis izstrādāt praktiskus instrumentus (vadlīnijas, mācību materiālus u. tml.), lai nodrošinātu pētniecības ētikas principu īstenošanu atvērtās zinātnes ietvarā. Institūta darba grupa asoc. prof. Signes Mežinskas vadībā īsteno projekta darba pakotni, kas izstrādā mācību materiālus par atbildīgu atvērto zinātni dažādās zinātņu nozarēs.