Katru gadu 10. novembrī pasaulē svin Zinātnes dienu, kas veltīta mieram un attīstībai. Šogad UNESCO aicina padomāt par to, kāpēc ir svarīga uzticēšanās zinātnei. “Zinātnes lomu mūsu nākotnes veidošanā var īstenot tikai tad, ja zinātnei ir uzticēšanās. Uzticēšanās zinātnei veicina uz pierādījumiem balstītu risinājumu izstrādi un piemērošanu mūsu pasaules daudzpusīgajiem izaicinājumiem,” uzsver organizācijā. Ko par uzticēšanos zinātnei saka LU zinātnieki?

Kāpēc sabiedrībai ir svarīgi uzticēties zinātnei?

 

Linda Daniela, LU profesore, Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne

“Zinātne dod mums iespēju rast atbildes uz jautājumiem, kurus mēs līdz galam neizprotam, un prognozēt, kā varētu attīstīties dažādi procesi. Vai varam uzskatīt, ka zinātnieks vienmēr zina visu? Noteikti nē, jo pētīt un analizēt var ļoti atšķirīgās zinātnes jomās, kas nozīmē, ka var būt dziļas zināšanas vienā zinātnes jomā, bet ļoti minimālas zināšanas citā jomā. Tomēr zinātni un zinātnieku raksturo analītiska domāšana, vēlme izprast un izdarīt secinājumus tikai pamatojoties uz iegūtiem pētnieciskiem datiem. Īsts zinātnieks vienmēr zina, ka var pētīt vēl vairāk un analizēt vēl detalizētāk.”

 

  Indriķis Krams, LU profesors

“Zinātnei ir jāuzticas tāpēc, ka cilvēce visus labumus, kas tai ir – gaismu, siltumu, ēdienu, sakaru sistēmas, transportu, kā arī visu, kas to glābj – zāles, vakcīnas, ķirurģiju, ginekoloģiju, stomatoloģiju, par daudziem gadu desmitiem pagarinātu mūžu, ir saņēmusi tikai un vienīgi no zinātnes. Ja pēdējo 2000 gadu laikā reliģija, dažādas politiskās varas un tumsonība nebūtu vajājusi zinātniekus, tad tādas problēmas, kā Covid-19 mēs būtu atrisinājuši dažu stundu laikā, bet klimata līdzsvara izjaukšana, kari un Zemes ekosistēmu gandrīz pilnīga iznīcināšana nemaz nebūtu iedomājama.”

  Agnese Spustaka, LU Jauno fiziķu skolas vadītāja, vecākā eksperte

“Manuprāt, uzticamais zinātnē ir zinātniskā metode, ar kuru varam papildināt esošās un iegūt jaunas zināšanas, iespējami daudz atkļūdojot mehānismu, kurā šīs zināšanas tiek iegūtas. Vēl viens liels ieguvums, kas man zinātnē tuvs – zinātne ļauj radīt un attīstīt tehnoloģijas, kas pēc laika kļūst par mūsu ikdienu, to padarot komfortablāku.”

 

LU zinātniskās publikācijas skaitļos

2022. gadā LU autori un līdzautori sagatavoja 2654 publikācijas, no kurām 60 % jeb 1618 zinātniskās publikācijas, tostarp monogrāfijas, nodaļas monogrāfijās, raksti vietējos un starptautiskos žurnālos un konferenču ziņojumu krājumos. 59 % zinātnisko publikāciju saistītas ar STEM pētniecības virzienu, 29 % - humanitāro zinātņu virzienu, 12 % - sociālo zinātņu virzienu.

Scopus un Web of Science datubāzēs 2022. gadā iekļautas 1182 LU darbinieku publikācijas, no tiem 986 bija raksti starptautiskos zinātniskos žurnālos, 127 – starptautisko konferenču materiālu krājumos, 69 – cita veida publikācijas. 70,3 % zinātnisko rakstu publicēti Q1 – Q2 kvartiles zinātniskajos žurnālos.

2020.–2022. gadā Scopus datubāzē indeksēta 2901, Web of Science2463 publikācijas. No tām atvērtā piekļuvē – 61 %. Vidējais citējumu skaits šajā periodā Scopus ir 5.17, Web of Science – 4.7.

 

Par zinātni ir jārunā!

15. novembrī Latvijas Radio viļņos skanēs raidījums “Zināmais nezināmajā”, kurā par zinātnes lomu pasaules miera nodrošināšanā un par uzticēšanos zinātnei diskutēs LU docents Zigmunds Orlovskis un LU vadošais pētnieks Māris Kūlis.


Uzzināt par LU zinātnes notikumiem, pētījumiem un aktualitātēm iespējams LU mājaslapā.

Share