Academic Centre
13. novembrī plānotais simpozijs skatīs tēmas juridisko perspektīvu, un tajā galvenā uzmanība tiks pievērsta cilvēka autonomijai garīgās veselības aprūpē, ar to saistītajiem izaicinājumiem un cilvēktiesībās balstītu pieeju garīgās veselības aprūpē.
Savukārt 14. novembra konferences fokusā būs pacientu autonomijas atbalstīšana garīgās veselības aprūpē, Eiropas Padomes valstu labās prakses piemēri, kā arī diskusijas par pacientu aprūpē iesaistīto izglītošanu un apmācību un sabiedrības izpratnes veicināšanas kampaņām.
"Vēl līdz pat šai dienai gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs cilvēki ar psihiskām saslimšanām nereti tiek izolēti slimnīcās, tiek pakļauti dažāda rakstura piespiedu ārstēšanai un citādai fiziskai vai psiholoģiskai ietekmēšanai, piemēram, ieslēgšanai telpās, fiksācijai, ķīmiskai ierobežošanai bez skaidri pierādāma bīstamības citiem pamatojuma. Organizējot un nodrošinot ārstniecību, ir jāparedz pasākumi, kas paredz atbilstošas un efektīvas garantijas, ka cilvēki, kuriem faktiskās spējas ir ierobežotas, saņem vajadzīgo atbalstu un viņu tiesību un interešu aizsardzību. Pieņēmums, ka personas ar garīga rakstura traucējumiem kā grupa ir bīstamāka sabiedrībai, ir kļūdains un neapstiprinās arī mērķētos pētījumos. Tāpēc nav pamata uzskatīt, ka garīga rakstura traucējumi, piemēram, psihiska slimība, ir pieļaujams tiesību ierobežošanas pamats," uzsver Solvita Olsena, LU vadošā pētniece projektā “Cilvēktiesībās balstīta pieeja pacientu ar garīga rakstura traucējumiem un ierobežotu lemtspēju ārstēšanā: tiesiskā, ētiskā un klīniskā perspektīva", Lzp-2020/1-0397.
Simpozijs un konference notiks klātienē Latvijas Universitātes Zinātņu mājas Alfas zālē, Jelgavas ielā 3, Rīgā.
Dalība pasākumos ir bez maksas, bet ar iepriekšēju reģistrāciju.
Abu pasākumu darba valoda būs angļu ar nodrošinātu tulkojumu latviešu valodā.
