Academic Centre
“No cilvēka brīvības un sirdsapziņas izriet atbildība, kas balstās uz principialitāti vai godīgumu. Jauniešiem brīvība ir prioritāte, un viņiem ir taisnība, jo bez brīvības nevar mīlēt! Tāpēc jauniešiem ir svarīgi izprast, ar ko brīvība atšķiras no visatļautības, kāda ir brīvības jēga, t. i., ka brīvība saistās ar morāla labuma meklēšanu, spēju mīlēt un sevi ziedot citiem. Jaunieši pavisam dabiski tiecas būt principiāli. Diemžēl mūsu sabiedrībā viņi redz daudz “bezprincipu” rīcības piemērus, kas balstās uz izdevīguma, ātras baudas vai vieglu kompromisu meklēšanu, nevis uz pārdomātām un brīvi pieņemtajām morālajām vērtībām un ilgtermiņa redzējumu. Daži, šķiet, dzīvē īsteno slavenā humorista Groučo Marksa joku: “Tie ir mani principi, un, ja jums tie nepatīk... nu, man ir citi...”. […]
Viņiem jādod telpa, laiks, lai reflektētu par savām prioritātēm vispārīgi un arī konkrētās situācijās: piemēram, kas viņiem ir primāri – brīvība vai dzīvība? Vai un kāpēc būtu jābūt gatavam upurēt savu dzīvību valsts brīvības saglabāšanai? Vai drīkst pārtraukt nedzimuša bērna dzīvību savas personīgās dzīves brīvības palielināšanai? Šie un citi līdzīgi jautājumi joprojām ir aktuāli katrā sabiedrībā, un tos var aktualizēt bērnam piemērotā vecumā gan ģimenē, gan skolā. […] tikumiskā audzināšana nav uzvedības dresēšana, bet prāta apgaismošana ar morālajām vērtībām un brīvības trenēšana izvēlēties labo un to īstenot dzīvē priecīgu sirdi. Jau Aristotelis atklāja, ka patiesas tikumiskās uzvedības pamatā ir tieši praktiskā gudrība – intelektuālais tikums, kas palīdz konkrētajā situācijā spriest, kāda būtu piemērota, tikumiska rīcība, t. i., kā rīkotos tikumiskais cilvēks. Vērtības ir tas kritērijs, ko izmanto, lai spriestu par piemēroto rīcību, un tikumi ir cilvēka spēja, morāla prasme šīs kritiskās spriešanas secinājumu īstenot dzīvē brīvi, viegli un ar prieku. […]
Mūsu pieeja ir šāda: uzticēties jauniešu potenciālam uz labo, skatīties uz izaicinājumiem caur attīstošu un pozitīvu prizmu: kā kļūt par labākiem cilvēkiem? Tā vietā, lai fokusētos uz problēmām un to risku mazināšanu, piedāvājam veicināt jauniešu domāšanas paradigmas maiņu no izdzīvošanas attieksmes uz iniciatīvu sabiedrības pārveidošanai, no hedonisma un egocentriska individuālisma uz autentisku draudzību, kuras pamatā ir augsti un krietni ideāli (vispārcilvēciskās morālās vērtības) un prasme brīvi un principiāli tās īstenos dzīvē (tikumi). […] Par mērījumiem un efektivitāti – jāsaka, ka ētika nav matemātika, un, paldies Dievam, mums arī nav tieša pieeja citu cilvēku sirdīm! Tieši sirds dziļumos ir tā vieta, kur veidojas tikumi un netikumi,” – laikrakstam “Zinātnes Vēstnesis” saka Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes vadošais pētnieks Manuels Fernandess sarunā par tikumiskās audzināšanas saturu, pētniecību un nozīmi cilvēka laimē un sabiedrībā. Manuels Fernandess un viņa komanda ir pētījumu “Skolēnu tikumiskā audzināšana Latvijas skolās” un “Latvijas skolēnu morālā rakstura attīstīšana” un tikumiskās audzināšanas programmas “e-TAP” autori.
Interviju lasi Latvijas Zinātņu akadēmijas tīmekļvietnē.
