Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūts ar prieku iepazīstina ar viespētnieci, Padovas Universitātes doktorantūras studenti Aličei Stiletto (Alice Stiletto), kura līdz jūlija beigām ir pievienojusies institūta komandai. Aličes pētījums ir vērsts uz patērētāju uzvedību, jo īpaši uz pārtikas produktu uzturvērtības marķējuma uztveri un tā ietekmi uz patērētāju vēlmi maksāt.

Pēdējo gadu laikā aptaukošanās un liekā svara problēmas ir kļuvušas par globāla mēroga problēmu. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO 2020) datiem no 1975. līdz 2016. gadam šo slimību skaits ir pieaudzis par 200 %. Reaģējot uz to, Eiropas Savienība ir īstenojusi politiku, kuras mērķis ir virzīt patērētājus uz veselīgākas pārtikas izvēli, kas ir daļa no stratēģijas "no lauka līdz galdam" Eiropas Zaļās politikas ietvaros. Viens no būtiskiem šīs politikas aspektiem ir obligāts un pašsaprotams marķējums uz iepakojuma priekšpuses (FOP), kas patērētājiem sniedz informāciju par produkta uzturvērtību.

Nutri-Score (NS) - Eiropas Savienībā populāra uzturvērtības profilēšanas sistēma - ir guvusi ievērojamu atbalstu un tiek brīvprātīgi ieviesta vairākās ES valstīs, tostarp Latvijā. Tomēr NS marķēšanas sistēmā ir tendence negatīvi klasificēt dzīvnieku izcelsmes produktus, tostarp produktus ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm (ĢIN). Produkti ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, piemēram, produkti ar aizsargātu cilmes vietas nosaukuma vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes statusu, ir augstu vērtēti patērētāju vidū un tiek atbalstīti kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros, neraugoties uz to, ka, iespējams, saņem zemus uzturvērtības rādītājus.

Neraugoties uz šīs tēmas nozīmīgumu, ir veikts ļoti maz pētījumu, lai novērtētu Nutri-Score marķējuma ietekmi uz kvalitatīviem produktiem, jo īpaši produktiem ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm. Aličes Stiletto pētniecības projektam ir divi galvenie mērķi. Pirmkārt, tā mērķis ir izpētīt Nutri-Score ieviešanu un uztveri dažādās ES valstīs, izceļot atšķirības patērētāju uztverē un politikas piemērošanā. Otrkārt, tā mērķis ir novērtēt patērētāju vēlmes un gatavību maksāt par Nutri-Score marķētiem produktiem, īpašu uzmanību pievēršot produktiem ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi. Projektā tiks analizēta arī Nutri-Score marķējuma ietekme uz politiku.

Aličes metodoloģija ietver dažādas pieejas, lai sasniegtu šos pētījuma mērķus. Tiek veikta sistemātiska literatūras analīze, lai gūtu ieskatu par Eiropas iedzīvotāju vispārējo attieksmi pret Nutri-Score marķējumu. Turklāt tika veikta aptauja, kurā piedalījās 600 Itālijas patērētāju, lai noteiktu viņu gatavību maksāt par produktiem ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un parastajiem produktiem, kas marķēti ar Nutri-Score. Itālijā tika veikta arī eksperimentāla izsole, lai novērtētu reālo gatavību maksāt, tādējādi samazinot hipotētisko eksperimentu radītās novirzes. Turklāt, izmantojot tirgus datus no Francijas, kur Nutri-Score marķējums jau ir pieņemts, tiks novērtēta marķējuma ietekme uz produktu cenām.

Iepazīstinot ar savu pētījumu atklātā seminārā, Aliče cer palielināt informētību par kritiskajām aptaukošanās un nepietiekama uztura problēmām Eiropā un uzsvērt uzturvērtības marķējuma nozīmi šo problēmu risināšanā. Viņa vēlas iesaistīt auditoriju diskusijā, lai uzlabotu Nutri-Score sistēmu un, iespējams, izveidotu sadarbību, iesaistot Latviju kā piemēru. Aliče uzsver, ka ir svarīgi veikt pētījumus par šīs marķēšanas sistēmas uztveri un ietekmi visās Eiropas valstīs, nevis tikai dažās atsevišķās, lai nodrošinātu, ka ES politika balstās uz visaptverošiem datiem, kas iegūti no visām dalībvalstīm.

Aliče paredz, ka viņas pētījums palīdzēs labāk izprast patērētāju uzvedību un ietekmēs nozares praksi. Izgaismojot pašreizējo situāciju visā Eiropā un identificējot nepilnības zinātniskajā literatūrā, viņas darbs palīdzēs virzīt turpmākos pētījumus šajā jomā. Turklāt, novērtējot patērētāju gatavību maksāt par produktiem ar Nutri-Score marķējumu, iespējams prognozēt tirgus dinamiku pēc politikas pieņemšanas, ļaujot ražotājiem pieņemt informētus lēmumus un mazināt iespējamos tirgus daļas zaudējumus. Visbeidzot, sadarbībā ar Latvijas kolēģiem, izveidojot sistēmas dinamikas modeli, tiks simulēta dažādu faktoru, tostarp piedāvājuma, pieprasījuma un politikas, ietekme uz tirgu, tādējādi nodrošinot visaptverošu izpratni par iespējamiem rezultātiem.

Interesenti aicināti 16. jūnijā no plkst. 11.00 līdz 12.00 apmeklēt atvērto semināru, kurā Aliče Stiletto iepazīstinās ar saviem pētījuma rezultātiem. Seminārs notiks LU Dabas mājā 701. telpā.

Share