Academic Centre
Laura Kadile ir Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes Ph.D. grāda ieguvēja, kā arī bijusī LU fonda E. D. Timermaņa stipendijas saņēmēja. Laura ir pabeigusi doktorantūras studijas Tiesību zinātnēs ar savu lielisko promocijas darbu, kas cerams ļaus nākotnē uzlabot medicīnas lēmumu pieņemšanu pacientiem.
Stāsta Laura par savu promocijas darbu!
Sniedzot atbildi uz jautājumu: “Par ko ir Tavs 3 gadu garumā izstrādātais promocijas darbs?” neviļus nonāku pie atbildes, kas rosina ikvienam iedomāties vienu konkrētu dzīves piemēru.
Proti, pacients, kas atrodas ārstniecības iestādē, iespējams spēcīgu medikamentu ietekmē, satraukuma un sāpju varā un bieži vien viens pats un bez tuvākajiem radiniekiem. Šādos apstākļos, ārstniecības personai pirms ārstniecības pakalpojumu sniegšanas, ir jāsaņem pacienta informētā piekrišana ārstniecībai un jāpārliecinās par pacienta gribas izteikumu.
Tomēr, kā noteikt, vai pacients, ievērojot iepriekš minētos apstākļus, bijis spējīgs saprast, atcerēties, izmantot un analizēt, kā arī komunicēt saistībā ar pieņemamo lēmumu? Lai to noskaidrotu, es Latvijā ierosinu ieviest medicīnas tiesībās jau izsenis, kā arī citu valstu tiesību regulējumā jau pastāvošo lemtspējas institūtu ārstniecībā – informētās piekrišanas priekšnoteikumu.
Pētījuma galvenā būtība
Pacienta jēdziens ir medicīnas tiesību centrālais elements. Pacientam kā veselības aprūpes pakalpojumu saņēmējam ir jāgarantē pacienta tiesību un tiesisko interešu aizsardzība visupirms tiesību uz veselības aprūpi ietvaros kā no ārstniecības iestāžu, tā arī ārstniecības personu puses. Īpaši tādās dzīves situācijās, kad pacients atrodas ierobežotaslemtspējas stāvoklī pieņemt noteiktus lēmumus – kā ārstniecībā, tā arī saistībā ar citu liettiesisku vai saistībtiesisku jautājumu risināšanu. Lemtspējas ierobežojumi ir būtiski, ne vien personai īstenojot tiesības uz veselību, bet arī noslēdzot tiesiskus darījumus vai risinot tiesību aizsardzības procesus.
Promocijas darba mērķis ir veicināt lemtspējā ierobežotu pacientu tiesību aizsardzību sistēmas un cieņpilnas šādu pacientu ārstēšanas prakses attīstību Latvijas ārstniecības iestādēs. Lai minēto promocijas darba mērķi sasniegtu, pētīts esošais lemtspējā ierobežotu pacientu tiesību aizsardzības regulējums un tā piemērošanas prakse gan Latvijā, gan starptautiski, izstrādāti priekšlikumi tiesību normu pilnveidei un tiesību doktrīnas attīstībai Latvijā. Lai uzlabotu pacientu, kuriem ir dažāda rakstura lemtspējas un tādējādi lēmumu pieņemšanas ierobežojumi, kā arī uzlabotu tiesību aizsardzības sistēmu, izpētīti Latvijā nepieciešamie un iespējamie tiesiskie, ētiskie un klīniskie risinājumi ārstniecības procesā. Tiek uzskatīts, ka “human rights-based approach to health” (no angļu valodas: cilvēktiesībās balstīta pieeja veselībai) principa piemērošana ļaus risināt mūsdienu veselības aprūpes izaicinājumus gan lokāli, gan globāli ceļā uz lemtspējā ierobežotu pacientu tiesību uz veselību nodrošināšanu lemtspējā ierobežotu pacientu pieejas attīstībai Latvijā.
Lai promocijas darba mērķi sasniegtu, autore vispirms pētījusi lemtspējas institūta jēdzienu, tā saturu, tvērumu un lomu informētās piekrišanas institūtā kā nacionālajos, tā arī starptautiskajos tiesību avotos. Veikts lemtspējas un rīcībspējas institūtu savstarpējs salīdzinājums, padziļināti pētot rīcībspējas institūta attīstību Latvijā, vērtējot alternatīvus rīcībspējas ierobežošanas mehānismus un to ieviešanu ceļā no aizvietotās lēmumu pieņemšanas uz atbalstīto lēmumu pieņemšanu Latvijas tiesībās. Promocijas darba ietvaros tika veikts padziļināts pētījums par Civillikumā ietvertās ģenerālklauzulas“spēja saprast savas darbības nozīmi vai savu darbību vadīt” saturu, vērtējot tās piemērošanu un attiecināmību caur pacientakā speciālā tiesību subjekta prizmu.
Promocijas darbā pētītas arī pacientu lemtspējas ierobežojumu noteikšanas metodes un testi, vērtējot to juridisko un praktisko piemērojamību, kā arī iespējas to ieviešanai Latvijā. Autore, tostarp, analizējusi galvenos problēmjautājumuspersonas lemtspējas ievērošanā ārstniecības iestādēs Latvijā, tā arī Eiropas līmenī un starptautiskā mērogā, sniedzotpriekšlikumus to novēršanai. Apkopojot jaunākās tiesību, bioētikas un medicīnas zinātnes doktrīnas atziņas un attīstībastendences pasaulē, vērtējot to piemērošanas iespējas Latvijā, izstrādāti priekšlikumi tiesību normu pilnveidei un jaunas tiesību doktrīnas izstrādei Latvijā lemtspējā ierobežotu pacientu pilnvērtīgākai aizsardzībai.
Pētījuma nozīme un novitāte
Veselības aprūpes tiesības, tostarp, pacientu tiesības, Latvijā ir maz pētīta un joprojām samērā vāji attīstīta joma. Tādēļ pētījumi, kuros tiek analizētas šo tiesību attīstības iespējas gan juridiskā, gan ētiskā, gan klīniskā aspektā dod tiešu ieguldījumu sabiedrības veselības attīstībā kopumā. Pētot tiesiskos un klīniskos ierobežojumus, kuri raksturīgi lemtspējā ierobežotiem pacientiem, var iegūt atziņas, kas kalpo šādu pacientu veselības aprūpes procesu uzlabošanai un tādējādi nodrošina augstākus veselības aprūpes sasniegumus gan individuāli, gan kopumā. Šāds pētījums Latvijas ietvaros līdz šai dienai nav ticis izstrādāts.
Lemtspējas jēdziens Latvijas normatīvajā tiesību regulējumā nepastāv. Šāds jēdziens nav atrodams ne tiesību doktrīnā, ne arī tiesu prakses atziņās. Turklāt tas nav ticis nošķirts no rīcībspējas institūta civiltiesību izpratnē. Šāds komplekss pētījums par lemtspējas ierobežojumiem ir līdz šim pirmais apkopotais un padziļinātais pētījums tiesību zinātnē Latvijā, kura izstrādei nepieciešamas ne vien padziļinātas zināšanas civiltiesībās, bet arī medicīnas un pacientu tiesībās, kā arī papildu zināšanas tiesu psihiatrijas un psiholoģijas zinātnēs.
Promocijas darba izstrāde Latvijā nebūtu iespējama bez promocijas darba mecenātu atbalsta. Tādēļ lielu pateicību zinātnes attīstībā izsaku Latvijas Universitātes fondam un Eigitam Dāvim Timermanim personīgi par piešķirto Timermaņa stipendiju konkurētspējas pētījumiem sociālajās zinātnēs 2019./2020. gadā.
Vēlētos izteikt lielu pateicību par finansiāla atbalsta piešķiršanu mana pētījuma izstrādei un iespējai pētījumu papildināt ar fundamentālu juridisko literatūru Vācijas tiesību doktrīnas un tiesību regulējuma detalizētai izpētei mana pētījuma ietvaros, kas deva būtisku iespēju pieteikties un ņemt dalību starptautiskās zinātniskajās konferencēs arī turpmāk.
Doktorantu atbalsts Latvijā ir niecīgs. Studijas lielai daļai studentu ir jāsedz pašu spēkiem. Studēšana doktorantūrā ir vien katra doktoranta dzinulis un lielā mērā vien hobijs, ņemot vērā, ka doktorantūra Latvijā nav pilna laika darbs kā tas ir daudzviet Eiropā vai pāri okeānam, par to saņemot pilna laika darba algu. Tieši finansējums ir pamats tam, lai doktorantūra rezultētos ar kvalitatīvu pētījumu un secinājumiem, kas nenoliedzami būs ieguldījums tieši Latvijas zinātnē.
Latvijas Universitātes fonds jau kopš 2004. gada nodrošina iespēju mecenātiem un sadarbības partneriem investēt Latvijas nākotnē, atbalstot gan LU, gan citas vadošās Latvijas augstskolas. LU fonda prioritātes ir atbalstīt izcilākos studentus, pētniekus un viņu vadītos projektus un pētījumus, veicināt modernas mācību vides izveidi, kā arī nodrošināt universitātes ēku būvi un rekonstrukciju.
