Uzrunājot semināra dalībniekus, Latvijas Universitātes rektors profesors Indriķis Muižnieks uzsvēra, ka Latvijas valstiskās attīstības pamats ir labi izglītota sabiedrība: “Skola tās dažādajās pakāpēs ir valsts attīstības pamatā. Latvijas Universitātē skolotāju izglītība vienmēr ir bijusi viens no pamata studiju virzieniem. Mūsdienās skolotājs ir centrālā persona valsts attīstībā kopumā, līdz ar to skolotāji un to izglītība ir visu mūsu kopējā atbildība.”
Norādot uz tālāku pedagoģijas un izglītības zinātnes studiju programmu attīstības nepieciešamību, ejot līdzi laikam, bet vienlaikus novērtējot jaunās pedagogu izglītības sistēmas strukturētību, kurā vairs nav studiju programmu dublēšanās un sadrumstalotības, Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece augstākās izglītības jomā Dace Jansone uzsvēra: “Tā kā skolotājam visu laiku ir jāmācās, arī skolotāju studiju programmām ir jāpilnveidojas un jāapzinās konteksts, kas ietekmē šīs pilnveides nepieciešamību, kā, piemēram, kovidpandēmija, kura pieprasīja jaunas pieejas un prasmes pedagoģijā. Milzīgs lēciens bija arī jaunā skolotāju profesijas standarta izstrāde, nosakot prasības cilvēkam, kas vēlas strādāt skolā, izglītojot citus. Ceru, ka arī nākotnē varēs redzēt tādu pašu degsmi un aizrautību strādāt pie skolotāju izglītības pilnveides kā šo studiju programmu jaunveides projekta laikā.”
“Ja mēs dzīvotu sabiedrībā, kur skolotāju skaits skolās būtu pietiekams, tad arī jaunie pedagoģijas studiju programmu absolventi būtu pietiekamā skaitā. Pagaidām vēl ir nepieciešama kritiskā masa, kas pārmaiņas pedagoģijā ienestu arī skolās. Kopumā domāju, ka esam paveikuši labu darbu, pārskatot un pilnveidojot studiju programmas,” uzsver Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne profesore Linda Daniela. “Līdz ar augstākajā izglītībā ieviestajām pārmaiņām pedagoģijas jomā ir paplašinājies izvēles iespēju skaits, kā kļūt par skolotāju. Tas, ko varētu vēlēties nākotnē papildināt Latvijas Universitātes studiju piedāvājumā, ir speciālās izglītības skolotāja studiju iespēja.”
“Darba vidē balstītās studijas, ko piedāvā 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas “Skolotājs” jeb skolotāju izglītības projekts “Mācītspēks”, kardināli maina veidu, kā skolotājs iegūst savu pedagoģisko kompetenci. Neraugoties uz to, ka pasaulē un Eiropā darba vidē balstītas studijas nav nekas jauns, tomēr šis bija īstais brīdis, kā piedāvāt iespēju skolotājam iegūt profesionālu kvalifikāciju, turklāt tas sakrita laika ziņā arī ar kompetenču izglītības ieviešanu skolās. Tā abas šīs idejas veiksmīgi saslēdzās kopā,” pauž Daugavpils Universitātes 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas “Skolotājs” direktore Eridiana Oļehnoviča, novērtējot arī topošo un jauno skolotāju dalīšanos pieredzē un motivācijā izvēlēties tieši skolotāja profesiju un mācīšanās kopienas veidošanos. “Cilvēciskais moments ir svarīgs iedvesmai un pārliecība, izvēloties kļūt par skolotāju.”
Ko nozīmē darba vidē balstītas studijas, stāsta skolotāju izglītības projekta “Mācītspēks”, kas balstīts jaunveidotajā 2. līmeņa profesionālajā augstākās izglītības studiju programmā „Skolotājs”, dalībnieks un skolotājs Austris Lakša: “Skolotājs ir viena no tām profesijām, kuru nevar labi apgūt bez prakses tikai teorijā. Ir jāmāca, mācoties pašam. Visi, kas nāk uz skolotāju izglītības projektu “Mācītspēks”, jau ir ar kādu augstāko izglītību un ar savu dzīves un profesionālo pieredzi. Dalība projektā apvieno teorētisko, praktisko un cilvēcisko aspektu, palīdzot veidot katram savu skolotāja personību.”
Savukārt Latvijas Universitātes 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas „Skolotājs” direktore asociētā profesore Ieva Margeviča-Grinberga pie ieguvumiem uzsver daudz ciešāku sadarbību gan ar skolām, gan ar darba devējiem, kā arī to, ka, izveidojot jaunās studiju programmas, bakalaura studiju programmā pedagoģijā daudzi studiju kursi ir sasaistīti ar praksi, lai iepazītu pēc iespējas ātrāk realitāti, kāda ir skolā.
Meklējot atbildi uz jautājumu, vai katram skolotājam ir nepieciešams doktora grāds izglītības zinātnē, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore, prodekāne zinātnes jautājumos un vadošā pētniece, jaunās kopīgās doktora studiju programmas “Izglītības zinātnes” direktore Zanda Rubene uzsver: “Skolotājs ir praktiķis, bet zinātņu doktors ir teorētiķis. Strādājot skolā, ik dienu sanāk staigāt pa zemi un saskatīt visas detaļas, bet zinātniekam ir jāspēj pacelties augšā, gluži kā tādā gaisa balonā, lai ieraudzītu kopsakarības un kopskatu. Skolotājs var būt zinātņu doktors, bet lielākoties cilvēks, kas atnāk no skolas iegūt šo grādu, pēc tam dodas strādāt jau citur – augstskolā vai zinātnē. Taču mans sapnis tik un tā ir pētījumos balstīta skolotāju izglītība, pie kā arī cītīgi strādājam. Ideālā gadījumā skolotājam jābūt paradumam lasīt jaunākos zinātniskos pētījumus savā jomā. Uz to norāda arī UNESCO ziņojums, mudinot attīstīt zinātnisko pratību.”
Savukārt Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes jaunveidotās maģistra studiju programmas “Tehnoloģiju inovācijas un dizains izglītībai” absolvente un doktora studiju programmas “Izglītības zinātnes” studente Zinta Zālīte-Supe pauž: “Lepojos, ka esmu viena no pirmajām maģistra studiju programmas absolventēm, jo izglītība, ko ieguvām, ir inovatīva un ļoti noderīga, izmēģinot dažādas tehnoloģijas praksē un mācoties, kā tās izmantot skolas vidē un augstākajā izglītībā. Apguvām, kā izmantot tehnoloģijas jēgpilni, sasniedzot konkrētus mērķus izglītībā.”
Pirmajā darbsemināra daļā norisinājās tematiska diskusija, kurā savā viedoklī un pieredzē dalījās Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis, studiju programmu direktores un studenti, turpretī otrajā darbsemināra daļā moderatores Sandras Kropas-Kaļužnajas virsvadībā norisinājās interaktīvā projektu rezultātu darbnīca.
Darbseminārs pulcēja vairāk nekā 40 izglītības nozares ekspertus, augstāko izglītības iestāžu pārstāvjus un jaunveidoto studiju programmu studentus, lai kopīgi atskatītos uz paveikto un iezīmētu nākotnes attīstības virzienus studiju programmu pilnveidē.