Eksperti: “Vērtējot kibernoturības priekšnosacījumus un preventīvos pasākumus ir būtiska ne vien tehnoloģiju, bet arī domāšanas transformācija”

Divos tematiskos blokos eksperti vērtēja kiberdrošības politikas veidošanas un ieviešanas aspektus, īpaši uzsverot nepieciešamās infrastruktūras un tehnoloģiju pieejamību un ietekmi, kā arī digitālā brieduma un kiberaizsardzības svarīgo ietekmi uz saimniecisko organizāciju attīstību, noturību pret ārējiem faktoriem un zināšanu un kompetenču aizsardzību.

Komentējot būtiskākos apspriežamos jautājumus VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols atzina: “Vērtējot kibernoturības priekšnosacījumus un preventīvos pasākumus, kas jāveic gan individuālā, gan korporatīvā, gan nacionālā mērogā, ir būtiska ne vien tehnoloģiju, bet arī domāšanas transformācija.

Runājot par apdraudējumu, gadu tūkstošiem tas ir asociējies ar iznīcināšanu vai pakļaušanu. Kiberuzbrukums darbojas citā dimensijā – ekspluatācija. Kibernoziedznieku mērķis ir piekļūt tehnoloģijām, informācijas sistēmām, rīkiem, iekārtām, lai tos izmantotu savā labā – izspiestu finanšu līdzekļus, diskreditētu sistēmu turētājus, viltotu datus.

Gan konvenciāls, gan nekonvenciāls karš ir redzams un visi iesaistītie saprot, ka notiek agresija, kamēr kiberapdraudējums var būt pilnībā nemanāms, bet upuris var pat gadiem nenojaust, ka tiek ekspluatēts.

Kiberuzbrukumā ne uzbrucējs, ne upuris nav piesaistīts noteiktai telpai. Lai kādus tehnoloģiju mūrus veidosim, neievērojot šīs būtiskās atšķirības, kibernoturību izveidot nebūs iespējams”.

Runājot par konferences pienesumu tālākajam darbam Latvijas Formula 2050 valdes loceklis, Banku augstskolas padomes loceklis Andris Nātriņš norādīja: “Ekspertu saruna sniedza daudzpusīgu ieskatu kibernoturības problemātikā, uzsverot to, ka attīstot digitālās spējas digitālajās ekosistēmās un digitālajā ekonomikā publiskā un privātā sektora organizācijās nākas sastapties ar arvien jauniem riskiem un izaicinājumiem. Ir svarīgi apzināties gan nepieciešamās vadības līmeņa kompetences, gan katra organizācijas darbinieka vai klienta, jeb sistēmu lietotāja digitālo prasmju un zināšanu nozīmi šajā aspektā. Tāpēc, diskutējot par kibernoturību, ir svarīgi pievērsties gan ģeopolitikas kontekstam, gan valsts kiberdošības politikai, gan tehnoloģiju iespējām, gan īpašām kiberdošības pārvaldības kompetencēm, gan katra indivīda digitālajam briedumam. Šie elementi ir vienlīdz nozīmīgi kibernoturības formulā”.

Ievaddaļā ar uzrunām uzstājās “Latvijas Mobilais Telefons” prezidents, biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes priekšsēdētāja vietnieks Juris Binde, Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos, Nacionālās drošības padomes sekretārs Jānis Kažociņš, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre, Latvijas Universitātes rektora padomniece digitālās sabiedrības jautājumos Signe Bāliņa.

Konferences pirmajā daļā “Kibernoturība: nacionālās drošības dimensija” redzējumu prezentācijās izklāstīja Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols, CERT.LV vadītājas vietnieks Varis Teivāns, SIA "CYBER CIRCLE", valdes loceklis, Latvijas Drošības un Aizsardzības Federācijas (DAIF Latvija) Padomes loceklis Aleksandrs Orlovs.

Savukārt konferences otrajā daļā “Digitālais briedums un kiberaizsardzība ekonomikas izaugsmei” priekšlasījumus sniedza Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomniece Irēna Emīlia Švilpe, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols, AS “SEB banka” valdes priekšsēdētāja, biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes locekle Ieva Tetere, AS “Latvijas valsts meži” valdes loceklis Toms Reiziņš.

Diskusijā par sabiedriskā tālāko attīstību un nākotnes izaicinājumiem domās dalījās 14. Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas vadītājs Uģis Mitrevics, Valsts kancelejas direktora vietnieks valsts attīstības jautājumos Pārresoru koordinācijas departamenta vadītājs Pēteris Vilks, Latvijas Bankas Informācijas tehnoloģiju pārvaldes vadītājs Harijs Ozols, Finanšu nozares asociācijas IT drošības darba grupas vadītājs Oskars Blumbergs, Zemessardzes kiberaizsardzības vienības komandieris Ronalds Mandelis, Banku augstskolas padomes loceklis, biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes loceklis Andris Nātriņš, Latvijas Universitātes profesors biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes loceklis Gundars Bērziņš, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas valdes loceklis Edmunds Beļskis, Datu valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka, Latvijas Blokķēdes asociācijas izpilddirektors Reinis Znotiņš, Liepājas pašvaldības Izpilddirektora padomniece IT izglītības un attīstības jautājumos Agate Ambulte, “Latvijas Mobilais Telefons” kiberdrošības nodaļas vadītājs Mārtiņš Kaļķis, Rīgas Tehniskās universitātes tālmācības centra direktors Atis Kapenieks.

Konferences norises ieraksts interesentiem ir pieejams:

https://www.youtube.com/watch?v=opKp6wuKY5Y