Stipendiāti tiekas ar mecenātu Pīteru Aloizu Raugušu

“Ir īpaši svarīgi nebaidīties uzdrošināties,” pēc tikšanās secina stipendiāte un LU Sociālo zinātņu fakultātes (SZF) studente Anželika Litvinoviča.

“Pēdējā gadā vairāk sāku pētīt un analizēt savu izpratni par reģionālo piederību, identitāti, kultūru. Saruna ar mecenātu, viņa īpašais pienesums Latgales vārda nešanai pasaulē, kā arī kultūrtelpas papildināšana ar latgalisko, mani ļoti iedvesmoja un lika reflektēt par to, kā pati varu būt vēl noderīgāka savai dzimtajai Latgalei. Sarunā minēju, ka cenšos būt sabiedriski aktīva Daugavpilī, neskatoties uz to, ka jau pusgadu studēju Rīgā LU SZF Komunikācijas zinātnes studiju programmā. Zinu, ka nekādā gadījumā nedrīkstu aizmirst savu dzimto pilsētu, jo bieži cilvēkiem ir aizspriedumi par Daugavpili un cilvēkiem tur, bet es vēlētos, lai gan Latgales, gan Daugavpils tēls visu Latvijas iedzīvotāju acīs mainītos uz daudz pozitīvāku. Es vēlētos, lai pilsētas Latgalē nereprezentētu problemātiski politiķi, bet gan aktīvi, mūsdienīgi domājoši cilvēki. Noteikti milzīga loma šīm pārmaiņām ir tieši jauniešiem un jaunietēm, tāpēc uzskatu par savu pienākumu nebūt vienaldzīgai.

Pateicoties Pīteram Aloizam Raugušam, es guvu papildu motivāciju, sapratu, ka ir īpaši svarīgi nebaidīties uzdrošināties. Tikšanās laikā daudz runājām par pasaulē pirmo latgaliešu seriālu “FATI”, kura viens no galvenajiem atbalstītājiem bija mūsu mecenāts. Seriāls “FATI” ir latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks 2022” ieguvējs. Apbalvošanas ceremonija notika 4. martā, Pīters Raugušs tajā arī uzstājās. Otrais idejas veidotājs un atbalstītājs Arnis Slabožaņins, kas ir mūziķis un sabiedriskais aktīvists, uzrunāja publiku attālinātā formātā. Viņš vērsās pie visiem, kas tika iesaistīti seriāla veidošanas procesā: ”Paldies, ka atbalstījāt mani šajā avantūrā!”. Domāju, šis teiciens precīzi attēlo to, cik svarīgi ir uzdrošināties un īstenot idejas, it īpaši, ja apkārt ir cilvēki ar līdzīgām domām un vērtībām – viss noteikti izdosies. “FATI” rašanās un veidošanās stāsts man liekas unikāls un liek man lepoties ar cilvēkiem, kas nāk no mana reģiona, no manas pilsētas. Esmu pārliecināta, ka “FATI” veiksmes stāsts varētu būt sākums jaunai kultūras ērai Latgalē. Cilvēki gan Latvijā, gan visā pasaulē sāks vairāk interesēties par mūsu kultūru, kā arī mēs paši varēsim justies vairāk piederīgi savam kultūrvēsturiskajam reģionam. Tas arī ļaus Daugavpilij vairāk integrēties tajā. Tā noteikti būs izcila iespēja Daugavpilij augt un attīstīties, es vēlos būt daļa no šī skaistā procesa.

Visvairāk mani iedvesmo tas, ka tik daudzi cilvēki ieguldīja savu laiku, spēku, dvēseli šī seriāla izveidē. Tajā skaitā arī mecenāts Pīters Raugušs. Man ir lepnums par Daugavpils teātra aktieriem, kas uzņēmās tik daudz paveikt, galvenokārt, aiz mīlestības pret latgaliešu kultūru un valodu. Sarunas laikā ar mecenātu es arī minēju, ka apbrīnoju aktieru, piemēram, Vadima Bogdanova un Kristīnes Veinšteinas, daudzpusīgo ieguldījumu gan Daugavpils, gan Latgales izaugsmē. Tas ir svarīgi un vērtīgi, ka kultūras cilvēki nodarbojas arī ar sabiedrisko aktīvismu, jo tie ir līderi, kurus cilvēki ir gatavi uzklausīt.

Kopumā tikšanās ar mecenātu bija ļoti saturīga un vērtīga, bet tajā pašā laikā sirsnīga. Viņš mūs mudināja izmantot dažādas iespējas, piemēram, pēc Universitātes absolvēšanas doties strādāt uz ASV uz 12 mēnešiem pēc īpašās Baltijas-Amerikas Brīvības Fonda programmas. Bija interesantas diskusijas par kultūras un politikas notikumiem Latgalē, kā arī vēsturi. Parunājām arī par to, kā mecenāts popularizē Latvijas un Latgales kultūru arī ASV, piemēram, nodrošinot īpašas latgaliešu filmu izrādes, 18. novembra svinību organizēšana un citas dažāda veida aktivitātes. Viņš arī minēja, ka plāno organizēt latgaliešu seriāla “FATI” izrādes ASV. Esmu ļoti pateicīga LU fondam un mecenātam Pīteram Aloizam Raugušam par šo izcilo iespēju tikties, par iespēju runāt par svarīgāko. Šī tikšanās reize man deva patiesi spēcīgu motivāciju kļūt par cilvēku, kurš cīnīsies par savām vērtībām un labāku nākotni ikvienam, īpašu uzmanību veltot dzimtajai Latgalei.” /Stipendiāte Anželika Litvinoviča./

“Nekas nav nepaveicams,” par šādu dzīves moto pēc tikšanās aizdomājās LU fonda stipendiāts Timurs Ragozins.

“Tikšanās laikā esmu aizdomājies par to, lai cik panākumu cilvēks ir sasniedzis savā karjeras ceļā, tas nekādā ziņā nav šķērslis sakaru uzturēšanai ar saviem radiem. Tieši otrādi, tie, kas neatkarīgi no sava karjeras ceļa turpina glabāt atmiņas par savu ģimeni un pūlas savas dzimtenes labā, ir īpašas uzmanības vērti cilvēki. Par tiem, kas ir sasnieguši neticamo, dažkārt mēdz teikt, ka viņiem nav pateicības savai dzimtenei. Tomēr Pītera Aloiza Rauguša dzīves ceļš ir stāsts par vairākām pārsteidzošām pārmaiņām un panākumiem, kas rada iespējas atbalstīt Latgali un, pateicoties mecenāta interesei par šo kultūrvēsturisko novadu, pilnveidot tās kultūrtelpu. Tas jo vairāk iedvesmo mani turpināt attīstīt altruismu un entuziasmu savā vērtību sistēmā, jo atkal esmu pārliecinājies, cik tālu var doties, būdams ne tikai uz saviem panākumiem vērsts, bet arī citu cilvēku attīstībā iesaistīts.

Pateicoties Pītera Aloiza Rauguša izteiktajam par dažādām dzīves jomām, esmu bagātinājis sevi ar jauniem iemesliem reflektēt par savas dzīves virzienu, ko esmu izvēlējies. Būdams LU Humanitāro zinātņu fakultātes students, daudz laika veltu domām par iespējamu karjeras ceļu valodu jomā. Valodas vienmēr esmu uzskatījis par savu sirdslietu, pats esmu tulkojis dziesmas, rakstus un vispārīgas tematikas tekstus, tāpēc Pītera Aloiza Rauguša stāsts par seriālu tulkošanu man likās īpaši saistošs. Runājot par seriāliem, noteikti būtu jāpiemin, ka tikšanās laikā kopā ar mūsu mecenātu bija iespēja apspriest pasaules pirmo latgaliešu seriālu “FATI”, kura attīstības galvenajos posmos savus resursus ieguldījis tieši Pīters Aloizs Raugušs. To varu uztvert tikai pozitīvi, jo, pats būdams no Latgales, nekad neesmu domājis, ka mūsu kultūrvēsturiskajā novadā varētu tikt attīstīta tik lieliska iniciatīva, kas Latgalei palīdzēs iesaistīties Latvijas kultūrtelpas bagātināšanā.

Latgales “Ceļamaizes” mecenāts ir arī iedvesmojis mūs piedalīties dažādās iniciatīvās un izmantot iespējas, ko sniedz mūsu vide. Tā mēs tikām aicināti pēc Universitātes absolvēšanas pieteikties 12 mēnešu ilgajam darbam ASV, ko organizē Baltijas-Amerikas Brīvības Fonda programma.

Kopumā esmu pārsteigts, cik nozīmīgu atziņu pilna ir bijusi šī tikšanās. Viena no svarīgākajām lietām, ko tikšanās laikā esmu sapratis ir tas, ka par savām saknēm nekad nav jāaizmirst. Es sirsnīgi ceru, ka nākotnē spēšu kļūt par personību, kas ar saviem veikumiem arī var sniegt milzīgu atbalstu citiem un iedvesmot apkārtējos pilnveidoties, uzdrošināties un neapstāties. Nekas nav nepaveicams – šis ir dzīves moto, kas pēc tikšanās ar Pīteru Aloizu Raugušu ir kļuvis jo vairāk aktuāls.

Vēlreiz vēlos izteikt pateicību LU fondam par piedāvāto iespēju tikties ar Latgales “Ceļamaizes” mecenātu!” /Stipendiāts Timurs Ragozins./