Kolumbijā nav tādu gadalaiku kā Latvijā – pie mums vienmēr ir “vasara”, jo atrodamies tuvu ekvatoram. Es dzīvoju pilsētā netālu no Karību jūras piekrastes, un ikdienā laiku ar tuvajiem pavadām pludmalē pie jūras vai apceļojot Kolumbiju.
Ziemassvētku laikā mēs pulcējamies ģimenes lokā, pēc iespējas vairāk radu un tuvāko draugu, lai būtu kopā un dalītos sirsnīgos brīžos, sākot ar 24. decembri līdz pat Jaunajam gadam. Katru gadu gatavojam tradicionālos ēdienus – Lechona (cepta cūka, pildīta ar dzeltenajiem zirnīšiem, zaļajiem sīpoliem, dzeltenajiem rīsiem un garšvielām), Tamales (kukurūzas mīklas maisījums, kas pildīts ar dažādu gaļu vai pupiņām un sieru), Empanadas (sāļi konditorejas izstrādājumi pusmēness formā, līdzīgi pīrāgiem, pildīti ar dažādām sastāvdaļām) vai Pernil (lēni pagatavots cūkgaļas cepetis). Mēs spēlējam galda spēles, klausāmies dažādus mūzikas žanrus – salsu, merengjū un kumbiju –, un, kad beidzot pienācis laiks, pulcējamies pie eglītes un dāvinām viens otram dāvanas.
Vēl man ļoti patīk, ja svinam Ziemassvētkus jūras krastā, kad ir vēss,– varam sēdēt pie ugunskura, klausīties mūziku, dejot un garšīgi vakariņot.
Vissvarīgākais mūsu Ziemassvētkos ir būt kopā, dalīties mirkļos un pavadīt brīnišķīgu laiku ģimenes lokā.
Priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu vēl Mateo, students Latvijā no Kolumbijas.